www.bauskasdzive.lv
Aktīvi, atraktīvi, izzinoši, muzikāli, gastronomiski un azartiski Bauskā, Mūsas labajā krastā, sestdien, 20. aprīlī, aizvadīti jau sestie Vimbu svētki.
Labas gribas makšķerēšanas sacensībās šogad piedalījās 90 dalībnieki. Upes ūdeņi gan šajā reizē bija varen skopi, jo ne vienu vien makšķernieku atstāja bešā – bez jebkāda loma. Kopējais upes devums bija vien 32 kilogrami un 250 grami (salīdzinājumam pērn izvilināto vimbu kopsvars bija 86 kilogrami, bet 2022. gadā – nedaudz vairāk kā 101 kilograms).
«Trešo vietu no pirmās vietas šķīra tikai četri grami. Sīvākā cīņa bija starp trešo un otro vietu, jo grami bija identiski. Izrādās, upē divas vienādas zivis tomēr ir, tālab nācās mērīt vimbu garumu,» vērtēšanas nianses ieskicēja Vimbu svētku runasvīrs Gustavs Terzens.
Brangākais loms šogad trāpījās baušķeniekam Aināram Kaktiņam, kurš Mēmelē prata ar balto tārpu un slieku iekārdināt 658 gramus smagu sudrabaino spuraini, kura viņam atnesa uzvaru sacensībās. Pašam Aināram Vimbu svētku goda pjedestāls nav svešs. 2019. gadā viņš ar 850 gramu smagu lomu palika trešais, šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal piedalījies sacensībās un galvenā «prīze» rokā.
«Vienkārši paveicās, ir brīži, kad ķeras, un ir mirkļi, kad pilnīgi pa tukšo. Marta siltais laiks vimbām «sajauca prātu», ja augstā temperatūra saglabātos, tad vimbas jau būtu iznārstojušas, bet tagad uznākušais aukstums procesu piebremzēja,» paziņo Ainārs un apliecina, ja vien veselība ļaus, arī nākamgad ir gatavs piedalīties Labas gribas makšķerēšanas sacensībās.
Otrajā un trešajā vietā ierindojās codieši Kaspars Brazovskis un Kristaps Kaņeps. Abi no Mūsas izvilka 654 gramus smagas vimbas, vien Kaspara zvīņaine izrādījās garāka par diviem centimetriem (37 cm) nekā Kristapa noķertā zivs. Nejaušība, likteņsakarība vai vēl kādu citu faktoru ietekme, bet precīzi nemainīga ir bijusi K. Kaņepa trešā vieta jau pēdējos trijos Vimbu svētkos. Pērn par 705 gramus smagu, bet aizpērn par 725 gramus smagu galveno svētku «vaininieci» viņam piešķirta sacensību bronza.
Arī šī gada copes pavēlniece Jolanta Daugaviņa-Barane reiz ir gozējusies Vimbu svētkos organizēto makšķerēšanas sacensību slavas zenītā. Pirms diviem gadiem viņa ar noķerto 776 gramu smago zivi izgrieza pogas vīriem un kļuva par sacensību uzvarētāju. Šogad viņas loms bija prāvākais dāmu konkurencē. «Man ļoti patīk šis pasākums, piedalos te katru gadu. Šoreiz visiem slikti ķērās, likās, ka zivju vispār nav, ja deviņdesmit makšķernieki var noķert 80 vimbas, tas ir ļoti, ļoti maz. Visu dienu gaidīju un sagaidīju savu «zelta zivi»,» savu vienīgo noķerto vimbu raksturo J. Daugaviņa-Barane.
Sumināts tika arī vecākais sacensību dalībnieks Jānis Ugarinko un jaunākais – Eduards Kaņeps, kurš arī jau iepriekšējos gados ir šo balvu ieguvis.
Codietis Kaspars Brazovskis divas reizes ir piedalījies Pasaules čempionātā fīdermakšķerēšanā. Pagājušie Vimbu svētki viņam gājuši secen, jo tie sakrituši ar pasaules maču, kas norisinājās Īrijā. Viņš atklāja, ka pašam Vimbu svētki ir atpūtai, relaksācijai, komunicēšanai ar ikdienā nesatiktām paziņām. «Dziļu nopietnību šodien metu pie malas, sporta modē, kā tas ir īstos makšķerēšanas mačos, neiegāju, es vienkārši izklaidējos,» izjūtās dalās K. Brazovskis. Viņš pats vairākus gadus pēc kārtas organizējis riteņbraukšanas sacensības «Bauskas velo rudens», tālab vaicājam pēc vērtējuma Vimbu svētkiem no organizatoriskās puses.
«Sarīkojums labs, formāts arī pieņemams, bet nav īsti skaidrības par makšķerēšanas sacensībām. Ja grib godīgumu, tad vajadzētu būt kādām robežām. Tagad pēc nolikuma tu vari ķert vimbas gan Mūsā, gan Mēmelē, gan Lielupē, piemēram, tev iepriekšējā dienā ir gadījies no upes izcelt prāvu vimbu, tu to dzīvu saglabā, bet pats nākamajā rītā atbrauc, piereģistrējies sacensībām un tad dodies prom it kā uz copi, bet pēc tam atgriezies ar iepriekš noķerto zivi. Īstās sacensībās ir tā, ka tiek novilktas līnijas un tiek limitēti sektori. Tāpat ir noteikts laiks, lai nav tā, ka tu atnāc sešos no rīta un te jau ir pilna krastmala,» analizē K. Brazovskis. Viņš uzteic, ka laba izvēle ir apbalvot to, kuram izdevies izcelt no upes lielāko vimbu.
«Tas padara pasākumu krietni interesantāku visiem, jo, piemēram, ja būtu uz daudzumu, tad atbraucu es, kuram tomēr ir priekšrocības, jo esmu makšķerēšanas sportā, un uzvara rokā, taču lielākā vimba var trāpīties jebkuram, un tas princips ir ļoti pareizs. Runājot par galveno balvu, tad es to liktu izlozē starp visiem, kas noķēruši kaut vienu vimbu, kā arī medaļas pirmajiem trim. Tad tomēr ir tāds tautiskāks princips, jo viss nolikums ir tāds megatautisks, jo sportiska tur nekā nav. Bērniem, uzskatu, arī varēja loteriju sarīkot ar trim balviņām, tas nemaksā daudz. Lai katram iedod barotavu, vizulīti vai vēl ko citu! Velomaratonus esmu rīkojis visā Latvijā, noskaņas un ko cilvēki grib no tautas festivāliem, es zinu,» tā K. Brazovskis.
Viņš uzsver, ka pasākums noteikti ir jāturpina, bet jāvienojas, vai sacensībās virzās uz godīgumu vai arī uz loteriju. Tāpat codietis piedāvā Vimbu svētkus organizēt tajā nedēļā, kad sākas licencētā makšķerēšana, tādējādi iezīmējot šo perioda sākumu.
Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” otrdien, 23. aprīlī.
Tik tiešām, ja grib šmaukties sacensībās, tad visi ceļi vaļā. Ķer kaut Kuldīgā to vimbu, bet tikai līdz diviem atnes piereģistrē 🙂 un šogad tik mazas vimbas kūpināja, tās tak bija zem izmēra, ai,ai makšķernieki!!!!
Esmu gatavs sarūpēt bērniem nākamgad sarūpēt balviņas loterijai, ja organizātorus interesēs.(Lai nebūtu tā, ka tikai gudri runāju).
Paties jauki svētki! Paldies ogranizatoriem!
Gaidām nākošos!
Mūsu valsts un sabiedrība ir ļoti policejiska. – Skatās uz pirkstiem, un visur saskata potenciālos pārkāpējus un krāpniekus. Svētki jau tāpēc ir svētki, tā teikt, mēģinājums izrauties no ikdienas. Uzticība vairo godīgumu, bet neuzticēšanās un aizdomas sēj šaubas un pievelk negatīvo. Ir divkārt nekrietni piešmaukt tos, kas tev uzticas, savukārt, apiet šķēršļus un noteikumu uzceltos žogus, mūsu svešu vau skolotā sabiedrībā skaitās prestiži.
Katru gadu viens un tas pats. Ja reiz Vimbu svētki, es tai Vimbai tad arī vides objektu kā Melno gaili bumbā pie upes noliktu. Ja Vimbu svētki, tad es to vimbu arī gribētu redzēt dažādos veidos pagatavotu, uz oglēm grillētu, kotletēs saceptu, tartarā sagrieztu, marinētu un vēl visādu. Te sanāk Vimbu svētki, bet piedāvā vīnus četrās kārtās, tad varbūt vietējie vīnaudzētāji, lai rīko Vīna svētkus? Es neredzēju par ko te samaksāti 39 tūkstoši eiro? Vai par skatuves īri un mākslinieku honorāriem?
manuprāt, laiks šos vimbu svētkus beigt. Kā pasākums tas sen sevi ir izsmēlis. katru gadu viens un tas pats, šogad tikai dadz pliekanāk. nebija ne darbnīcu bērniem, ne izklaižu, ne arī normāla tirģeļa. vīns un šmakovka vienīgais, ko varēja nopirkt.
Nu baušķi kvaukšķi šonedēļ var braukt uz Kuldīgu un izbaudīt svētkus 🙂
Jau astoņpadsmito reizi norisināsies palu šovs “Lido zivis Kuldīgā”. Kuldīga aicina pavadīt aizraujošu dienu Kurzemes pērlē – atraktīvās, aktīvās un izzinošās nodarbēs, baudot muzikālus priekšnesumus, dažādus gardumus un vērojot vimbu augstlēkšanas praugdemonstrējumus virs Eiropas platākā ūdenskrituma.
11.00 Pilsētas dārzā uz skatuves oficiāli tiks atklāta Kuldīgas novada aktīvā tūrisma sezona. Pēc tam skatītājus priecēs orķestra “Jūrmala” sekstets, Latvijas un Lietuvas mūziķu kopprojekts “Kad džezs saiet vimbās” un ielu teātra grupa “Puppet Street Band” no Itālijas.
Pleznas, knābjus, spalvas un spārnus, lielas un mazas zivis un citas ūdens radības varēs izpētīt vides izziņas piestātnēs, kā arī uzzināt, kas ir taksidermija un kā nenodarīt pāri Baltijas jūrai.
“Tūristu un ceļotāju lenktuve” vilinās ar aktuālākajiem tūrisma piedāvājumiem un degustācijām.
Aktīva dzīvesveida cienītājus gaidīs “Pludiņa un Āķīša taka”, drosmes, veiklības un atjautības pārbaudījumi kopā ar Kuldīgas skautiem un iespēja iemēģināt roku loka šaušanā.
Ģimenēm ar bērniem būs lieliska iespēja darboties “Meža ABC teātrī”, izziņas un atpūtas centra “Namadara darbnīcā”, tapot un tamborēt lietišķās mākslas studijas “Varavīksne” un rokdarbu kopas “Čaupe” meistaru vadībā, spēlēt spēles zaļā pļavā ar radošās apvienības “Pasaku nams” tēliem. Maziem un lieliem eiropiešiem aktivitātes būs sagatavojis arī “Europe Direct Kuldīga”.
Mākslas cienītājus iepriecinās Tautas tēlotājas mākslas studijas “Kuldīgas palete” izstāde – darbnīca.
Gardēžus, ja vien iegriezīsies pareizais vējš, gaidīs kūpinātas zivis no Pāvilostas Dzintara, bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, būs iespēja nobaudīt SIA “Cepliņi” vārīto zivju zupu un izslavēto Padures saimnieču koču.
Pirkt un pārdot gribētāji satiksies pavasara tirdziņā Liepājas un Kalna ielā, bet stāstu stāstītāji un klausītāji pulcēsies pie pavarda 18. Kurzemes stāstnieku festivāla “Ziv zup” stāstu kafejnīcā Virspilskunga tiesas nama sētā, Baznīcas ielā 34
KAD DŽEZS SAIET VIMBĀs izklausās labi 🙂
Baukšķiem – kvaukšķiem, kuriem patīk noriet visu, vajag pamēģināt kādreiz kaut ko pašiem izdarīt tā kā tiem gribas – par mazu, mazītiņu naudu noorganizēt grandiozus svētkuus ar superzvaigžnu piedalīšanos tā lai viss būtu un par velti un daudz, daudz un lai tādi bauksķi – kvaukšķi pēc tam nerietos.
bez komentāriem par Vimbu svētkiem, vien piebildīšu, ka par vaukšķiem šoreiz varētu saukt tos, salīdzinājumam, kā mazus sunīšus, kam pietrūkst glāsta un mīļa vārda par paveikto. Gardumu, uzslavas veidā no apmeklētājiem nesaņēmuši, nu tie mēdz uzrūkt, kā iepriekšējā komentārā, bet “priekšnesums” tiešām bija salīdzinoši vājš
Varbūt var atšifrēt, kur tie 40tk iztērēti? Vai vimbās?