Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Barikāžu ugunskuri deg Svitenē

Tieši 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, 20. janvāra vakarā, Svitenē pie parka un tautas nama dega ugunskuri. Sanākušie vietējie iedzīvotāji – gan barikāžu dalībnieki, gan ģimenes ar bērniem un amatierkopu dalībnieki – aizdedza desmitiem svecīšu, no kurām veidoja liesmojošu ceļu līdz piemiņas akmenim tiem, kuri savulaik iestājušies par Latvijas brīvību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Barikāžu laika izjūtas, tautas vienotības garu un ticību Latvijas neatkarības idejai atmiņā atsauca Svitenes amatierteātra «Šurumburums» un tā režisores Ilgas Vaičūnes sagatavotā faktu un dzejas kompozīcija, savukārt dziesmas, ko arī barikāžu būvētāji un aizstāvji tolaik dziedāja, izpildīja folkloras kopa «Svitene» Leona Zarāna vadībā.

Pie atmiņu ugunskuriem kopā ar vairākiem cīņu biedriem – Jāni Liepu, Pāvilu Vaičūnu, Ilgvaru Štubi un citiem – bija atnācis arī Raimonds Ripa, kas 1991. gada janvārī bija kolhoza «Svitene» galvenais inženieris. Malkojot silto tēju un uzēdot putru, viņš pastāsta, ka sargājis Augstākās Padomes (tagad – Saeima) namu, bijis tur no 19. janvāra rīta līdz 20. janvāra rītam, šaušanu pie Iekšlietu ministrijas jau mājās televīzijā 20. janvāra vakarā skatījies. «Mūs sasauca tajā «amfiteātrī», kur simts gudrās galvas sēž, tur bija tāda kā sapulce-instruktāža. Uzdevums – sargāt logus, jo bija ziņas, ka pa logiem varētu kāds desants šturmēt ēku. Pēc tam sadalījāmies pa kabinetiem. Mums garām gāja miliči (tagad – policisti) ar ieročiem, mēs arī prasījām, ko mums darīt, kad šie pa logiem līdīs iekšā, plikas rokas. Tad iedeva tādas caurules ap metru garas, nu var teikt – metāla stekus, ar tiem tad esot šiem jābliež… Baiļu gan mums nebija nekādu, godīgi sakot, par to vispār nedomājām,» notikumus pirms 32 gadiem atceras R. Ripa.

Barikāžu būvē un pēc tam sargāšanā tika izmantota arī kolhozu (kopsaimniecību) tehnika – traktori, ekskavatori. Vai no Svitenes arī? «Nē, no Svitenes smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku uz Rīgu gan nedzina, to nodrošināja galvaspilsētai tuvākā apkārtne. No šejienes tik cilvēki katru dienu tika vesti. Vienus aizveda, citus atveda atpakaļ, un tā uz maiņām,» stāsta R.Ripa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Svitenes tautas nams Sandras Kerēvicas vadībā atceres pasākumus barikāžu dalībniekiem rīko regulāri, šis notikums te netiek aizmirsts. Šogad piemiņas sarīkojums noticis arī Skaistkalnē, Vecumniekos, Vallē. Rundālē barikāžu laiku atmiņā atsauca, vietējā multifunkcionālajā centrā skatoties Viestura Kairiša veidoto filmu «Janvāris».

Plašāk par piemiņas sarīkojumu Svitenē lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā izdevumā 24. janvārī.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.