Visi tikumi tiek radīti, stiprināti un uzturēti ģimenē

Būtiski ir ne tikai samazinājies ģimeņu skaits, bet arī mainījusies ģimeņu struktūra. Ģimenei ir daudz un dažādu tipu, tā var pastāvēt gan kā personu reģistrēta, gan nereģistrēta kopdzīve, kā vairāku paaudžu kopdzīve, audžuģimene utt. Galvenie kritēriji, nosakot ģimenes tipu, ir vecāku kopdzīves veids, bērnu klātbūtne pieaugušo kopībā, radniecisko attiecību plašums.
Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn no visa ģimeņu kopskaita pāri bez bērniem veidoja 22,4%, viens vecāks ar nepilngadīgiem bērniem – 24%, viens vecāks ar pilngadīgiem bērniem – 21,7%, precēts pāris ar nepilngadīgiem bērniem – 13,6%, precēts pāris ar pilngadīgiem bērniem – 10,4%, pāri nereģistrētā kopdzīvē ar nepilngadīgiem bērniem – 3,5%, pāri nereģistrētā kopdzīvē ar pilngadīgiem bērniem – 1,7%.

Kā lasāms vietnē www.godagimene.lv, Latvijā ir ap 12 000 trīs bērnu ģimeņu, ap 2300 četru bērnu saimju, aptuveni 700 piecu bērnu un 400 ģimenes, kurās ir seši un vairāk bērnu. Tātad kopā tas veido aptuveni 15 500 daudzbērnu ģimenes, kurās ir bērni vecumā līdz 18 gadiem. Dati par ģimeņu lielumu Bauskas novada apvienību teritorijās skatāmi grafikā.

«Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā.» (Ļevs Tolstojs)

Analizējot ģimeņu modeļus pēc CSP informācijas, lielākā ģimeņu grupa ir vientuļie vecāki (pārsvarā sievietes). Tomēr, kā uzsvērusi pētījumā Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Mileiko (avots: lm.gov.lv), grupa ir problemātiska, jo nav skaidrs, ko nozīmē vientuļais. Grupa ir grūti identificējama, jo nav viendabīga (pēc bērnu skaita; pēc ienākumiem, pēc atbalsta no citiem ģimenes locekļiem; pēc darba laika modeļa)