Mūsdienās arvien vairāk cilvēku veselības jautājumos vispirms vēršas nevis pie ārsta vai farmaceita, bet gan internetā – un nu arī pie mākslīgā intelekta. Dažas minūtes čatā ar virtuālu palīgu var šķist ērtāks un ātrāks veids, kā noskaidrot simptomu cēloņus vai atrast piemērotus medikamentus, tomēr rodas būtisks jautājums – vai šiem digitālajiem padomiem tiešām var uzticēties? Kādas ir iespējas un riski, meklējot veselības padomus internetā, stāsta sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
„Ikdienā redzam, ka cilvēki arvien biežāk izmanto dažādus mākslīgā interneta rīkus, lai uzzinātu, kādus medikamentus lietot vai kā ārstēt noteiktus simptomus. Jā, mākslīgais intelekts patiešām spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un var būt noderīgs kā papildavots. Tomēr tas nevar būt aizstājējs medicīnas speciālistam, jo šie rīki arvien var kļūdīties un neuzdot būtiskus jautājumus, tā neņemot vērā pacienta slimības vēsturi, lietotos medikamentus vai iespējamās mijiedarbības. Rezultātā pastāv risks, ka cilvēks, sekojot šķietami loģiskiem padomiem, var nodarīt sev kaitējumu,” uzskata farmaceite Alīna Fleišmane.
Pašārstēšanās ar interneta palīdzību – iespējas un riski
Internets ir kļuvis par ierastu informācijas avotu, kur daudzi vēršas, piedzīvojot dažāda veida veselības problēmas. Un ne velti – tiešsaistes resursi ļauj ātri un ērti atrast informāciju par simptomiem, ārstēšanas iespējām un medikamentiem, tostarp arī tādu noderīgu informāciju kā oficiālās zāļu lietošanas instrukcijas, veselības speciālistu kontaktinformāciju, e-pieraksta iespējas un ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numuru, tādā veidā palīdzot rūpēties par savu veselību. Tomēr, lietojot interneta resursus, ir rūpīgi jāizvērtē izmantotie avoti un to uzticamība, jo informācijas kvalitāte internetā, piemēram, interneta forumos un dažādās sociālo mediju grupās, var būt ļoti atšķirīga un ne vienmēr būs viegli nošķirt maldinošus ieteikumus no patiesiem faktiem.
“Nepareizi interpretēti simptomi vai kļūdaini medikamentu ieteikumi var radīt nopietnas sekas, īpaši hronisku slimību gadījumos, vai lietojot vairākus medikamentus vienlaikus. Pašārstēšanās ar interneta palīdzību var būt noderīga tikai tad, ja cilvēks saglabā ļoti kritisku domāšanu un, pirms rīkojas, vienmēr pārbauda saņemto informāciju, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu,” papildina Alīna Fleišmane.
Mākslīgais intelekts – vai jaunais padomdevējs?
Daudzās nozarēs strauji ienāk mākslīgais intelekts, un arī medicīna nav izņēmums. Mākslīgais intelekts var sniegt pamata informāciju par zāļu lietošanu, to blakusparādībām un mijiedarbībām, tomēr tas nevar aizstāt profesionālu un individuālu medicīnisku izvērtējumu. Digitālo palīgu loma veselības aprūpē pagaidām ir vairāk informatīva nekā diagnostiska – tie spēj ātri analizēt lielu datu apjomu, piedāvāt vispārīgu skaidrojumu par simptomiem, taču tie nereti neredz individuālo pacienta situāciju, slimības vēsturi vai nianses, piemēram, kādus emocionālus aspektus, ko pieredzējis ārsts pamana uzreiz. Mākslīgā intelekta rīkus būtu ieteicams uztvert kā informatīvu palīgu, tomēr drošākais risinājums ir vēršanās pie sava veselības speciālista.
Kur un kā digitālie palīgi var kļūdīties?
Lai gan mākslīgais intelekts spēj analizēt milzīgus informācijas apjomus un sniegt ieteikumus sekundes laikā, tas joprojām darbojas pēc algoritmiem, nevis medicīniskās pieredzes un pilnīgas klīniskās diagnozes iepazīšanas. Biežāk mākslīgais intelekts var kļūdīties tur, kur nepieciešama klīniskā pieredze, konteksta izpratne un dažādu emocionālu, psiholoģisku un citu fona faktoru apzināšana. Piemēram, tas var neņemt vērā pacienta vecumu, hroniskas slimības, alerģijas vai citu medikamentu lietošanu, ja šī informācija netiek ievadīta pietiekami precīzi. Tāpat digitālie rīki var pārvērtēt simptomu nozīmīgumu vai, gluži pretēji, nepamanīt nopietnas pazīmes, ja tās neatbilst tipiskiem datu paraugiem. Nereti problēmas rodas arī tulkojumos un lokālo medikamentu datubāzēs, kur algoritms var ieteikt zāles, kas konkrētajā valstī nav reģistrētas vai ir kontrindicētas.
„Nav noslēpums, ka daudziem no mums mākslīgais intelekts kļuvis par ikdienišķu padomdevēju, un, visdrīzāk, nākotnē tā nozīme arvien pieaugs. Tomēr veselība ir nenovērtējama – to nedrīkst uzticēt algoritmam un nejaušībām. Ja lūdz veselības padomu mākslīgajam intelektam, vienmēr pārliecinies par tā patiesumu pie veselības aprūpes speciālista, savukārt, piedzīvojot izteiktus un neierastus simptomus, nekādā gadījumā nevajadzētu meklēt atbildes viedtālrunī – lūdz palīdzību profesionālim,” uzsver sertificētā farmaceite.
