Vairāki desmiti Bauskas novada iedzīvotāju – pamatā no Vecumniekiem un Bārbeles, kā jau bija plānojuši decembrī, piektdien, 20.martā, pulcējās protesta akcijā pie Saeimas, aicinot ierobežot vēja parku būvniecību Latvijā.
“Arvien biežāk masu mediji informē par vēja parkiem. Tiek apgalvots, ka tikai tie nodrošinās Latvijā energoneatkarību, pašpietiekamību, drošību, bet elektroenerģija kļūs daudz lētāka. Tas savukārt piesaistīs investīcijas, sāks būvēt dažādas rūpnīcas, pamatā – cita veida enerģijas ražošanai un datu centrus, kas nepieciešami mākslīgā intelekta attīstībai un tiem būs vajadzīgas lielas elektroenerģijas ražošanas jaudas.
Tomēr netiek sabiedrībai darīti zināmi arī citi viedokļi, kā, piemēram, profesionālu enerģētiķu atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām un sabiedrībai, ka stratēģija ir jāpārstrādā! Proti, vēja parku attīstība ir plānota jau sen, un šķēršļi, kas to varētu kavēt, neatlaidīgi tiek novākti, to uzskatāmi var redzēt normatīvo aktu izmaiņās. 2022.gada 13. janvāra MK sēdes audioierakstā par to var dzirdēt arī no tā laika VARAM ministra, baušķenieka Toma Artūra Pleša kunga, kurš tagad ir vēja parku attīstītāju Dānijas-Vācijas kompānijas “’Eurowind Energy” izpilddirektors,” pauž siltumenerģētiķis Aleksandrs Lielmežs.
Viņaprāt, savādi sanāk, ka MK noteikumus var mainīt bez zinātniska pamatojuma, bet pašvaldībām zinātniski jāpamato, kāpēc neļauj vēja parkus būvēt, tur, kur pašvaldība un iedzīvotāji tos nevēlas.
“Turklāt arvien vairāk ir sabiedrībai pieejami dati par vēja elektrostaciju negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību citās valstīs. To visu var atrast internetā!” norāda A. Lielmežs.
Iedzīvotāji vairs nav ar mieru akli ticēt ierēdņu rožainajiem solījumiem, vakar viņu vietā skaidri runāja pašu sagatavotie akcijas plakāti.
“’Kas mudināja piedalīties protesta akcijā?- Vēlme, lai mūsu tautas kalpi ievērotu enerģētikas nozares speciālistu domas par vēja parku projektu. Vajadzētu tautai skaidri un gaiši pateikt, ka tas nebūs lētāk!” sacīja Vecumnieku iedzīvotāja Inese Ummere.
“Lielākā Latvijas tautas daļa neiedziļinās šajā jautājumā – uzskata, ka tas viņus neskar! Latvijas tauta nezina, ka Vecumnieku pagasta teritorijā paredzēts būvēt 25 vēja turbīnu fermu, par kuru galu galā maksās visi Latvijas iedzīvotāji!” uzsvēra protesta akcijas laikā sastaptais Māris.
Piektdien par šo tematu ziņoja arī Vidzemes televīzija.
Protesta akcijas dalībnieks Gundars Cekuliņš līdzi paņemtajā kartē televīzijai rādīja, ka tajā iezīmēti četri vēja parki, kuros uzsākta, pabeigta vai plānota ietekmes uz vidi (IVN) vērtēšana: “Te ir daži parki ap Vecumniekiem. Te ir pēdējie cipari, kas jau ir apstiprināti priekš iespējamajām būvatļaujām. Sākotnēji cipari bija vēl lielāki.”
Pēc iedzīvotāju protesta akcijas kartē apkopotajiem datiem Bauskas novadā, iespējams, varētu izbūvēt 86 vēja elektrostacijas, pret ko kategoriski iebilst piketa dalībnieki, kas šoreiz pulcējušies pie Saeimas, jo pašvaldības deputāti viņus neesot sadzirdējuši.
Māris Vecbiškens: “Manu tēvu izveda 1949. gadā. “Natura-2000” man nacionalizēja par 100 000 mežu, bet tagad es skatos, ka tā vietā turbīnas var būvēt pēc atļaujas. Man nav skaidrs, kas te tagad Latvijā notiek. Pašlaik ir dota atļauja veikt IVN, tas nav teikts, ka to uzbūvēs, bet fakts ir tas, ka tur ir aizsargājami putni, bet pie šīs dienas likumiem atļauja izskatīt ir man tuvumā.”
Protestētāji uzsver, ka Latvijai jābūt energoneatkarīgai, bet, viņuprāt, to varot panākt arī bez daudzo vēja parku izbūves.
Protesta akcijas organizators Vilnis Liberts: “Ir modernās iekārtas, kur arī esošajiem HES, ja kādam būtu interese, varētu pārbūvēt. Kopā mums laikam ir paredzēti 2500 vēja turbīnu. Katras turbīnas izmaksas ir no 6-12 miljoni eiro, tā ir tikai uzstādīšana, plus vēl darbinieki un tā tālāk. Ja to milzīgo naudu ieguldītu, attīstot jaunās tehnoloģijas. Tāpat nelielās ūdens turbīnas 10 megavati, tad mums viss pietiktu, bet neviens neieklausās.”
Kā skaidro Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, šodien vēl jo mazāk kā agrāk pastāvot iespēja atkāpties no nospraustā plāna – līdz 2030. gadam uzbūvēt 200-300 vēja turbīnu, kas spētu saražot 1,5 GW zaļās enerģijas.
“Mēs redzam pēc tiem notikumiem, kas tagad pasaulē notiek – cenas aug nekontrolēti, un mēs esam ļoti atkarīgi no tā, vai viena valsts mums pārdos naftas produktus, vai nē, mēs redzam, cik nozīmīgi būtu ražot pašiem Latvijā enerģiju. Vēja parki faktiski ir viens no tādiem skaidrākajiem atrisinājumiem, kas tagad pārskatāmā periodā varētu būt. Cenas samazināsies, kad parādīsies lētāki ražošanas veidi. Saules parki pa dienu jau darbojas, un mēs redzam, ka no marta biržā jau gandrīz par velti varam nopirkt elektrību,” viņš uzsver.
Pašreiz gan turpinoties diskusijas par to, vai būtu iespējams palielināt noteikto vēja turbīnu attālumu no dzīvojamajām mājām.
Foto: Ingrīda Punka
