Ieteikumi dārzeņu ražas novākšanai un uzglabāšanai

Ieteikumi dārzeņu ražas novākšanai un uzglabāšanai

Septembris ir īstais sakņaugu ražas vākšanas laiks. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāsta, kā ziemas glabāšanai sagatavojamas saknes un arī citi dārzeņi.
Lai precīzāk noteiktu, kad konkrētā biešu vai burkānu vaga vācama, labi būtu atminēties – agrīna vai vēlīna šķirne sasēta. Ražas novākšana tām var atšķirties pat par divām trim nedēļām. Kopumā var teikt, ka sakņaugu vākšanas laiks ir septembris līdz pat salnām, taču ņemami tie ir, tiklīdz sasnieguši šķirnes aprakstā minēto lielumu, citādi – labvēlīgos laikapstākļos saknes turpinās augt un vienā brīdī pāraugs. Neliela, spēji uznākusi salna šīm kultūrām lielu postu nenodarīs, taču nevajadzētu sagaidīt mīnus trīs, četrus grādus. Ja tomēr gadījies, ka šāds aukstums pārsteidzis, līdz nākamajam salam gan saknes vajadzētu dabūt zem jumta, jo to «pieres» ir virs zemes, un nokalpojušās lapas rudenī pasargā visai vārgi. Šajā ziņā burkāni būs izturīgāki, jo tiem joprojām ir kupli zaļa lapu rota, tāpēc sakņu novākšanas grafikā tos var atstāt uz beigām.

Galvenais, lai kājas sausas
Ražas vākšanu nevajadzētu ieplānot no rīta, kad vēl turas liela rasa. Šāds mitrums ļoti patīk dažādām puvēm. Arī stipri saulaina un vējaina diena nebūs tas labvēlīgākais brīdis, jo ātri apkaltēs saknes. Ideāli laikapstākļi sakņaugu vākšanai – nedaudz apmācies laiks ar vieglu vēju pūsmu.
Būtu veselīgi visu, kas audzis zemē, pirms transportēšanas uz ziemas mītni apžāvēt. Puse dienas līdz dienai būs pietiekami, lai saule nosausinātu brūces un dezinficētu dārzeņus. Ja sanāk tā, ka labu dienu septembrī nav, ir tikai dubļi – tad nožāvēšana ir vēl jo svarīgāka. Dubļainos lauku labumus būtu jāsaliek zem nojumes kastēs žāvēties, lai pēc tam liekās zemes nobirtu un savākto varētu pārlasīt. Rezumējot – viss liekais mitums, kas dārzeņiem tiek pūrā no lauka, ir jālikvidē, pirms tie nonāk pagraba apcirkņos.

Septiņreiz nomēri, pirms griez
Tādiem sakņaugiem kā sarkanajām bietēm, kāļiem, rāceņiem, rutkiem lakstus nogriež, atstājot vien kādu centimetru garu «cekuliņu». Protams, aprausta arī pavisam sažuvušās lapas. Ja aizraujas ar frizēšanu un nošņāpj arī pieres daļu, tad dārzenis spēcīgāk vītīs un ātrāk bojāsies. Tieši tāpēc neskartu atstāj arī tievo saknes galu. Nav vajadzības radīt papildu vietu, pa kuru dārzenim žūt, turklāt jebkura brūce un skramba glabāšanai par labu nenāk.
Sakņu selerijām gan kuplais piesakņu «murčkulis» jāapgriež, jo tur parasti saķeras daudz zemes, ko grūti izžāvēt. Tām lapas parasti tiek aprautas vēl augšanas laikā, lai sakne labāk veidotos, tāpēc pēc novākšanas jānogriež tik pāri palikušās. Sakņu selerijas labāk uzglabāt, kārtojot tās tā, lai visas saknes daļas būtu uz leju.
Burkāniem lakstus mēdz nolauzt, taču Māris Narvils novērojis, ka nereti tā tiek ievainota dārzeņa «pieres» daļa. Saudzīgāk tomēr būtu lakstus nogriezt, atstājot puscentimetra «ezīti».
Sakņaugiem zeme raušama nost bez lieka entuziasma, saudzīgi, lai tos papildus nesaskrambātu.