Airika Balode
Īīpaša koncertprogramma, skolas vēsture un piedzīvotais caur dažādām izstādēm un interaktīviem stāstiem sestdien, 21. septembrī, sagaidīja Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) 105. jubilejas salidojuma apmeklētājus.
«Paldies par laiku, ko esat atvēlējuši, lai šodien būtu kopā ar mums un dalītos atmiņās. Par laiku, kas mūs visus vieno, par laiku, kuram nav robežu, par laiku, kuru divos vārdos sauc – skolas laiks,» uzrunā pirms koncerta sākuma sacīja BVĢ direktore Linuta Ģerģe, «skolas laiks ir laiks, kurā izdzīvotas viskrāsainākās emocijas un pilna izjūtu gamma. Katrs piedzīvojums, pārdzīvojums ir tik neaizmirstams kā pirmais lidojums. Skolas laiks – tās ir siltas, mīļas atmiņas. Lai valda satikšanās prieks, smiekli, iespējams, nobirst arī kāda aizkustinājuma asara! Rudeņi pienāk, ziemas aiziet, pavasari mainās, bet mūsu skola arvien paliek. Taču arī skola mainās – kļuvusi mūsdienīgāka un turpina izaugsmes un izcilības ceļu. Tikai gribas vēlēt skolai, lai nemainīgas paliek vērtības – godīgums, čaklums, labestība, līdzatbildība un gudrība!»
Koncertu vadīja BVĢ 12. klases skolnieces Vendija Volosovska un Lelde Rādena, kuras bija koncertuzveduma scenārija autores, kā arī skolas absolvents Kristers Tomass. Ar dziesmām un dejām uzstājās skolas deju kolektīvi un ansambļi, priekšnesumus caurvija laika motīvs. Noslēgumā pašmāju mūzikas grupa «Bekars» izpildīja dziesmu «Zemenes», kuras laikā aicināja pasākuma apmeklētājus laisties dejā.
Pēc koncerta salidojuma viesi tikās klašu telpās, kuras iepriekš bija pieteiktas, lai absolventi kopā ar klasesbiedriem pārrunātu atmiņu stāstus un vienotos atkalsatikšanās emocijās. BVĢ gaiteņos un atsevišķās klasēs bija apskatāmas dažādas izstādes.
Skolas foajē izliktajā ekspozīcijā «..kad pļavas vairs nezied un krāsnī nav uguns» bija apskatāmi BVĢ 1981. gada absolventes Valijas Nagņibedas veidotie foamerāna lielformāta ziedi. Grāmatu izstādē lasītavā skolotāja Sarmīte Ābelniece izstādījusi izdevumus par iestādes vēsturi. Turpat pie sienas izstādē «Mirklis pirms» bija redzamas skolas darbinieces Lienes Lazdānes fotogrāfijas, kas vēstī par gaiteņos, klasēs un citviet iestādē notiekošo, pirms veras skolas durvis.
Salidojumā četrās ģimnāzijas klasēs bija klausāmi skolotāja Kaspara Kalēja un audzēkņu sagatavotie «Kabinetu stāsti». 13. kabinetā jeb skolas lasītavā, kur pirms dažiem gadiem atjaunota skolas vēsturiskā ieeja, 12. klases skolniece Lelde Rādena bija ierunājusi audiostāstu «Pagātnes ritējums tagadnē».
«Skolas laiks man saistās ar labām atmiņām, bet tagad, staigājot pa iestādi, es saprotu, ka ļoti daudz ko neatceros – skola ir ļoti mainījusies. Iegāju lasītavā, kur atjaunotas vēsturiskās ieejas kāpnes, un pat neatceros, kāds kabinets tur iepriekš bijis. Ir ļoti interesanti pastaigāt apkārt, redzēt skolas pārmaiņas un izaugsmi,» sajūtās dalās ģimnāzijas 1998. gada absolvente Ineta Blauduma, «nepilnā sastāvā mūsu klase uz salidojumu ir ieradusies, mēs visi joprojām uzturam kontaktu un ik pa laikam satiekamies.»
I. Blauduma stāsta, ka no skolas laikiem viņa visvairāk atziņas un dzīves mācības ieguvusi latviešu valodas un literatūras stundās, kuras vadīja skolotājs Vilnis Auzāns. «Atmiņā palicis tas, kā viņš mūs mācīja – cik daudz brīvības un radošuma mācību stundās pieļāva, cik daudz mums uzticējās. Šobrīd pati strādāju par skolotāju Ķekavas vidusskolā, un zinu, ka no viņa piemēra ļoti daudz paņēmu sev gan dzīvē, gan profesionālajā darbībā.» Savai skolai un tās cilvēkiem absolvente vēl izaugsmi un pastāvēšanu vēl 105 gadus un vairāk.
Jautra gaisotne salidojuma laikā valdīja 1980. gada absolventu klasē, kur uz pasākumu bija ieradušās desmit dāmas un viens kungs – skolas laikā klasē mācījies 31 audzēknis.
«Skolas laiks man saistās ar ļoti labām atmiņām – mums bija ļoti labs kolektīvs. Mācījos matemātiķu klasē, tāpēc katru dienu mums bija četras matemātikas stundas, kas sniedza labu ieguldījumu nākotnē. Šobrīd gan esmu «uz jūs» ar cipariem, bet loģiskā domāšana un analizēšana ir ļoti labi izveidojusies un saglabājusies arī tagad,» stāsta 1980. gada absolvente Edīte Mārtinsone, «strādāju par Valsts probācijas dienesta Bauskas nodaļas vadītāju. Darbs nav no vieglajiem, jo ir sanācis tā, ka strādāju ar klientiem, kuriem dzīvē nav paveicies.»
No skolas laikiem absolvente «dzīvē līdzi paņēmusi» precizitāti, punktualitāti un pienākumu apziņu, kas esot labas īpašības, taču citreiz jūtot bažas saskarties ar izdegšanu, kad darba pienākumu ir daudz un visus ir vēlme paveikt precīzi un ātri.
Man šķiet, ka rakstā ir kļūda- I.Blauduma nevar būt 2008.g absolvente, jo pati esmu 2008.g absolvente un tāds Vilnis Auzāns kā skolotājs nebija.