Teju puse vecāku nezina, ko internetā dara viņu bērni

Teju puse aptaujāto vecāku nezina, kādos sociālajos tīklos ikdienā komunicē viņu bērni. Vienlaikus trešdaļa atzīst, ka viņu atvase, sarakstoties ar kādu internetā, varētu nonākt situācijā, kur viņu pavedina, piemēram, kameras priekšā, liecina Latvijas Drošāka interneta centra rīkotās kampaņas “Bīstamā draudzība internetā” ietvaros veiktās aptaujas dati.

Veiktās aptaujas dati apliecina, ka 54% vecāku aptuveni zina, ko bērni dara internetā, taču atvases digitālajā dzīvē neiejaucas. Vienlaikus 30% vecāku atzīst, ka viņu atvase, sarakstoties internetā, varētu nonākt situācijā, kur viņu pavedina, piemēram, kameras priekšā, bet 34% vecāku pilnībā uzticas savam bērnam un viņa spējai pašam tikt galā ar potenciālām problēmsituācijām, pilnu atbildību par savām darbībām atstājot bērna ziņā. Diemžēl to, ka bērnu vecāki bieži vien nezina, kādos sociālajos tīklos bērni pavada laiku, izmanto cilvēki, kuriem ir nolūks pavedināt bērnus internetā.

Tomēr, kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra pieredze, bērni, kuri ir cietuši no pavedināšanas internetā, bieži vien neapzinās, ka pret viņiem ir izdarīts noziegums. Visbiežāk bērni atrodas drošā vidē – mājās, sarunājas ar interneta “draugu”, izģērbjas, izrāda savu kailo ķermeni. Diemžēl nepilngadīgajiem nav ne jausmas, par sekām, kas tiek radītas – pēc tam viņu kailfoto un video nonāk pedofilu forumos un fotogrāfiju apmaiņas vietnēs.

“Līdzīgi kā mēs bērnos ieliekam pamata zināšanas ceļu satiksmē, vecāku uzdevums ir atcerēties, ka internetā ir savi rakstītie un diemžēl arī nerakstītie likumi, tāpēc drošība internetā ir sistemātisks darbs, kas sākas ar pirmajām bērnam iedotajām viedierīcēm un pēc tam –  ikgadēju zināšanu atjaunošanu. Cilvēki ar nelāgiem nodomiem nesnauž un regulāri izdomā jaunus veidus, kā, izmantojot viltību, veikt noziegumus, tādēļ ir svarīgi atcerēties, ka bērna aizsardzība un drošība internetā, sniedzot viņam zināšanas par riskiem internetā, nav iejaukšanās bērna privātajā dzīvē. Jāapzinās, ka paļaušanās uz bērnu iespējama vien tad, ja mēs kā pieaugušie esam droši, ka bērns vispār zina, no kā viņam ir jāuzmanās,” stāsta Latvijas Drošāka Interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Signāli, kas var liecināt par kādām nepatikšanām, ar kurām bērns sastapies internetā, ir nomāktība, pārlieku liela noslēpumainība, saraušanās vecāku klātbūtnē, telefona paslēpšana, ja pēkšņi ienākat viņa istabā. Tāpat var parādīties dīvainu izteicienu izmantošana valodā, ko iepriekš bērns nav izmantojis.

Savukārt, vaicājot par to, kā vecāki rīkotos, uzzinot, ka bērns ir pavedināts internetā, lielākā daļa vecāku atbildējuši, ka viņi uzklausītu savu atvasi un palīdzētu risināt situāciju. Kā otra biežāk minētā rīcība šādā situācijā bija situācijas un draudu internetā izskaidrošana atvasei, bet 20% vecāku bērnu sodītu, savukārt 8% – sarātu bērnu.

“Šādās situācijās apmulsušas ir visas puses, tomēr vienmēr ir jāatceras  – tāpat, kā mēs neesam vainīgi, ja, piemēram, kāds apzog mūsu mājokli, arī bērns nav vainīgs pie tā, ka kāds, izmantojot viltu un manipulāciju, ir panācis savu. Labākais risinājums šādā situācijā ir bērna uzklausīšana, atbalstīšana, nepieciešamo pierādījumu (sociālo tīklu kontu, sarakstes eksrānšāviņu un citas pieejamās informācijas) saglabāšana un nodošana Latvijas Drošāka interneta centram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai vai Valsts policijai,” stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Lai gan nav noteiktu īpašību, kas viennozīmīgi liecina par to, ka bērns varētu kļūt par pavedināšanas upuri, nereti tie ir bērni vai pusaudži, kuri jūtas vientuļi un kuriem ir grūtāk veidot attiecības ar vienaudžiem, tādēļ labprāt komunikācija tiek veidota tieši interneta vidē. Tomēr šādas situācijas var piemeklēt arī aktīvus un atvērtus bērnus, kas ir draudzīgi un labprāt komunicē pat ar svešiniekiem internetā.

Saskaroties ar pavedināšanu internetā, bērnam var rasties virkne negatīvu, spēcīgu emociju, piemēram, kauns, vainas sajūta, bezspēcība, bailes, trauksme, arī dusmas, kas traucē bērnam meklēt palīdzību. Nereti bērns jūtas viens un izmisis, jo nespēj izkļūt no draudu un prasību loka – vienreiz iekrītot noziedznieku lamatās, bērni mēdz turpināt izpildīt viņu prasības, lai neviens par to neuzzinātu. Piedzīvotais var izmainīt bērna uztveri par sevi un apkārtējo pasauli, par drošību, raisot šaubas un bažas par cilvēkiem, un veicinot vēlmi emocionāli norobežoties vai distancēties, neuzticēties, lai vēlreiz nepiedzīvotu sāpīgo pieredzi.

Kā liecina Latvijas Drošāka interneta centra drossinternets.lv dati, pērn saņemto ziņojumu skaits par bērnu seksuālu izmantošanu un pavedināšanu internetā saturošu materiālu apriti, kā arī nelegāla satura glabāšanu uz serveriem Latvijā strauji audzis – 2020. gadā tie bijuši 3993 ziņojumi, bet 2021. gadā – 22 925 ziņojumi. Lai veiksmīgāk laikus pamanītu, vai bērns interneta vidē neiesaistās bīstamās draudzībās, Latvijas Drošāka interneta centrs, Valsts policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aicina vecākus aizpildīt pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv un uzzināt vairāk, kā identificēt bīstamu draudzību internetā!

Kā rīkoties, saskaroties ar pavedināšanu internetā un – kur meklēt palīdzību?

Ja rodas aizdomas, ka notikusi bērna pavedināšana internetā, neizdzēsiet saraksti un sociālā tīkla profilu, saglabājiet visus pieejamos pierādījumus. Vērsieties pēc palīdzības, zvanot pa Uzticības tālruni 116111 , sazinieties ar drossinternets.lv vai Valsts policiju. Atpazīt bērna pavedināšanu internetā un uzzināt, kā rīkoties, iespējams arī aizpildot pašpalīdzības testu sos.drossinternets.lv.