FOTO: Dzejnieka Plūdoņa 150. jubilejas gadā Lejeniekos un Bauskā svin Viļa dienu

Iepazīst Viļa Plūdoņa dzeju kā aktuālu un stilīgu arī mūslaikos, «parocīgu» komponēšanai

Šogad Bauskas novadā un Latvijā norisinās dažādi pasākumi, kas saistīti ar novadnieka dzejnieka Viļa Plūdoņa 150. dzimšanas dienu. 28. maijā Viļiem ir vārdadiena, un tā tika aizvadīta divos dažādos sarīkojumos.

Dzejnieka vārdadienā Ceraukstes pagasta «Lejeniekos» norisinājās sarīkojums skolēniem, bet Bauskā, Saules dārzā, vakara izskaņā tika aizvadīts dzejas un mūzikas piepildīts koncerts.

Apgūst Plūdoņa daiļradi un nemateriālo kultūras mantojumu
Bauskas muzejs un Bauskas Centrālā bibliotēka, godinot dižā novadnieka vārdu, Ceraukstes pagasta «Lejeniekos» jeb Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās rīkoja Viļa dienu. Uz pasākumu bija ieradušies pārstāvji no divām izglītības iestādēm – Griķu pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādes «Dzirnaviņas» un Īslīces pamatskolas.
«Domu un lomu takās» skolēniem bija jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, dabā jāatrod konkrēti objekti, kas attēloti izdales materiālā, jāatšķir Plūdoņa dzeja no citu dzejnieku daiļrades, jāatrod burti pēc norādēm dzejā, lai no tiem izveidotos kāds vārds, kā arī jāizspēlē stāsts, kur katram skolēnam iedalīta sava loma ar sakāmo frāzi.
Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja arī apskatīt atjaunotās Viļa Plūdoņa dzimtas mājas, kā arī saimniecības ēkas, kurās izvietotā ekspozīcija un interjers atbilst 20. gadsimta 20. – 30. gadiem jeb laikam, kad dzejnieks pats šajā vietā dzīvoja.
Pašlaik muzeja teritorijā līdz jūnija sākumam iespējams apskatīt arī ceļojošo izstādi «Saimes galds», ko izveidojis Latvijas Nacionālais kultūras centrs. «Ideja bija tāda, ka mums ir nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kurā katru gadu tiek ierakstītas arvien jaunas vērtības. Saraksts paplašinās, tāpēc mēs to vēlējāmies parādīt arī publiski, ne tikai izvietot internetā digitāli. Tam vajadzēja ideju, un es uzskatīju, ka izstādei jābūt mobilai, pārvedamai un viegli uztveramai. Labs impulss bija no Igaunijas puses, kur viņiem šī ceļojošā izstāde ir kā veļas striķis, kurā piekarināti krekli, bikses, dvieļi, un uz tiem uzrakstīta informācija,» par izstādi vairāk stāsta nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, «izsludinājām ideju konkursu, kurā piedalījās topošie speciālisti no Latvijas Mākslas akadēmijas. Patrīcijas Baltiņas ideja uzvarēja, jo viņas ierosme bija tāda, ka latviešiem patīk sēdēt pie galda, ap to arī svarīgākie notikumi vienmēr tiek atzīmēti un godināti. Scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas radītajā ekspozīcijā pie viena saimes galda «sapulcinātas» jau 38 tradīcijas, atklājot to daudzveidību un unikalitāti. Tās ir tradīcijas, kuras vēl arvien Latvijā iespējams izzināt un piedzīvot. Šī izstāde ir ceļojusi daudzviet Latvijā – sākām ar Latgali, Vidzemi, un šī ir pirmā vieta, kur izstāde izvietota Zemgalē.»
Arī skolēni sēdās pie ceļojošās izstādes galda, lai kopā ar G. Lanceri izspēlētu spēli, apzinot savas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un izpratni. Vairāki bērni par savu nemateriālo kultūras mantojumu, kas gūts no kāda ģimenes locekļa, atzina makšķerēšanu, kādam tā bija prasme pagatavot pankūkas. Aktīvā un izzinošā pasākuma noslēgumā sarīkojuma dalībnieki klausījās dziesminieka Egila Neliusa uzstāšanos.

Saules dārzā – dzejas un mūzikas sinerģijā
Saulei ejot uz vakarpusi, Bauskā ap Viļa Plūdoņa pieminekli ieskanējās Saules dārzs, kur kopā ar komponistu Matīsu Žilinski un Latvijas Nacionālā teātra aktieri Raimondu Celmu varēja noklausīties koncertprogrammu «Tālie krasti». Tā radīta kā veltījums Vilim Plūdonim viņa 150 gadu jubilejā.
Mākslinieki vakara sākumā pastāstīja, ka ideja par šādu koncertprogrammu radusies pavisam nejauši, kad kādā aukstā ziemas rītā Matīss vecmāmiņas istabā meklējis adītus cimdus, taču to vietā uzdūries Plūdoņa dzejas izlasei «Tālie krasti» – tā arī sācies stāsts, kam vēlāk ar savu balsi pievienojās aktieris R. Celms.
Stundu garais koncerts paskrēja nemanot, jo dziļās dzejas rindās brīnišķīgās mūzikas pavadībā iegrima ikviens pasākuma apmeklētājs. Koncerta laikā R. Celms izspēlēja arī koncertprogrammas plati, uzdodot skatītājiem jautājumu – cik Vilim Plūdonim ir bērnu? Pareizo atbildi – desmit – pirmā nosauca baušķeniece Valda Bajāre, kuras īpašumā nu ir par vienu mūzikas plati vairāk. Pēc koncerta par nelielu samaksu mūzikas plati ar mākslinieku parakstiem bija iespējams iegādāties arī citiem koncerta apmeklētājiem. «Koncerts bija burvīgs – zaķīši, migla un pirtiņa acu priekšā!
V. Plūdons man asociējas ar miglu, pirti, zaķīšiem, arī dzejnieka muzeju, kur kāzu dienā iestādījām savu ķiršu koku. Daudz viņa darbus neesmu lasījusi, no bērnības «Zaķīšu pirtiņa» arī ir tas tuvākais,» stāsta V. Bajāre, «komponists Arvīds Žilinskis ir mūziķa Matīsa vecvectēvs, un atceros, ka viņš bieži brauca uz mūsu skolu sniegt koncertus – ļoti jauks un sirsnīgs kungs bija.»

Skaists koncerts – melodisks un romantisks
Koncertu pozitīvi vērtē arī baušķenieks Andris Dūmiņš, kurš atzīst, ka arī laikapstākļi pasākuma norisei bijuši labvēlīgi. Daudz V. Plūdoņa darbus viņš lasījis nav, bet galvenās asociācijas arī viņam ir ar dzejoli «Zaķīšu pirtiņa», kas nācis no bērnības laikiem.
«Koncerts bija skaists, arī Plūdoņa dzeja pati par sevi ir ļoti skaista – varēja just to, ka komponista M. Žilinska melodiskums un romantisms ir nedaudz, man liekas, ģenētiski pārmantots no viņa vecvectēva Arvīda Žilinska,» izjūtās dalās baušķeniece Māra, «esmu mūzikas skolotāja, tāpēc ikdienā bieži nākas saskarties ar Plūdoņa dzeju – vairāk gan bērnu dziesmās. «Zaķīšu pirtiņa» jau ir klasika, arī «Vītola stabules dziesmas» ir ļoti skaists dziesmu cikls, tāpat kā daudzi citi.»

Saglabāt dzejnieka darbu «garšu»
Komponists Matīss Žilinskis stāsta, ka tolaik atrastajā V. Plūdoņa dzejas izlasē vecmāmiņas istabā viņu uzrunāja dzejas vieglums, saprotamība un aktuālās tēmas, kas tajā paustas. Viņš atklāj – lai gan dzeja tapusi pirms vairāk nekā 100 gadiem, tajā rakstītais vēstījums ir aktuāls un saistošs arī mūsdienās. Aktieris Raimonds Celms teic, ka Matīss pie viņa vērsies jau ar teju gataviem skaņdarbiem, un viņu uzrunājusi šī kombinācija – komponista mūzika un Plūdoņa dzeja. «Līdz šim man Plūdons bija licies tāds kā bērnu dzejoļu autors, bet tad es pēkšņi lasīju nopietnu, pieauguša cilvēka dzeju – tas viss kombinācijā ar Matīsa rakstīto mūziku mani uzrunāja,» atklāj aktieris.

Plūdoņa dzeju mūzikas komponēšanai M. Žilinskis atzīst par «parocīgu» un pastāsta, ka vairāk centies izmantot pantveidīgos dzejoļus. Dziesmu tapšanas secība varot atšķirties – reizēm pirmā tiek izvēlēta dzeja, kam pieskaņo un rada skaņdarbu, bet reizēm ir jau gatava mūzika, kurai tiek piemeklēts dzejolis. «Ātrākais dziesmas tapšanas laiks ir viens vakars, bet ilgāko laiku grūti nosaukt, jo ideja galvā var būt jau ilgi, taču tikmēr turpinās «slīpēšanas» darbi,» komponēšanas procesu raksturo M. Žilinskis.

Savukārt aktieris Raimonds piebilst, ka viņiem abiem ir atšķirīga darba ikdiena, tāpēc ne vienmēr izdevās satikties bieži un veltīt visu dienu, lai strādātu ar koncertprogrammu. Tās dienas, kas abi tikās, tika strādāts «gruntīgi» un pamatīgi. «Struktūra noslīpējās un līdz galam izveidojās tikai ar pirmajiem koncertiem,» tā R. Celms, «brīžiem Plūdons dzejā ir «sameistarojis» tādus viltīgus mēles mežģus, tos iemācīties bija nedaudz piņķerīgāk, taču tajā pašā laikā tos bija ļoti interesanti apgūt. Nevienā vietā nemēģināju vienkāršot savu uzdevumu – ja dzejnieks ir izmantojis tādu vārdu kā, piemēram, «sakait» vai «reizām», tad tos vārdus tādus arī saglabāju un atstāju, lai saglabātos dzejnieka darbu «garša» un ieceres.»

Aktieris Raimonds Celms stāsta, ka, neskaitot koncertprogrammu «Tālie krasti», dzejnieks V. Plūdons viņam tagad asociējas arī ar Bausku, tās apkārtni un Zemgales dabu, piemēram, Mēmeli, kas ir sajūtama arī dzejas rindās. «Koncerta sākumā un gaitā tik ļoti «nepieslēdzos» šīm izjūtām, taču uz noslēguma pusi es atbrīvojos un izjutu šo notikumu, ka atrodos vietā, kur ir Plūdoņa piemineklis, arī viņš pats pa šo parku gan jau ir pastaigājies,» tā R. Celms. Liela saskarsme ar V. Plūdoņa darbiem, neskaitot dziesmu «Tev mūžam dzīvot, Latvija!», komponistam Matīsam Žilinskim pirms koncertprogrammas gatavošanas nebija bijusi. «Tagad, kad esmu iepazinis dzejnieku vairāk, esmu sapratis, ka viņš ir tāds gudrs un stilīgs vīrietis, arī kaislīgs mīlētājs. Noteikti ir vēl daudz šķautņu, ko izpētīt,» atzīst komponists. ◆

+ 24