Pusgadsimtu kopā ar vietējo avīzi

Bārbeliete Dzintra Zebauere: «Bauskas Dzīvē» lasu visu pēc kārtas no pirmās lapas līdz pēdējai; patīk redakcijas slejas, stāsti par cilvēkiem, jubilāriem

Pašlaik rit preses izdevumu abonēšana nākamajam gadam. Rudens ir arī laikraksta «Bauskas Dzīve» dibināšanas laiks. Tagadējās avīzes priekšgājējas «Bauskas Darbs» pirmais numurs iznāca 1944. gada 27. oktobrī, tātad rīt – dzimšanas diena. Un šajā dienā, ceturtdien, īpašā pasūtināšanas akcijas cena gada abonementam visās avīzes abonēšanas vietās ir: ar TV programmu 95 eiro un bez TV programmas – 84 eiro.

Pirms svētku dienas Bārbeles bibliotēkā «Bauskas Dzīve» tikās ar ilggadēju laikraksta lasītāju Dzintru Zebaueri. Bārbelietei pagasts ir dzimtā vieta, dzimusi un uzaugusi piecu bērnu ģimenē Lielbārbelē jeb tagadējā Gaismas ciemā.

Kā aizsākās patika uz lasīšanu?
– Lasīšanas tradīcijas esmu mantojusi no ģimenes. Mamma bija grāmatu un žurnālu cienītāja, vēlākos gados mājās atradu viņas žurnālu «Atpūta» sējumus, kas bija populārs izdevums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Māsas un es daudz lasījām grāmatas kopš bērnības, ņēmām tās līdzi, ganu gaitās iedamas. Neatceros, vai vidusskolā jau lasīju avīzes, bet par pastāvīgu avīzes lasītāju kļuvu, kad uzsāku darbu Valles pastā, strādājot par telefonisti un vēlāk par operatori. Tas bija maiņu darbs, jo telefonu centrāle darbojās visu diennakti. Taču vēlās stundās un naktī, kad zvanītāju maz, bija daudz laika, ko varēja izmantot lasīšanai. Pastā uz vietas bija pieejamas avīzes. Tad izlasīju gan avīžu jaunākos numurus, gan iekavētos.

Jau vairāk par pusgadsimtu abonējat vietējo laikrakstu?
– Jā, kopš pārnācu dzīvot uz Bārbeli ap 1966. gadu, nepārtraukti esmu pasūtījusi vietējo avīzi, tolaik rajona avīzi sauca «Komunisma Ceļš». Daudzus gadus līdzās «Bauskas Dzīvei» pasūtīju arī vēl citas: «Latvijas Avīzi», «Neatkarīgo» un arī žurnālus. Pārsvarā visu arī izlasīju. Gadiem ejot, mainoties cenām un manām iespējām, pakāpeniski nācies no vairāku izdevumu abonēšanas atteikties. Man ļoti patika «Ievas Stāsti», bet šajā gadā manā pastkastē pienāca vien «Bauskas Dzīve». Arī tā nākamgad kļūs dārgāka, jādomā, kā būs ar pasūtīšanu.

Kā lasāt avīzi, kas visvairāk interesē?
– Lasu visu pēc kārtas no pirmās lapas līdz pēdējai, nešķirstu. Noteikti izlasu redakcijas sleju, man patīk tie raksti. Interesantas ir dažādu cilvēku atbildes uz «Bauskas Dzīves» uzdotiem jautājumiem. Esmu aizrautīga krustvārdu mīklu minētāja, tā lieta man ir ļoti svarīga, un priecājos, ka tās ir avīzē. Ne vienmēr visas pilnībā varu atminēt, reizēm paliek kādas rūtiņas tukšas, bet tā ir ļoti aizraujoša laika pavadīšana.

Protams, ir raksti, kurus izlaižu. Nelasu par sportu, jo mani tas neinteresē, nelasu par sarežģītām tēmām, kuras man nav saprotamas, piemēram, budžeta apspriešana. Man interesē cilvēku sadzīve un rakstītais par cilvēkiem, jo īpaši par tiem, kurus tā vai citādi pazīstu. Savā darba mūžā esmu ilgus gadus strādājusi darbus, kur biju saskarsmē ar ļoti daudziem cilvēkiem. Savulaik biju bufetes vadītāja Bārbelē, un vēlāk no 1972. līdz 2004. gadam strādāju par apdrošināšanas aģenti. Tolaik tas bija darbs, kur ikdiena bija pastāvīga tikšanās ar cilvēkiem, nereti – viņu mājās. No tā laika man daudz pazīstamu pagastā, interesanti ir avīzē par viņiem lasīt. Jā, izlasu arī aizsaulē aizgājušo sarakstu, arī tur sastopu pazīstamus vārdus. Agrāk man interesēja raksti par kulināriju, pat uzkrāju izgriezumus ar ēdienu receptēm; tagad to vairs nedaru, intereses ir mainījušās.

Man ļoti patīk raksti par jubilāriem, tos lasu ar lielu interesi. Lasu arī par dārza lietām, jo man pašai ir dārzs. Ļoti patika žurnālistes Ainas Uščas raksti, kas bija saistīti ar reliģijas tēmām.

Vai avīzē izlasīto ikdienā apspriežat ar citiem cilvēkiem?
– Mēdzu pārrunāt ar savu draudzeni un arī ar bibliotekāri Brigitu (red. – Brigita Krauze, bibliotēkas vadītāja), ar viņu allaž var aprunāties par dažādām tēmām. Visbiežāk sanāk apspriesties par politiku. Agrāk vairums cilvēku laukos lasīja avīzi, tagad daudzi vairs nepasūta un nelasa. Iespējams, dārdzības dēļ vai dzīves steiga to neļauj.

Vai esat arī aktīva grāmatu lasītāja, kāda literatūra ir jūsējā?
– Jā, agrāk gan tāda biju, ņēmu grāmatas no bibliotēkas un arī pirku. Tagad dzīve ir mainījusies, jāsaudzē redze, un arī laika kļuvis mazāk. Jaunībā lasīju mīlestības romānus, bet mani nekad nav aizrāvuši detektīvi vai fantastika. Vēlāk ar lielu interesi lasīju grāmatas par aktieriem, bija laiks, kad pasūtīju arī žurnālu «Kino».

Ko jūs ieteiktu uzlabot vai mainīt «Bauskas Dzīvei»?
– Mani viss apmierina, man tur nekas netrūkst. Pašai tikai reizēm laika pietrūkst izlasīt.

Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze pastāstīja, ka Dzintra Zebauere, šķirojot vecas avīzes, mēdz izgriezt rakstus, kuros pieminēta Bārbele un bārbelieši, un pēc tam tos atnes bibliotēkas arhīvam.
B. Krauze atklāja, ka ir bibliotēkas apmeklētāji, kas avīzi neabonē, bet nāk lasīt bibliotēkas eksemplāru; bibliotēka izsniedz avīzi arī lasīšanai uz mājām. Laikraksta lasītāji lielākoties ir vecākās paaudzes cilvēki un avīzes interneta portālu praktiski neizmanto. Cilvēku intereses ir dažādas – citam interesē, kas nomiruši, citam – darba piedāvājumi vai sludinājumi. Lasītāji mēdz arī nokopēt atsevišķus speciālistu rakstus ar dažādiem padomiem, skaidrojumiem vai tēmām, kas viņus īpaši interesē.