www.bauskasdzive.lv
Lai uzņemtu vērtīgās uzturvielas, ieteicams izvēlēties dažādus produktus, jo atsevišķi neviens no tiem nesatur pilnīgi visu, kas nepieciešams organismam. Kādi ēšanas paradumi tam var kaitēt un kādas uzturvielas, iespējams, būs jāuzņem papildus, skaidro uztura speciāliste Anita Baumane un farmaceits Vadims Brižaņs.
“Tieši produktu dažādība nodrošina organismu ar visām uzturvielām – olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un antioksidantiem. Tādēļ ēdienkartē ieteicams iekļaut dažādus produktus: graudu izstrādājumus, piemēram, rīsus, griķus, maizi, makaronus, kartupeļus, augļus un dārzeņus, pākšaugus, piena produktus, olas, gaļu un zivis.
Visas uzturvielas ir vitāli nepieciešamas, jo sabalansēts un daudzveidīgs uzturs mazina slimību un traumu risku, tauku masu un uzlabo vairākus svarīgus faktorus: šūnu kvalitāti (sevišķi, matu, nagu, ādas, kaulu), locītavu veselību, augšanu un attīstību (īpaši bērnu un pusaudžu), enerģiju un izturību, kognitīvo darbību.
Taču ēšanas paradumi un bieži vien – ne tie labākie, nosaka, kādas uzturvielas un vitamīnus organisms saņem un ko nesaņem,” saka uztura speciāliste un piebilst, ka par uztura balansu noteikti būtu visai nopietni jāpadomā.
Savukārt farmaceits atgādina, ka pašlaik aptiekās pieejams plašs uztura bagātinātāju klāsts, kas var palīdzēt risināt šīs problēmas, tomēr tas ir tikai plāns B, tikmēr plāns A ietver ēšanas paradumu pārskatīšanu, lai organisms uzņemtu to, kas tam patiešām ir noderīgs visu funkciju nodrošināšanai.
Nelieto pienu un piena produktus? Kā tu uzņem kalciju?
Uztura speciāliste saka, ka galvenais kalcija avots uzturā ir piens un piena produkti, tas labi uzsūcas organismā arī no dārzeņiem, kuros ir maz oksālskābes, piemēram, no brokoļiem un virziņkāpostiem.
Tiesa, kalcija uzsūkšanos kavē pārmērīgs sāls un tauku daudzums. ”Zema ogļhidrātu satura diēta, kas paredz olbaltumvielu un paaugstināta tauku daudzuma uzņemšanu, var mazināt kalcija absorbciju.
Jāuzmanās arī cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām un lieko svaru – ja uzņem daudz taukvielu, ceptu gaļu, viegli var iedzīvoties veselības problēmās, arī vitamīnu, minerālvielu un uzturvielu deficītā.”
Kalcijs ir svarīgs tādēļ, ka nodrošina veselīgu kaulu un zobu veidošanos, tas nepieciešams muskuļu darbībai un asins recēšanai. Ja kalcija organismā ir par maz vai ir traucēta tā absorbcija, samazinās kaulu blīvums, palielinās osteoporozes risks.
Farmaceits piebilst: ”Menopauzes un postmenopauzes laikā kalcija uzņemšana kļūst īpaši aktuāla, jo sāk trūkt sievišķo hormonu jeb estrogēna, līdz ar to kalcijs pastiprināti izzūd no kauliem, radot osteoporozes attīstības risku. Svarīgi atcerēties, ka kalcijs uzsūcas tikai tad, ja organismā ir pietiekamas D vitamīna rezerves.”
Vegānisms var izraisīt B12 vitamīna trūkumu
B12 vitamīns patiešām ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. ”Tā kā aknas uzkrāj ievērojami daudz B12 vitamīna, paiet pārsteidzoši ilgs laiks, līdz vegāniem izveidojas hipovitaminoze – rezervju var pietikt līdz pat diviem gadiem, un veselības problēmas var neparādīties vēl piecus gadus pēc tam,” teic Anita Baumane.
B12 vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs – tas nepieciešams sarkano asinsķermenīšu ražošanai, nervu sistēmas attīstībai. Zems šī vitamīna līmenis organismā var palielināt risku saslimt ar kādu sirdskaiti.
”B12 vitamīns atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos – visu veidu gaļā, zivīs, piena produktos, olās.
Augu valsts produktos tas ir tikai tad, ja tos speciāli bagātina, tādēļ vegāniem īpaši jāseko līdzi B12 vitamīna līmenim asinīs.
Šī vitamīna deficīts var būt izplatīts arī senioriem, kam bieži ir traucēta vitamīna uzsūkšanās, jo absorbcijai nepieciešama kuņģa sula, taču tās daudzums, cilvēkam novecojot, samazinās.”
Dzīvnieku izcelsmes produkti – labs cinka avots
Ja no ikdienas uztura izslēdz dzīvnieku izcelsmes produktus, pastāv iespēja, ka šīs minerālvielas var trūkt, jo augu valsts produktos cinka ir maz. ”Produktu uzturvērtības tabulās pākšaugos un graudaugos cinks ir norādīts, taču jāņem vērā, ka tie satur arī samērā daudz fitīnu, kas kavē cinka uzsūkšanos organismā. No cinka trūkuma var ciest arī, piemēram, cilvēki ar gremošanas sistēmas traucējumiem, tie, kam regulāri ir caureja, seniori, kuriem ir izteikta malabsorbcija – traucēta ogļhidrātu, olbaltumu un tauku uzsūkšanās.
Pēdējā laikā cinkam nereti piedēvē arī imūnās sistēmas nevainojamu darbību veicinošas minerālvielas īpašības, tomēr ar cinku nevajadzētu aizrauties, jo pārmērīga tā uzņemšana var radīt vielmaiņas traucējumus.
Turklāt cinks organismā konkurē ar varu – pārāk daudz cinka samazina vara daudzumu, bet varš ir nepieciešams asinsradei, veseliem matiem un nagiem. Pārāk lielas cinka devas samazina arī labā (ABL) holesterīna daudzumu asinīs.”
Visvairāk dzelzs ir gaļā. Ko iesākt veģetāriešiem?
Vislabāk un pilnvērtīgāk dzelzs uzsūcas organismā no sarkanās gaļas, daudz sliktāk – no augu valsts produktiem. Vegāniem un veģetāriešiem ieteicams uzņemt 1,5 reizes vairāk dzelzs ar augu produktiem, nekā norādīts dienas devā.
”Dzelzs nodrošina audu apgādi ar skābekli, piedalās svarīgās bioķīmiskās reakcijās, veicina normālu imūnsistēmas darbību.
Dzelzs uzsūkšanās ir atkarīga no daudziem faktoriem – produkta kopējā sastāva, kopējā dzelzs daudzuma ikdienas uzturā un organisma nepieciešamības, arī no ģenētiskiem aspektiem.
Domājot par dzelzi, ēdienreižu laikā nav ieteicams lietot kalciju saturošus uztura bagātinātājus, jo tie kavē gan Fe3+, gan Fe2+ uzsūkšanos.”
Samērā bieži dzelzs deficīts vērojams grūtniecības laikā. Tas var radīt nopietnas sekas gan mātei, gan zīdainim. Dzelzs anēmija pirms bērna ieņemšanas un agrīnā grūtniecības posmā saistīta ar augļa attīstības traucējumiem, priekšlaicīgām dzemdībām, zemu dzimšanas svaru.
Sistēmisks dzelzs trūkums jeb dzelzs nepietiekamība biežāk sastopama sievietēm ar aptaukošanos nekā sievietēm ar normālu ķermeņa svaru. Iespējamie skaidrojumi: maz uzņem dzelzi ar uzturu, ir paaugstināta nepieciešamība pēc dzelzs un/vai traucēta dzelzs uzsūkšanās.
Farmaceits uzsver, ka nevajadzētu sākt lietot dzelzi ”uz savu galvu”: ”Lai gan dzelzs preparāti aptiekās pieejami bez receptes, papildu dzelzs lietošana ir individuāla – to var darīt tikai indikāciju gadījumā un tikai tad, ja ieteicis ārsts. Jāņem arī vēra, ka dzelzi var pārdozēt. Agrīnās pazīmes tam ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja.”
Ēdienkarte bez zivīm – nepietiekami uzņemtas omega 3 taukskābes
Ne visas omega 3 taukskābes pilnībā spēj veidoties organismā. Dažas ir atrodamas galvenokārt treknās zivīs.
”Lietojot veģetāru vai vegānisku uzturu vai arī neiekļaujot ēdienkartē treknās jūras zivis vismaz divas reizes nedēļā, omega 3 taukskābes var neizdoties uzņemt pietiekamā daudzumā. Jāņem vērā, ka omega 3 ir svarīgas smadzeņu darbībai, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, šūnas apvalka stiprināšanai.
Ja zivis uzturā nelieto nemaz, būtu vērts aizdomāties par papildu omega 3 uztura bagātinātāja izvēli.
”Zivju eļļa vairs nav produkts, ko grūti uzņemt nepatīkamās garšas dēļ – pieejami zivju eļļas produkti ar ābolu, citronu vai augļu garšu, var izvelēties arī kapsulu formu. Balstoties uz vairāku pētījumu rezultātiem, omega 3 (eikozapentaēnskābe jeb EPA + dokozaheksaēnskābe jeb DHA) 840 mg dienas devai konstatēta labvēlīga ietekme uz dzīvībai svarīgiem orgāniem un to fizioloģiskajām funkcijām,” norāda farmaceits.
Negaršo zaļie salāti un dārzeņi. Kā uzņemsi folijskābi?
Ir cilvēki, kuri nelabprāt iekļauj uzturā zaļos salātus, dārzeņus, taču šie produkti organismam ir vajadzīgi, jo satur daudz folātu.
”Ir iegūti pierādījumi, kas liecina, ka folijskābe var samazināt risku saslimt ar sirds slimībām. Zinām arī, ka folijskābes trūkums var izraisīt anēmiju. Zinātniekiem izdevies iegūt pierādījumus, ka folijskābe var mazināt, piemēram, iedzimtu nervu caurules defektu – mugurkaulāja šķeltni, kas var izraisīt embrija nāvi vai nopietnus mugurkaula bojājumus. Ja sieviete folijskābi uzņem jau pirms grūtniecības iestāšanās, pusi šādu defektu gadījumu var novērst.
Lielāks folijskābes nepietiekamības vai deficīta risks ir smēķētājiem, alkoholiķiem, sievietēm, kuras regulāri lieto orālās kontracepcijas līdzekļus,” skaidro uztura speciāliste.
Folijskābes galvenais avots ir zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, spināti, Briseles kāposti, kacenkāposti, lapu salāti, liellopu aknas, kā arī pākšaugi (lēcas, pupas, zirņi), bietes, apelsīni, tomāti. Svarīgi, lai katru dienu uzturā būtu svaigi, termiski neapstrādāti dārzeņi, jo folijskābe ir termiski nestabila.
Fast food cienītāja organismā – šķiedrvielu trūkums
Ja ikdienas uzturs galvenokārt sastāv no fast food produktiem, ja daudz lieto baltmaizi un gandrīz nemaz – dārzeņus, organismā regulāri nonāk tikai saldumi, ir vērts nopietni padomāt par papildu šķiedrvielu uzņemšanu.
”Zarnām ir jāstrādā un regulāri jāiztukšojas, un to var paveikt vien ar pietiekamu šķiedrvielu daudzumu. Šķiedrvielas nepieciešamas aizcietējumu profilaksei, tātad – hemoroidālo vēnu slimības riska mazināšanai. Lietojot šķiedrvielām bagātus produktus, organisms tiek apgādāts ar minerālvielām, vitamīniem un citām bioloģiski aktīvām vielām.
Šķiedrvielas labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, regulē holesterīna līmeni asinīs, rada sāta sajūtu. Galvenie šķiedrvielu avoti ir pilngraudu produkti, pākšaugi, žāvēti un svaigi augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas.”
Noderīgais plāns B
Farmaceits Vadims Brižaņs apstiprina, ka uztura bagātināšanas iespējas ir patiešām plašas, tomēr vispirms vajadzētu veikt analīzes, kas var atklāt konkrētas uzturvielas trūkumu, un tikai tad lemt par uztura bagātinātāja iegādi.
”Jāsāk gan noteikti būtu ar ēšanas paradumu pārskatīšanu un, ja nepieciešams, jaunas, sabalansētas un pilnvērtīgas ēdienkartes veidošanu. Šajā jautājuma noteikti ir svarīgs uztura speciālista padoms. Ja nu tomēr skaidrs, ka kādu uzturvielu vai vitamīnu ar pārtikas produktiem neizdosies uzņemt, šo problēmu vajadzētu izrunāt ar ārstu vai uztura speciālistu un tad ķerties pie plāna B, dodoties uz aptieku. Informācija par uztura bagātinātāju sastāvu, formu, aktīvajām vielām, par iespējamo mijiedarbību ar ikdienā lietotajām zālēm un uzturu ir tieši farmaceita profesionālās kompetences lauks.”
Foto: pexels.com
Reklāma