Lai sniegs nerada kaitējumu īpašumam; padomus sniedz speciālisti

Sniegs ienes mūsu dzīvē prieku un gaišumu, bet vienlaikus liek risināt daudzus praktiskus jautājumus, padarot sarežģītāku autovadītāju un namīpašnieku ikdienu. Apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” dati liecina, ka sniega radītā slodze ik gadu rada daudzu tūkstošu eiro lielus zaudējumus nekustamo īpašnieku saimniekiem, tādēļ ziemā ir svarīgi laikus un pareizi attīrīt jumtus no sniega, rūpējoties par ēku un garāmgājēju drošību.

“Ziemā aicinām sekot līdzi meteorologu brīdinājumiem par pastiprinātu snigšanu un attīrīt jumtus no sniega un lāstekām, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus vai piesaistot profesionālus jumtu tīrītājus,” uzsver “Ergo” risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

“Tāpat jāņem vērā, ka apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par sniega slodzes radītiem bojājumiem svarīgs faktors ir ēkas jumta nesošās konstrukcijas un jumta seguma atbilstība sniega slodzes uzņemšanai. Visbiežāk sniega dēļ tiek bojātas dažādas terases, nojumes, siltumnīcas, kā arī citas dārza konstrukcijas un pagaidu būves, kas nav paredzētas sniega slodzēm. Tādēļ, lai pasargātu no iebrukšanas, ziemā tās regulāri jāattīra no sniega. Piemēram, nesen saskārāmies ar gadījumu, kad zem sniega slodzei nepiemērota brezenta pārseguma bija novietotas automašīnas. Stipras snigšanas laikā šis segums iebruka, nodarot bojājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā,” skaidro R.Čaklis.

“Tāpat jāņem vērā, ka apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par sniega slodzes radītiem bojājumiem svarīgs faktors ir ēkas jumta nesošās konstrukcijas un jumta seguma atbilstība sniega slodzes uzņemšanai. Visbiežāk sniega dēļ tiek bojātas dažādas terases, nojumes, siltumnīcas, kā arī citas dārza konstrukcijas un pagaidu būves, kas nav paredzētas sniega slodzēm. Tādēļ, lai pasargātu no iebrukšanas, ziemā tās regulāri jāattīra no sniega. Tā, piemēram, nesen saskārāmies ar gadījumu, kad zem sniega slodzei nepiemērota brezenta pārseguma bija novietotas automašīnas. Stipras snigšanas laikā šis segums iebruka, nodarot bojājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā,” skaidro R. Čaklis.

Lai tiktu izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, sniega slodzes radītie bojājumi var iestāties piecu diennakšu laikā pēc intensīvas snigšanas, bet jāatceras, ka šis apdrošināšanas risks neattiecas uz neapdzīvotiem objektiem. Intensīva snigšana nozīmē, ka 12 stundu vai īsākā laikā izveidojusies vismaz 20 cm bieza sniega sega, ko apliecina īpašumam tuvumā esošās Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Pretējā gadījumā var tikt uzskatīts, ka sniega segas biezums veidojies tādēļ, ka ēkas jumts ilgākā laika posmā nav ticis tīrīts.

Kā pasargāt ēku?

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Mārtiņš Draudiņš iesaka: “Pirmkārt, jāatceras, ka ēkas jābūvē atbilstoši Latvijas Būvnormatīvos noteiktajām sniega slodzēm, ko ēkas jumta konstrukcijai jāuzņem, un projektējot jāparedz uz jumta seguma sniega barjeru izbūve. Nepieciešams regulārs, vismaz reizi gadā, vizuāls jumta un jumta nesošo konstrukciju apsekojums, lai saprastu, vai jumta konstrukcijas ir tehniski labā stāvoklī un spēj uzņemt projektā paredzētās slodzes vai arī nepieciešami papildu konstrukciju nostiprinājumi. Līdzīgi kā skursteņslauķi regulāri veic skursteņu apsekojumu un tīrīšanu, arī jumtiem nepieciešama apsekošana. Dažādās Latvijas vietās iespējamas atšķirīgas sniega slodzes, kas aplūkotas Latvijas Būvnormatīvu sadaļā LBN 003-19, “Būvklimatoloģija”, atbilstoši novērojumiem pēdējo simts gadu laikā. Piemēram, Gaiziņa apkārtnē ir lielāks sniega segas biezums, turpretī piejūras teritorijā – lielāka vēja slodze. Domājot par jumta tīrīšanu, viennozīmīgs ieteikums ir uzticēt šo darbu profesionāļiem. Ja kādu apstākļu dēļ tas nav iespējams un jādara pašu spēkiem, jāievēro darba drošība.”

Cik droši pašam tīrīt jumtu?

“Jumta konstrukcijas ir ļoti dažādas, tām ir dažādi augstumi un atbilstoši tiem – dažādi riski. Tomēr lielas sniega slodzes gadījumā jumtu nevar atstāt netīrītu! Jāsaprot arī tas, ka, sniegam saplokot, tā smagums palielinās,” norāda M. Draudiņš. “Pie plakanā jumta notecēm būtu jāizbūvē elektroapsilde, lai notekas neaizsaltu un brīdī, kad sniegs kūst, tas var aizplūst pa notekām. Savukārt, tīrot vienstāvu mājas divslīpu jumtu, cilvēkam obligāti jānostiprinās, lai nepaslīdētu un nenotiktu nelaimes gadījums. Cilvēkam ir jāpiesprādzējas pie konstrukcijas, kas ir droša, piemēram, skursteņa. Tam tiek izmantoti speciāli drošības stiprinājumi – jostu sistēma. Slīdēšanas gadījumā cilvēks paliek, karājoties sistēmā, nenokrītot uz zemes. Ļoti svarīga ir pašas sistēmas nostiprināšana gan pie cilvēka ķermeņa, gan arī pie skursteņa vai citiem atbalsta elementiem. Tomēr pat vienstāvu mājas divslīpu jumta tīrīšanu labāk uzticēt profesionāļiem, kam būs gan atbilstoši instrumenti, gan zināms, kādā veidā jumtu vislabāk attīrīt.”

Jumts jātīra ar prātu!

“Tīrot jumtu, nepieciešams norobežot zonu ap ēku, lai nenodarītu kaitējumu ne garām ejošajiem cilvēkiem, ne mājdzīvniekiem, ne automašīnām. Cilvēkus brīdinām uzliekot atbilstošas norādes, kas liecina par sniega tīrīšanas darbiem, savukārt mājdzīvniekus uz jumta tīrīšanas laiku labāk turēt iekštelpās. Vēl labāk, ja laikā, kad notiek sniega tīrīšanas darbi, kāds no mājiniekiem dežurē ārā, pieskatot notiekošo. Tīrot jumtu, nedrīkst atrasties sniega masas ceļā, lai tā, slīdot no jumta, neskartu pašu tīrītāju. Viss jādara ar prātu!” piebilst eksperts. “Ja privātmāja ir augstāka par diviem stāviem, tās jumtu noteikti nevajadzētu tīrīt pašam, bet jāpieaicina profesionāļi. Strādājot uz ēku jumtiem, pašdarbībai nav vietas.”

Ko iesākt ar lāstekām?

Ja iespējams lāstekas notīrīt no apkašas, atrodoties pie ēkas, to var darīt, tikai jāatceras, ka nedrīkst stāvēt zem tām. Tīrīšana jāveic, esot dažu metru atstatumā no ēkas, slīpumā, lai lāstekas neuzkristu virsū vai nesabojātu mājas palodzes. Savukārt, tīrot lāstekas no jumta, jāatceras par stiprinājumu izmantošanu un ēkas norobežošanu, tāpat kā veicot sniega tīrīšanu.

Pret saules paneļiem – saudzīgi

“Baltik Elektro” valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs dalās ar ieteikumiem par saules paneļu attīrīšanu no sniega: “Decembrī, janvārī, februārī saules paneļu ražība ir ļoti zema, jo saule ir zemu, tā nav aktīva un paneļu apspīdēšanas periods ir ļoti īss. Līdz ar to ieguvums no notīrītiem saules paneļiem ziemā būs niecīgs. Tādēļ vislabāk būtu nedarīt neko – saules paneļus netīrīt, lai tos nesabojātu un lieki neapdraudētu paši sevi. Ja sniegs tiks sapūsts zem saules paneļa, tā būs mazāka problēma nekā tad, ja cilvēks sāks kaut ko darīt. Zem saules paneļa ir visi vadu savienojumi, turklāt plastmasa mīnus grādos kļūst trauslāka. Tādēļ, sākot ap tiem darboties, problēmu būs vairāk nekā, nedarot neko.”

Viņš uzsver, ka saules paneļus noteikti nedrīkst tīrīt ar asiem priekšmetiem, lai neveidotos mikroplaisas. Taču, ja tomēr ir nepieciešamība tīrīt, ieteicami divi veidi: var izmantot visparastāko birsti vai lapu pūtēju, ar ko visvieglāk un saudzīgāk varēs atbrīvoties no sniega.

Vaicāts, vai saules paneļus ieteicams tīrīt ar tam paredzētiem šķidrumiem, E. Bergholcs atbild: “Labākais šķidrums, ko izmantot, būtu destilēts ūdens. Jāatceras, ka nevar tīrīt ar parastu krāna ūdeni, jo tas ir kaļķains. Esmu redzējis šķīdumus, kuru cena ir neadekvāta, jo ieguvums ir ļoti niecīgs. Sniegs nevar sabojāt saules paneļus. Ja saules panelis ir kvalitatīvs, tā trieciena noturība ir ļoti augsta. Vislabāk to salīdzināt ar jumta logu – no jumta logiem sniegs parasti netiek speciāli tīrīts.”

Foto: pixabay.com