Nākotnē var izzust 50% esošo profesiju – vai tehnoloģijas spēs aizstāt cilvēku?

Darba tirgus atrodas nemitīgu pārmaiņu un attīstības procesā. Tomēr pēdējo gadu laikā pieredzētā straujā digitālo tehnoloģiju attīstība pārmaiņu tempu ir būtiski paātrinājusi. Eksperti prognozē, ka 2025.gadā 50% profesiju vairs nepastāvēs, jo mākslīgais intelekts turpinās pārveidot uzņēmumu vadības stilu un automatizēt procesus, ko līdz šim vadījis cilvēks. Tādējādi darba devējiem paveras jaunas iespējas darba procesa optimizācijai un uzlabojumiem, savukārt darbinieki, kuru šī brīža pienākumos ietilpst vienveidīgas rutīnas darbības, var pievērsties jaunu prasmju apgūšanai, ieņemot radošo jomu vai tehnoloģiju pārvaldības amatus. Jaunajās darbavietās īpaši svarīga loma tiks piešķirta tieši cilvēku radošumam, sociālajam un emocionālajam intelektam, kā arī prasmei gudri pārvaldīt mākslīgo intelektu, pilnībā mainot nākotnes darba tirgu.

Cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbība nākotnes darba tirgū

Tehnoloģiju ienākšana darba tirgū nav pavisam jauna tendence – pirmie roboti ražošanas uzņēmumos parādījušies jau pagājušā gadsimta 40. gados. Taču līdz ar tehnoloģiju attīstību, paplašinās arī iespējas tās pielietot citu nozaru automatizēšanā. “Automatizācija spēj paaugstināt efektivitāti un produktivitāti resursu pārvaldīšanā, palielinot uzņēmuma konkurētspēju, kā arī samazināt darbinieku noslodzi un darba laiku, kas pavadīts tehnisko rutīnas darbu veikšanā. Tāpat procesu automatizēšana palīdz novērst neuzmanības kļūdas un paveikt darbus ātrākā laika periodā, palīdzot uzlabot darba kvalitāti. Darba devējam automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana sniedz plašāku analīzi par darba procesiem un rezultātu, tādējādi ļaujot pieņemt lēmumus, kas balstīti uz objektīviem datiem,” norāda Krista Roziņa, “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja. Tehnoloģijas sniedz virkni optimizācijas iespēju uzņēmumiem, ļaujot darba procesus paveikt ātrāk, precīzāk, lētāk un modernāk, tāpēc nav šaubu, ka automatizācijas temps daudzās nozarēs tuvākajos gados aizvien pieaugs.

Lai gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izaugsme un arvien plašāka robotu un mākslīgā intelekta izmantošana var veicināt kādu profesiju likvidēšanu, tas nebūt nenozīmē cilvēku darbavietu izzušanu. Tieši pretēji – tehnoloģijas, palielinot produktivitāti un paaugstinot ienākumus, radījušas papildu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, sekmējot jaunu darbavietu rašanos un atbrīvojot cilvēkus no vienveidīga manuālā darba.

“Bažām par to, ka tehnoloģijas varētu aizstāt cilvēkus, lielākoties nav pamata. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos iet roku rokā ar jaunu darba dalījumu, kas darbiniekiem nozīmē ierasto, vienveidīgo, manuālo darbu aizstāšanu ar uzdevumiem, kas papildina un uzrauga automatizācijas veikumu. Piemēram, datu analītikas uzņēmumos tehnoloģijas spēj ievērojami veiksmīgāk, ātrāk un precīzāk veikt apjomīgu datu apstrādi un analīzi, atrast tajos sakarības un uzvedības modeļus, savukārt iekārtu pārvaldošajam darbiniekam atliek vienīgi pārbaudīt veikto analīzi un piedāvāt optimizācijas iespējas, izmantojot loģisko domāšanu, kāda iekārtām nepiemīt,” izceļ Inese Šuļžanoka, “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja.

Tehnoloģiju ieviešanas temps dažādās nozarēs atšķiras

Kaut gan digitalizācija jau šobrīd skārusi gandrīz visu darba tirgu, tehnoloģiju ieviešanas temps dažādās nozarēs atšķiras. Tiek prognozēts, ka mākoņdatošanas, lielo datu un elektroniskās komercijas jomā tas drīzumā varētu strauji paātrināties, sekojot pēdējo gadu tendencei. Tāpat ievērojami pieaug arī interese par tādām iespējām un tehnoloģijām kā šifrēšana, roboti un mākslīgais intelekts, kas dažādos veidos pielāgojamas teju katrai nozarei, automatizējot tai nepieciešamos uzdevumus. Kā norāda K. Roziņa, tehnoloģijas var papildināt vai aizstāt ne tikai rutīnas fizisko darbu un cilvēku klātbūtni ražošanas procesos. “Tehnoloģijas var automatizēt arī darbu, kas saistīts ar lēmumu pieņemšanu, administratīvo darbu un klientu apkalpošanas sfēru. Tuvākajā laikā aizvien vairāk procesu tiks automatizēti tādās jomās kā grāmatvedība un datu ievade, tulkošana un ražošana, varētu tikt aizstāti recepcijas darbinieki, kā arī mainīsies mums ierastā mazumtirdzniecība un kurjera pakalpojumi,” viņa papildina.

Tomēr ikvienas nozares darbiniekiem vērts atcerēties, ka reizē ar automatizāciju nāk arī iespējas iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kas noderēs tehnoloģiju pārvaldībā. Pamatojoties uz Pasaules Ekonomikas foruma datiem, tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam 85 miljoni darbavietu visā pasaulē var izzust, jo mainīsies darba sadalījums starp cilvēkiem un iekārtām, bet to vietā var tikt radīti 97 miljoni jaunu darbavietu, kuras būs labāk piemērotas jaunajam darba sadalījumam starp cilvēkiem, iekārtām un algoritmiem.

“Tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē, lai to uzlabotu, un tas attiecas arī uz darba tirgus izmaiņām. Ikvienā nozarē aizvien pieprasītāki kļūs darbinieki, kuri spēj būt elastīgi un pielāgoties jauniem apstākļiem, kuri spēj kritiski un radoši domāt un ir gatavi pieņemt tehnoloģijas, iekārtas un programmatūru kā savus jaunos kolēģus,” skatu nākotnē iezīmē I. Šuļžanoka. Tāpēc uztraukumam neesot pamata – cilvēkiem atliek būt gataviem izmantot visas tehnoloģiju nestās iespējas darba tirgus pārmaiņās un apgūt jaunas prasmes, ļaujot automatizācijai padarīt ikdienu vieglāku un interesantāku.