Īslīces kultūras nama skatītāju pārpildītajā zālē sestdienas, 9. maija, vakarā, nerimtīgu aplausu pavadīts, norisinājās deju kopas «Mēmelīte» 35 gadu jubilejas koncerts «Treju upju vidiņā».
Aptuveni 200 dejotāju no «pelītēm» un «turku pupām», jau no triju gadu vecuma līdz pat jauniešu grupām aptuveni 25 gadu vecumā, sauc sevi par Bērnu un jauniešu centra (BJC) kopu «Mēmelīte».
Koncertu savstarpējā dialogā vadīja māsas Lote un Rasa Mustermanes – no lielajiem un mazajiem dejotājiem.
«Mēmelītes» brīnumu skatītājiem neredzami uzbur deju kopas vadītāja Ligita Irbīte, repetitors Jānis Skangalis, pedagoģe Karlīna Visocka, koncertmeistares Diāna Siliņa, Gunita Timinska un Antra Balgalve. Liels spēks ir atbalstītāji – vecāki, vecvecāki, radi, draugi.
Ligitu gan Bērnu un jauniešu centrā, gan citviet dēvē par apbrīnojamu cilvēku. Viņā ir talants un gudrība, kā izveidot un saturēt kopā daudzās dažādo bērnu un jauniešu grupiņas, lai mērķtiecīgi kolektīvā uzturētu un saglabātu latviešu tautas skatuviskās dejas mākslas prasmes un prieku dažādās paaudzēs, ne mirkli neļaujot šai saitei pārtrūkt.
Cik darba un rūpju tas prasa, droši vien tā pa īstam līdz sirds dziļumiem zina tikai Ligita pati. Noslēgumā, kad, labu gribēdami, viesi bija teikuši sirsnīgās, taču garum garās uzrunas, deju kolektīva vadītāja Ligita, sajuzdama mazo dancotāju pārgurumu, pagriezusies pret viņiem visiem, pateica tik trīs vārdus: «Es jūs mīlu!»
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes studiju programmā, kur 3. kursa studenti gatavoja radošo projektu, tapusi dokumentālā filma «Mēmelīte. 35 soļi laikā». To veidoja baušķenieces, «Mēmelītes» dejotājas, kuras dejo jau vairāk nekā 15 gadus – Nikola Smirnova un Sandija Spundiņa, kā arī ventspilnieks Kārlis Rūdolfs Kaktiņš.
Filmā vadītāja Ligita Irbīte atzīst: «Es daru visu, ne tikai mācu deju. Mācu teikt paldies, gludināt drēbītes, mazgāt rociņas, ja vajag, dodu arī attiecību padomus. Mūsu lielā vērtība ir ģimeniskums, jo nāk brālīši, māsiņas un tie, kas ir izauguši no «Mēmelītes», ved tagad dejot savus bērnus. Tā ir viena liela ģimene. Strādājot par pedagoģi, esmu uztrenējusi stabilu nervu sistēmu, spēju risināt problēmas šeit un tagad, jo bērni tās sagādā visu laiku.. Vai ir sajūta, ka daudziem dejotājiem esmu kā otrā mamma, ko arī viņi saka? Nu lielāko daļu dejotāju es pazīstu no trīs gadu vecuma, es zinu, ka viņi ir izauguši man acu priekšā, tā kā, nu jā, laikam kā audžumamma, kā otra mamma. Nu jau arī kā vecmāmiņa.»
Tie, kas reiz bijuši «Mēmelītē», dejot neaizmirst, daudzi turpina citos kolektīvos, bet arī tie, kuri ilgāku laiku nedejo, soļus ātri vien atceras. To skatītāji varēja saredzēt bijušo mēmelēnu, kā mazā Rasa teica – «priekšgājēju no pagājušā gadsimta» izpildītajā deju svītā. Viens no viņiem – Kristaps Zēbergs – «Mēmelītē» sācis dejot 9. klasē, bijis dalībnieks gadus desmit. Kādu laiku nav dejojis, bet pēc tam piedalījies citos kolektīvos – «Jandālā», «Biguļos».
Kristaps stāsta, ka bijušie mēmelēni sanākuši kopā janvārī un nedēļas nogalēs Ligita viņus trenējusi koncertam tā, it kā gatavotu valsts skatei: «Mēs jau sacījām, ka «Ex Mēmelīte» būs gatava dalībai skatē.» Vairāki no bijušajiem dejo gan Bauskas kolektīvos, gan Rīgas ansambļos, bet ir tādi, kuri gadiem nav dancojuši. «Deju svītā koncertā mums bija tās dejas, kuras izpildījām, kad bijām padsmitgadnieku vecumā – visas ātrās. Tiešām pēc divdesmit piektās polkas jau bija jādomā, kā noturēties kājās. Sviedri lija,» teic Kristaps. Šo satikšanos pēc vairākiem gadiem mēģinājumos un koncertā viņš vērtē visaugstāk.
Daudziem bijušajiem «Mēmeles» dejotājiem tagad te danco bērni, arī Kristapa dēliņš Ralfs ir piecgadīgo bērnu Jēkaba grupā. Koncerta noslēgumā sēdēja tētim uz pleciem, tāpat kā vairākiem lielajiem dejotājiem viņu bērni – mazie mēmelēni.
L. Irbītei 2023. gadā sāka palīdzēt strādāt ar kuplo bērnu un jauniešu pulku repetitors Jānis Skangalis. Viņš ir iecavnieks, māca sociālās zinības un vēsturi, kā arī vada trīs deju kolektīvus Iecavas vidusskolā, savukārt Iecavas Mūzikas un mākslas skolā pasniedz klasiskās un sporta dejas. Viņš ir profesionāls deju un ritmikas skolotājs. Pats «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka deja ir ne tikai viņa profesija, bet arī vaļasprieks.
Jānis Iecavas kultūras namā savulaik sācis dejot Solveigas Linejas vadībā jau no triju gadu vecuma. Vēl pirms nedēļas uzstājies Rīgā uz VEF kultūras pils skatuves kopā ar bijušajiem deju ansambļa «Gatve» dalībniekiem, līdzīgi kā «Mēmelītes» jubilejā priekšnesumu sniedza «Ex Mēmelīte».
Jānis dejotājiem vecākajās grupās mēģinājumos vada iesildīšanos, individuāli strādā ar dalībniekiem, savureiz aizstāj Ligitu. Ar jaunākā vecuma grupām līdzīgi strādā Karlīna Visocka. Kā stāsta Jānis, sezona mēmelēniem vēl nebeidzas, 23.maijā divas grupas – Elzgates un jauniešu – dosies uz Liepāju, kur notiks otrie Latvijas jauniešu deju svētki. «Mēmelītes» jaunieši vēsturē pirmoreiz ir izcīnījuši vietu augstākajā A grupā, lai svētkos piedalītos, skatē ieguvuši I pakāpi. Savukārt citas grupiņas 30. maijā Bauskā dejos festivālā «Latvju bērni danci veda».
Foto: Ivars Bogdanovs
