Vai mantojuma atstāšana ir jāplāno?

Santa Rubīna: «Prakse rāda, ka strīds par vienu vienistabas dzīvokli Balvos var būt tikpat emocionāls un juridiski sarežģīts kā par vairākus miljonus vērtu savrupmāju Jūrmalā»

Apstājies un padomā, ko esi izdarījis, lai atvieglotu savu mantinieku dzīvi un nodrošinātu viņu labklājību nākotnē, rosina aizdomāties zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Santa Rubīna. Vai ir kādas darbības, kas jāveic, lai iecerētais plāns strādātu? Varbūt, tieši pretēji, – nekas nav jādara, jo Civillikums nosaka mantošanas kārtību, un gan jau mantinieki paši tiks galā. Ja arī pašlaik atbilžu uz jautājumiem nav, pienāks brīdis, kad tādām būs jābūt.

Latvijā var mantot, pamatojoties uz Civillikuma noteikumiem, līgumu vai testamentu. «Ja mantojuma atstājējs neko iepriekš nav plānojis, Civillikums paredz, ka mantinieki tiks atrasti, pamatojoties uz tuvāko radniecības pakāpi, tas ietver arī adoptētos radiniekus. Kā tas notiks, ir detalizēti atrunāts, un mantojums bez mantinieka nepaliks. Mantot uz likuma pamata gan var tikai radinieki un adoptētās personas, bet ne ļoti tuvi cilvēki, svaiņi, partneri. Tas jāņem vērā. Ja tomēr gribas ko atstāt neadoptētajam bērnam vai partnerim, vērts padomāt par testamentu vai mantošanas līgumu,» stāsta S. Rubīna.

Mantošanas līgumi Latvijā gan ir nestandarta risinājums. Specifika ir tāda, ka tiek panākta vienošanās starp mantojuma atstājēju un personu, kura mantos. Kad vienošanās panākta, to nevar atcelt vai mainīt bez mantojuma saņēmēja jeb nākamā mantinieka piekrišanas. Praksē tas var izrādīties izaicinājums, it īpaši situācijā, kad mantojuma atstājēja domas mainās. Problēmas var rasties arī gadījumos, kad mantojuma atstājējs apprecas un vēlas slēgt laulības līgumu, jo šajā situācijā līgumiskajam mantiniekam ir prioritāte pret laulāto un laulības līgumu. Tādēļ, izvēloties slēgt mantojuma līgumu, jābūt ļoti pārliecinātam, skaidro S. Rubīna.