Ko svarīgi zināt par respiratori sincitiālo vīrusu

Respiratori sincitiālais vīruss (RSV) ir izplatīts elpceļu vīruss, kas parasti izraisa vieglus saaukstēšanās simptomus. Lai gan lielākā daļa cilvēku atveseļojas nedēļas vai divu laikā, RSV var izraisīt arī smagu saslimšanu, īpaši zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem un hronisko slimību pacientiem, skaidro mediķi. Pašlaik ir palielinājies ģimenes ārstu apmeklējumu un hospitalizāciju skaits ar RSV saistītiem gadījumiem, tādēļ ir vērts noskaidrot par šo vīrusu vairāk, aicina Līga Ribkinska, «Repharm» komunikācijas direktore.

Iedzīvotāji slimo ar gripu, iespējams arī  Covid-19 saslimušo skaita pieaugums, bet bērnu slimnīcas uzņemšanas nodaļā nonāk bērni ar vēl citu – respiratori sincitiālo vīrusu (RSV).

„Ievērojamu apmeklētāju pieaugumu jūtam arī aptiekā,” apliecina „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. „Cilvēki taujā pēc līdzekļiem pret saaukstēšanos, jo sevišķi bieži – bērniem. Tāpēc cenšamies papildināt zināšanas par RSV un nodot tās tālāk bērnu vecākiem.” Speciāliste piebilst, ka īpaša apmeklētāju grupa ir seniori, kas pelnījuši sevišķu uzmanību un rūpību, un arī viņiem RSV var būt  bīstams vīruss. Tas nozīmē, ka ar katru vecāka gadagājuma apmeklētāju, kurš taujā, piemēram, „kaut ko pret iesnām” ir jāaprunājas arī par to, kas darāms, ja vīrusa izraisīta slimība saasinās, jārosina sazināties ar ārstu, iespējams, veikt testus.

„Centrālās laboratorijas” ārste Jana Osīte arī uzsver testu nozīmi: „Laboratoriskie testi ir teju visu slimību diagnostikas pamatā un, jo precīzāka diagnoze, jo mērķtiecīgāku ārstēšanu iespējams veikt. Pašlaik pieaug saslimstība ar akūtiem augšējo elpceļu infekcijas simptomiem visās vecumu grupās un jāatzīst, ka īpaši lipīga vīrusu infekcija ir gripa – tā viegli izplatās no cilvēka uz cilvēku. Akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomi ir līdzīgi. Lai atšķirtu, kāda vīrusa infekcija ir saslimšanas cēlonis, bez laboratoriskas testēšanas neiztikt. Vienlaikus var veikt vairāku vīrusa infekciju (A un B gripas, respiratori sincitiālā vīrusa un Covid-19) pārbaudi. Tam nepieciešama tikai nazofaringiālā iztriepe, un jau 12-24 stundu laikā ir pieejams rezultāts.”

RSV sezona šogad sākās agrāk

„RSV uzliesmojuma laiks un smagums var atšķirties ģeogrāfiski un atkarībā no sezonas. RSV parasti sākas vēlā rudenī un sasniedz maksimumu ziemā,” stāsta ģimenes ārste Linda Šauriņa. “Taču šogad daudzviet pasaulē un arī Latvijā RSV un gripa sākās agrāk un ilgst joprojām, turklāt vienlaikus cirkulē Covid-19, un tādējādi slimošanas draudi ir trīskāršojusies.” Ārste atzīst, ka pie vainas arī pilnīga atteikšanās no slimību ierobežojošiem pasākumiem, tai skaitā maskām, ļaujot vīrusiem brīvi izplatīties.

Riska līmeņa apzināšanās

Vislielākais smagu RSV infekciju komplikāciju risks ir zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem, īpaši priekšlaicīgi dzimušiem. Otra riska grupa ir 65 gadus veci un vecāki cilvēki. RSV ir īpaši bīstams tiem, kam ir blakus slimības, tostarp sirds vai plaušu problēmas, kā arī novājināta imūnsistēma, piemēram, tikko pārslimots kovids vai gripa.

Visaugstākie RSV hospitalizācijas rādītāji bērniem ir pirmajos dzīves mēnešos. Īpaši bīstams tas ir jaundzimušo periodā līdz viena mēneša vecumam. Lielākā daļa hospitalizēto bērnu ir vecumā līdz diviem gadiem.

Gados vecākiem pieaugušajiem RSV ir biežs smagu elpceļu slimību cēlonis. RSV infekcijas pieaugušajiem var izraisīt akūtu miokarda infarktu, insultu, saasināt astmu un hronisku sirds un plaušu slimību jeb HOPS. RSV infekcijas rādītāji pacientiem ar HOPS ir gandrīz divas reizes augstāki, salīdzinot ar citu hronisko slimību pacientu grupām.

Simptomu buķete

„Tāpat kā citām infekcijām – RSV simptomu kopums ir plašs. Zīdaiņiem var būt apgrūtināta elpošana, drudzis, klepus, sēkšana, iesnas, viņi atsakās ēst.

Savukārt lielai daļai no pieaugušajiem RSV var izpausties kā jebkura cita saaukstēšanās. Nedaudz specifiskāks RSV simptoms ir sēkšana un bronhu spazmas. Gados vecākiem cilvēkiem RSV nereti izpaužas kā pneimonija,” skaidro ģimenes ārste Linda Šauriņa.

Kā šis vīruss izplatās?

Saslimt var ieelpojot inficētas personas klepojot vai šķaudot izdalītus pilienus. To var iegūt arī no tiešas saskares ar vīrusu saturošiem pilieniem, piemēram, aizskarot inficētas virsmas un pēcāk pieskaroties degunam vai mutei. Jāņem vērā, ka uz cietām virsmām vīruss var izdzīvot vairākas stundas. Cilvēki, kas inficējušies ar RSV, to spēj nodot tālāk apmēram trīs līdz astoņas dienas. Ja imūnsistēma ir novājināta, var slimot līdz pat astoņām nedēļām ilgi.

Testēšana ir galvenais, lai identificētu vīrusus

Tā kā RSV, gripas un Covid-19 simptomi ir līdzīgi, tā ir visu trīs cirkulējošo vīrusu vētra. „Vienīgais veids, kā pārliecināties, kurš no vīrusiem skāris, ir laboratoriskā testēšana,” ir pārliecināta Jana Osīte. Izplatītākie ir ātrie antigēnu testi, antivielu pārbaude un reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas metode (PĶR). Šobrīd ir aktuāli respiratora vīrusu un baktēriju paneļi, kas ar īpašu tehnoloģiju ļauj vienlaikus ātri noteikt vairāk nekā 20 elpceļu vīrusu un baktēriju klātbūtni izmeklējamā paraugā,” stāsta ārste. Ir vērts apsvērt iespēju veikt testu zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, kā arī tiem, kuriem ir sirds vai plaušu problēmas vai novājināta imūnsistēma,” mudina Jana Osīte.

Ārstēšana – simptomu atvieglošana

„Ar RSV inficēta pacienta aprūpe parasti ir tāda pati kā citu saaukstēšanās slimību gadījumā – simptomu atvieglošana ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem. Neatkarīgi no vecuma, pacientiem ir būtiski uzņemt šķidrumu, lai izvairītos no organisma dehidratācijas,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, piebilstot, ka dažreiz astmas lēkmei līdzīgo simptomu ārstēšanai ārsti rekomendē pacientiem arī specifiskus medikamentus lēkmes kupēšanai (inhalatoru vai nebulaizeri).

„RSV gadījumā, ja elpošana pārlieku apgrūtināta, zīdaiņiem, īpaši tiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, kā arī vecākiem cilvēkiem var būt nepieciešama hospitalizācija. Tad pacients saņem skābekli, šķidrumu, īpaši smagas norises gadījumā – tiek intubēts un mākslīgi elpināts. Šai infekcijai nav speciālu medikamentu, izņemot gadījumus, kad cilvēkiem ir ļoti novājināta imūnsistēma, piemēram, ja pacientam veikta orgāna transplantācija,” skaidro ģimenes ārste Linda Šauriņa. 

Atveseļošanās ilgums atšķiras

“Cilvēkiem būtu labi zināt, tieši ar ko viņi sirgst un kā atveseļoties. Tāpat svarīgi apzināties, ka nav iespējams izveseļoties vienā dienā,” uzsver  farmaceite. Maziem bērniem tās var būt trīs līdz septiņas dienas. Pieaugušajiem simptomi parasti sāk uzlaboties nedēļas laikā, un pēc divām nedēļām jau varētu sagaidīt, ka tie izzudīs pavisam, taču var paiet arī ilgāks laiks, lai justos pilnībā vesels. “Nereti pēc it kā jau pārslimota vīrusa infekcijas cilvēki aptiekā vēl sūdzas par ieilgušu klepu un lūdz zāles, lai to mazinātu,” novērojusi farmaceite.

Sazinieties ar savu ārstu!

“Jebkura veida apgrūtināta elpošana būs pārbaudījums vecākiem, jo īpaši, ja tas ir zīdainis. Noteikti jāsazinās ar savu ārstu, lai zinātu, ko šādā situācijā darīt. Vajadzētu noskaidrot, kādiem medikamentiem jābūt mājās, un iegūt recepti tiem, kas bez receptes nav iegādājami. Ja mājās ir bērniem paredzētais inhalators, ar ārsta padomu var izdoties tikt galā bez hospitalizācijas. Tāpat jāsaprot, ka slimība attīstās ātri, tādēļ ir svarīgi būt tai gataviem un turēt mājās nepieciešamos medikamentus un palīgierīces. Liekus uzkrājumus veidot nevajadzētu, taču mājās aptieciņā noteikti jātur pretiekaisuma pretdrudža medikamenti. Svarīgi atcerēties, ka acetilsalicilskābes preparāti nav ieteicami bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem. Lai atvieglotu bērnam elpošanu, kas var būt apgrūtināta iesnu dēļ, aptiekā var iegādāties deguna aspiratoru,” stāsta Juta Namsone. 

Vakcīnas pret RSV vēl izstrādes procesā

Pašlaik ir pieejamas vakcīnas pret gripu un Covid-19, taču nav šaubu, ka drīzumā gaidāmas arī vakcīnas pret RSV. Tiek pētītas piecu dažādu veidu – dzīvas, novājinātas, uz olbaltumvielām balstītas, nukleīnskābju un arī rekombinanto vektoru vakcīnas. Ir cerība, ka tuvākā gada vai divu laikā tās jau varētu būt pieejamas. Visticamāk, vakcinēšanās netiks rekomendēta visiem, kā tas ir, piemēram, gripas gadījumā, bet gan bērniem un vecākiem cilvēkiem, kuri tiek apdraudēti visvairāk.

Svarīgi apturēt vīrusu izplatību

RSV izplatās no cilvēka uz cilvēku, klepojot, šķaudot, sarokojoties. „Vislabākā RSV profilakse ir apturēt vīrusa izplatību. Klepojot un šķaudot aizsedziet muti un mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes, nēsājiet līdzi roku dezinfekcijas līdzekli un, protams, publiskās vietās valkājiet sejas masku. Maskas var palīdzēt nodrošināt trīskāršu aizsardzību – pret Covid-19, pret gripu un arī pret RSV un citiem sezonālajiem elpceļu vīrusiem,” uzsver ģimenes ārste.

Dati no Slimību profilakses un kontroles centra Iknedēļas pārskata par akūtu augšējo elpceļu infekciju un gripas izplatību

2022. gada 52. nedēļā (26.12. – 1.01.) informācija par pacientu skaitu, kas vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, saņemta no 41 ģimenes ārstu prakses. Pacientu ar elpceļu infekcijām īpatsvars veido 39% no kopējā pacientu skaita, kas
vērsušies ambulatorajās iestādēs 52. nedēļā (51. nedēļā – 37%).
Ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas (turpmāk – AAEI) simptomiem kopā bija vērsušies 1846 pacienti jeb vidēji 2540,4 uz 100 000 iedzīvotājiem (51. nedēļā – 2811,7 uz 100 000 iedz.).
2022. gada 52. nedēļā gripas intensitāte salīdzinājumā ar 51. nedēļu palielinājusies – 766,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (51. nedēļā – 607,9 uz 100 000 iedz.).

Profilakses pasākumi, kas var pasargāt no saslimšanas ar RSV un citām infekcijām:

• bieži un rūpīgi mazgājiet vai dezinficējiet rokas, māciet to darīt arī bērnam;
• izvairieties pieskarties acīm, mutei, degunam ar nemazgātām rokām;
• izvairieties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem;
• klepojiet un šķaudiet, aizsedzot muti un degunu, vienreizējās lietošanas salvetē vai  saliektā elkonī;
• tīriet un dezinficējiet virsmas un priekšmetus, kuriem cilvēki bieži pieskaras, piemēram, rotaļlietas, durvju rokturus un tālruņus u.c.;
• bieži vēdiniet telpas;
• izvairieties no tādu sabiedrisko vietu apmeklēšanas, kur pulcējas liels cilvēku skaits notiek cilvēku drūzmēšanās, īpaši ja dodieties kopā ar maziem bērniem;
• ja slēgtās telpās nav iespējams ievērot distancēšanos, ieteicams lietot medicīnisko sejas masku vai respiratoru;
• ja novērojiet saslimšanas simptomus, palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, izglītības iestādes vai citas sabiedriskas vietas. Neļaujiet slimiem bērniem doties uz izglītības iestādi vai publisku pasākumu. Tas palīdzēs pasargāt citus no saslimšanas.