Sastāvdaļas: ● 2 mazi kabači,● 3 olas,● 2 ēdamkarotes miltu,● diļļu zaļumi,● 1–2 tomāti,● 50 g siera,● 1 tējkarote cepamā pulvera,● sāls.

“Kā izrādās, kabačī veikalos nopērkami arī ziemā.” Kurš gan atteiksies no gabala kārdinošas picas!? Šī, ar kabačiem, izdevās viegla, veselīga un garšīga. Pie tam – arī Valentīndienas svētkiem tā būs labi piemērota, ja vien attapsimies to izcept sirdsveida formā.

KABAČUS nomazgāju un sarīvēju uz rupjās rīves. Tiem piemaisīju smalki sakapātus diļļu zaļumus, olas, miltus un cepamo pulveri, kā arī sāli garšai. Divas nelielas sirdsveida veidnes izklāju ar cepamo papīru, bagātīgi ietaukoju ar augu eļļu un izkaisīju ar rīvmaizi.

Divus nelielus plūmju tomātus sagriezu plānās ripiņās, sieru sarīvēju uz rupjās rīves. Kabaču mīklu izlīdzināju abās veidnēs, virs tās izliekot tomātu ripiņas un pārkaisot sarīvēto sieru. Ievietoju līdz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī un cepu apmēram 20 minūtes. Pēc tam picas nedaudz atdzesēju un pārliku uz šķīvja.

Deserts “Putna piens”

Sastāvdaļas● 2 glāzes augļu sulas,● 1 ēdamkarote želatīna,● 1 kārba iebiezinātā piena bez cukura,● 100 g tumšās šokolādes,● 3 ēdamkarotes skābā krējuma.

ŽELATĪNU – piebēru krietnu ēdamkaroti, taču, jau gatavo desertu baudot, šķita, ka tā varēja būt pat vēl nedaudz vairāk – pārlēju ar pusi no paredzētās sulas. (Šoreiz kopumā izmantoju divus 200 mililitru ābolu sulas iepakojumus.) Kad želatīns bija uzbriedis, pielēju otru sulas paciņu un, pastāvīgi maisot, sildīju, līdz želatīns bija pilnībā izkusis. Tad šķidrumu noņēmu no uguns un atdzesēju. Pastāvīgi putojot, sulai ar želatīnu pakāpeniski lēju klāt koncentrēto pienu. Turpināju putot, līdz masa palielinājās apjomā un kļuva gaisīga. Putojumu salēju ar pārtikas plēvīti izklātās sirdsveida veidnītēs un uz vairākām stundām ievietoju ledusskapī. Pēc tam desertu, veidnītes apvēršot, no tām atbrīvoju un plēvīti noņēmu. Šokolādes tāfelīti izkausēju, pievienoju skābo krējumu un karsējot maisīju, līdz masa kļuva viendabīga. Ar to pārlaistīju putotās masas sirsniņas un ievietoju atpakaļ vēsumā, lai glazūra sacietē.

Teksts un foto: Brigita Skaistklane