Romantiskās krāpniecības upuru vidējais vecums – 57 gadi; par upuriem kļūst arī vīrieši

Pandēmijas ietekmē iedzīvotāju satikšanās iespējas bija ierobežotākas, līdz ar to pieauga romantisko iepazīšanos skaits internetā, ko aktīvi savās shēmās sākuši izmantot finanšu krāpnieki. Romantiskā krāpšana, savā ziņā, ir ļoti līdzīga investīciju krāpšanai, jo abās, ilgstošā laika posmā cilvēki labprātīgi šķiras no savas naudas. Turklāt abos gadījumos izkrāptās naudas summas ir ievērojamas.

Lai gan Finanšu nozares asociācijas datos romantiskā krāpšana netiek atsevišķi izdalīta, “SEB” bankā identificēto romantiskās krāpšanas gadījumu skaits pērn ir dubultojies.

Kā norāda “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits, par romantiskās krāpšanas upuriem visbiežāk kļūst sievietes vecumā virs 50 gadiem, turklāt tās galvenokārt ir izglītotas sievietes, kā arī ir upuri ar zemākiem ienākumiem.

”Lielākā problēma ir tā, ka šo krāpšanas veidu ir grūti identificēt un novērst, turklāt paši cietušie par šiem gadījumiem neziņo ne policijai, ne bankai. Pat tad, ja banka, izmantojot savas krāpšanas novēršanas sistēmas, identificē iespējamu romantisko krāpšanu un mēģina klientu brīdināt, viņi turpina šo faktu noliegt un uzstāj uz maksājumu izpildi, kā rezultātā beigās ir gan salauzta sirds, gan pazaudēti lieli naudas līdzekļi.

Šis fenomens ir skaidrojams ar upura pieķeršanos un jūtām, kuras izveidojas pret jauniegūto draugu vai draudzeni. Otra problēma, kura bieži skar romantiskās krāpšanas upurus ir tā, ka, lai palīdzētu saviem ”mīļotajiem”, viņi ne tikai iztērē savu naudu, bet arī mēdz aizņemties un rezultātā paliek ne tikai bez naudas, bet ir arī spiesti atmaksāt kredītu un procentus,” norāda “SEB” bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Romantiskās krāpšanas shēma ir nemainīga – krāpnieki ar potenciālajiem upuriem iepazīstas sociālajos tīklos un iepazīšanās portālos, piemēram, Facebook, Tinder, Badoo, Instagram, bet turpina saziņu e-pastā, WhatsApp, Messenger, Viber u.tml.

Saziņa notiek vismaz nedēļu vai vēl ilgāku laiku, līdz krāpnieks iemanto upura uzticību. Galvenais, ka krāpnieks ar savu upuri netiekas klātienē – saziņa notiek sarakstoties un sūtot realitātei pietuvinātas un ticamas bildes. Un beigu beigās upuriem šķiet, ka reālajā dzīvē nekad nesatiktā persona ir kļuvusi par ļoti tuvu cilvēku.

Leģendas, ko par sevi stāsta krāpnieki, ir atkarīgas tikai no to iztēles. Visbiežāk viņi uzdodas par slepenā dienesta karavīriem, inženieriem, kas būvē slepenu objektu kaut kur tālu prom no dzimtenes, ārsti, kas darbojas kara zonā, gūstā nonākuši ārvalstu diplomāti vai skaistules, kuras gatavas mainīt savu dzīvi.

Kad uzticība ir iemantota, upurim tiek radīta sajūta, ka viņš ir vienīgais cilvēks pasaulē, kurš var palīdzēt izglābties no dažādām likstām, lai beigās abi būtu laimīgi kopā.

Romantiskā krāpšana visbiežāk skar sievietes

“Luminor” bankas novērojumi liecina, ka pēdējos gados romantisko krāpšanu skaits pieaug. Baltijas valstīs pagājušajā gadā tāda veida krāpniecību skaits pieauga par teju 40%, salīdzinot ar situāciju 2021.gadā.

Sociālo tīklu un iepazīšanās platformu Facebook, Instagram un Tinder lietotāji saņem draudzības uzaicinājumu no svešinieka, visbiežāk ārzemnieka, komunikācija kļūst arvien intensīvāka un attālinātās attiecības tuvākas, līdz nereti sāk attīstīties romantiskas jūtas pret jauno simpātiju, kas rada ilūziju par skaistu nākotni kopā.

Šajā brīdī nereti jaunais “draugs” lūdz pārskaitīt naudu kādām steidzamām lietām.

Kā liecina bankas novērojumi, šādās krāpnieku shēmās visbiežāk nonāk sievietes, kuru iejūtību un vēlmi palīdzēt nelaimē nonākušajam krāpnieki prasmīgi izmanto savā labā.

Krāpnieki nolūko labsirdīgas un empātiskas sievietes

“Luminor” apkopotie dati liecina, ka romantiskās krāpšanas upuru vidējais vecums Latvijā ir 57 gadi, vienlaikus apkrāpto klientu vecuma amplitūda ir plaša, un krāpnieku nagos var iekrist praktiski visu vecumu sievietes.

Piemēram, jaunākas sievietes kļūst par upuriem iepazīšanās platformās, vecākas – Facebook.

Savukārt kaimiņos Igaunijā par upuriem galvenokārt kļūst pensionāres, kuru vidējais vecums ir 65 gadi. Kā norāda eksperts, krāpniecības nolūkos veiktie maksājumi no Latvijas klientu bankas kontiem visbiežāk tiek veikti uz ASV, Lielbritāniju, Itāliju, Turciju un Poliju.

Arī romantisko noziegumu upuru profils Latvijā ir ļoti dažāds,

nereti upuri ir ļoti izglītoti, savukārt atsevišķos gadījumos tie ir cilvēki ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.

Tas vēlreiz apliecina to, ka neatkarīgi no vecuma vai izglītības, par krāpšanas upuri var kļūt ikviens iedzīvotājs.

Nereti noziedznieki par saviem upuriem izvēlas iejūtīgus un labsirdīgus cilvēkus, kuri savas empātijas dēļ viegli nonāk krāpnieku nagos.

“Luminor” bankas Latvijas klientu lokā pēdējā laikā nav fiksēts neviens gadījums, kad par romantiskās krāpšanas upuriem būtu kļuvuši vīrieši, taču citās pasaules valstīs šādi gadījumi notiek visai bieži.

Kaspars, kurš gaida savu Olīviju

”Pastāv viedoklis, ka par romantiskās krāpšanas upuri var kļūt tikai sievietes, bet dzīvē notiek dažādi. Lūk, vēl viens reāls gadījums, no mūsu prakses.

Kaspars (visu iesaistīto personu vārdi ir mainīti) iepazinās ar Olīviju internetā. Viņa bija ļoti skaista sieviete, turklāt ar interesantu nodarbošanos – dienēja ASV armijā Jemenas specvienībā. Viņa ļoti nepacietīgi gaidīja tikšanos ar Kasparu, bija nepieciešams tikai sakārtot dokumentus. Šajā jautājumā viņai palīdzēja starpnieks no Kipras – Daniels.

Kaspars vēlējās palīdzēt, lai tikšanās notiktu ātrāk – bija nepieciešams apmaksāt biļetes, ar dokumentu kārtošanu saistītās izmaksas un starpnieka komisiju.

Kaspars paņēma ātros aizdevumus un veica maksājumus Danielam uz Kipru 1900 eiro un 1050 eiro apmērā, norādot, ka tā ir ģimenes palīdzība.

Bankai radās aizdomas par klienta maksājumiem, jo līdz šīm klients no sava konta nebija veicis nevienu maksājumu uz Kipru.

Kaspars skaidroja, ka tas ir nepieciešams, lai viņa draudzene Olīvija atlidotu uz Latviju, bet Daniels ir starpnieks, kas palīdz Olīvijai sakārtot dokumentus. Kaspars pat bija iesūtījis bankai Olīvijas dienesta apliecību kā apliecinājumu, ka Olīvija tiešām dienē armijā.

Lieki teikt, ka iesūtītais dokuments bija diezgan slikts viltojums (grafiski ielīmēta bilde, dažādi burtu šrifti, viltots zīmogs).

Pēc bankas atteikuma veikt maksājumus, Kaspars izņēma summu skaidrā naudā.

Kaspars vairākkārt mēģināja veikt maksājumus uz dažādiem kontiem Kipras bankās, taču maksājumi tika atteikti kā aizdomīgi. Kaspars vēl aizvien turpina ņemt ātros aizdevumus, ko izņem skaidrā naudā – visticamāk viņš ir atradis citus veidus kā veikt maksājumus un joprojām paliek krāpnieku lamatās,” noslēdz M. Pelcis.

Mazāk privāta satura sociālajos tīklos

A. Šmits norāda, ka sociālo tīklu lietotājiem vajadzētu rūpīgi apsvērt, ar kādu personīgo informāciju viņi dalās, turklāt īpaši izvērtēt fotogrāfiju un video saturu, kur redzama personas seja vai dzirdama balss – šādu informāciju krāpnieki var izmantot savā labā.

Īpaša uzmanība jāpievērš tieši sociālajos tīklos iepazītu personu lūgumiem pārskaitīt naudu – ja šāds lūgums tiek saņemts, īpaši rūpīgi jāpārbauda, vai palīdzības lūdzējs patiešām ir tā persona, par ko uzdodas.

Tāpat krāpnieki mēdz uzdoties par turīgiem cilvēkiem, kuri sola saviem upuriem pārtikušu un nodrošinātu dzīvi.

Kā izvairīties no romantiskajiem krāpniekiem

• Jābūt kritiskam un jāuzdod jautājumi.
• Ja jau drīz pēc iepazīšanās kāds lūdz pēc finansiālas palīdzības, jābūt piesardzīgam.
• Nekad nevienam nenodot sensitīvu informāciju (personas dati, bankas karšu dati, internetbankas pieejas) trešajām personām.
• Neļaut pieslēgties savam datoram vai viedierīcei attālināti.