www.bauskasdzive.lv
Novembra svētku pasākumu virkni Rundālē piektdien, 11. novembrī, ievadīja krāšņas un neparastas izstādes atklāšana Rundāles multifunkcionālajā centrā «Kronis galvā – pils pašā». Dienu iepriekš te tika sarīkota kroņu gatavošanas darbnīca izstādes autores Brigitas Strodas vadībā.
Rundāles pagasta kultūras darba speciāliste Lilita Lauskiniece atklāja, ka mākslinieces Brigitas Strodas ataicināšana bijusi ar nolūku. «Galvenā doma bija tāda, ka katrs sāk veidot sev kroni, gaidot svētkus. Brigita radījusi arī kroni, speciāli veltītu Rundālei. Plānojām, ka arī šogad izvēlēsim savus Rundāles cilvēkus, kurus godināt, kā tas iepriekš bijis Rundāles novadā, kad valsts svētkos cildinājām vietējos ļaudis, bet ieceres nepiepildījās. Šoreiz būs apvienotā novada svinīgais pasākums Rundāles pilī, taču jau pašlaik varu teikt, ka nākamgad Rundālē rosināšu ļaudīm izvirzīt kādu vai kādus neformāli, un šī persona vai personas tiktu kronētas un sauktos «Kronēts Rundālē»,» ieceres ieskicē L. Lauskiniece.
Brigitu viņa pazīst kopš 2012. gada, kad kļuvušas par pirmajiem Latvijas kultūras vēstniekiem. «Cilvēks kurā ir ļoti neparasta domāšana. Cilvēks, kuram piemīt tik daudz talantu. Brigitas kroņi patiešām ir īpaši, vērtē,» L. Lauskiniece.
Izstādes autore Brigita Stroda pastāstīja, ka ceļš pie kroņiem sācies Austrālijā, kur viņa dzimusi Otrā pasaules kara bēgļu ģimenē. Kad viņai bijuši gadi 14, kopā ar mammu darinājušas Brigitai tautastērpu. Kaut abi vecāki no Varakļāniem, meita izdomājusi, ka grib sev Alsungas tērpu. Meklējot paraugus, kādā grāmatā ieraudzīts Lejaskurzemes kāzu vainags. Kāda iekšēja balss Brigitai vēstījusi, ka reiz pati tādu rotu darinās. Pagājuši trīsdesmit gadi, un, strādājot Londonā, kādā bodē iegādājusies brīnišķīgu dekoru lampai, no saviem krājumiem paņēmusi franču mežģīnes, zviedru lentītes – un tā tapis pats pirmais kronis.
B. Stroda savus darbus nesauc par vainagiem, bet tieši par kroņiem. Pēc būtības tas esot tas pats, jo vainaga vārdam latīņu valodā tāds skanējums, un tā tas ir nonācis visās Eiropas valodās – «krone», «crown» un tā tālāk.
Kronis nav uz galvas, bet ir galvā
«Priekšroku latviešu valodā dodu vārdam «kronis», jo tas tomēr ir atšķirīgs vainagam. Tas ir apzināti, taču nevajadzētu to samaisīt ar etnogrāfisko vainagu. Tāpat es lūgtu vienu dienu gadā nevalkāt kroni, bet vainagu, un tas ir Jāņos, kad katram latvietim vajadzētu iet pļavā un sameklēt sev tuvākos ziedus un zāles stiebrus, no kuriem darināt sev īpašo saulgriežu galvas rotu,» teic B. Stroda.
Viņa akcentē, ka viens no pašas lozungiem skan – kronis nav uz galvas, bet ir galvā. «Jārunā par garīgu procesu. Kronis parasti saistās ar visaugstāko varu, bet es gribu vedināt cilvēkus uz to, ka viņiem pašiem ir vara pār sevi un viņi paši var noteikt, kā sevi veidot. Piemēram, var sevi veidot drosmīgu, pašpārliecinātu, varenu, spējīgu.
Arī savās kroņu veidošanas darbnīcās es aicinu aizdomāties, ja tu valkāsi kroni, cilvēki uz tevi skatīsies. Jāatļaujas būt drosmīgiem savā apģērbā. Latviete bieži vien ir «pelēkā pele», bet viņai ir jāapzinās, ka spēj daudz izdarīt un var to paveikt. Tas kronis, piemēram, uzlikts sestdienas ballītē, ir tas, kas iedrošina darbdienā aiziet pie direktora un izteikt savas domas, kas iepriekš tika noklusētas. Pašpārliecināts cilvēks var darīt, teikt, valkāt, ko vien vēlas, viņš jutīsies droši un labi. Tādu cilvēku nevar iebiedēt. Tādus mēs gribam mūsu iedzīvotājus,» akcentē B. Stroda.
Savs kronis Rundālei
Izstādē Rundālē aplūkojami viņas jaunākie darbi, kurus gatavojusi speciāli šai ekspozīcijai pēc Lilitas Lauskinieces aicinājuma. Ekspozīcijā redzami arī daži senāki darbi, piemēram, pats pirmais kronis. Kaut arī pati nevar pierādīt, tomēr B. Stroda apgalvo, ka Rundālē ieraugāms arī kaut kas neredzēts pasaulē. «Pasaules pirmizstāde, pirmizrāde,» tā viņa nodēvē pašas veidotu trīsdimensionālu zīmējumu kroņa formā.
Kroņu materiālu dažādība ir milzīga – gan metāls, gan audums, pērlītes u. c. Tas viss maisīts kopā, salikts kopā harmoniskā izpildījumā. «Angļu mēlē mākslas pasaulē ir tāds jēdziens «found objects» – atrastās lietas. Iespējams, mākslas pasaulē ir precīzāks latvisks formulējums, kuru es nezinu. Piemēram, kronis «Čūsku deja» ir no pamestām vecām rotām. Savukārt Zemgales kronis, kas paliks šeit Rundālē un tiks izmantots vietējiem svētkiem nākotnē, gatavots no ļoti, ļoti daudziem atrastiem antīkiem priekšmetiem,» stāsta B. Stroda.
Izstādes nosaukums «Kronis galvā – pils pašā» arī ir saistīts ar Rundāli, jo, domājot par šo apdzīvoto vietu, asociācijas aizved līdz Rundāles pilij. «Ar vārdu «Rundāle» nekas cits galvā neiespraucas kā tikai Rundāles pils. Kad lūkojamies uz šīm varenajām celtnēm, saprotam, ka tās nav mums, tajās mitinās citi cilvēki. Taču ar šo izstādi es vedinu ļaudis aizdomāties – jā, tās pilis ir ārā mums visapkārt, taču jāaizdomājas par katra paša vērtību, un tas ir tas būtiskākais,» akcentē B. Stroda.
Katrs var būt mākslinieks
Māksliniece atzīst, ka joprojām dzīvo patīkamo, pozitīvo izjūtu burbulī, kas radušās pēc kroņu darbnīcas Rundālē. «Es šos cilvēkus nepazīstu, tālab par viņu iekšējām pārvērtībām spriest nevaru, taču es nevaru beigt līksmot par šo ļaužu radošumu. Te bija 22 cilvēki, iedodot burtiski tos pašus materiālus, tapa 22 atšķirīgi kroņi. Varam vīpsnāt, ka katrā mīt mākslinieks, taču šī darbnīca arī to pierādīja, ka patiešām katrs var būt mākslinieks!» paziņo B. Stroda.
Rundāliete Lūcija Volodina priecājas, ka māksliniece netur sveci zem pūra un dalās ar savām prasmēm. «Mēs piedzīvojām fantastisku kroņu gatavošanas meistarklasi. Brigitai ir arī skolotājas talants, ļoti vienkāršā valodā izskaidroja, kas un kā ir darāms, ja kaut kas neizdevās, palīdzēja, tā atmosfēra, kas valdīja, ir neaprakstāma,» sacīja L. Volodina.
Kroņu darināšanas darbnīcā un izstādes atklāšanā bija klāt arī vietējā iedzīvotāja Santa Poriņa. Viņai patīk rokdarbi, taču sev kroni vēl nebija veidojusi. «Pēc profesijas esmu grāmatvede, un mani pievelk viss radošais. Mājās daudz ķimerējos, gatavoju kartītes draudzenēm. Kad sākās karš Ukrainā, es saliku vairākas dimantu mozaīkas gleznas, lai tikai nav par to jādomā. Aizraujoties ar kaut ko, uzmanība tiek novērsta no nelāgām domām,» teic S. Poriņa un piebilst, ka pēc darbnīcas mājās savu kroni pārtaisījusi, jo bijis par maz laika, kas atvēlēts galvasrotas pagatavošanai.
Pirms nākšanas uz meistarklasi rundāliete Anna Pilinoviča interesējusies, vai šī nodarbe būs viņai piemērota, jo labajai rokai ir protēze. L. Lauskinieces iedrošināta, viņa devusies uz kroņu darbnīcu un to nemaz nenožēlo. «Būtībā es nācu ar domu par savu kroni, nekad galvā sev nebiju likusi tādu rotu. Tagad es to gribēju izdarīt. Diegs adatā nebija jāver, viss ar stieplītēm un līmi bija paveicams. Rezultāts man patīk, Brigita daudz man palīdzēja,» teic A. Pilinoviča. Viņa ir priecīga, ka Rundāles multifunkcionālajā centrā notiek daudz interesantu sarīkojumu. «Tepat dzīvoju un labprāt apmeklēju visus pasākumus. Satieku vietējos, uzzinu jaunumus. Dzīvesvietu negribu mainīt, daudz strādāju pie sevis stiprināšanas, lai es pati varētu visu te vēl piedzīvot,» norādīja A. Pilinoviča.
Starp sava kroņa darinātājām bija arī rundāliete Lūcija Kurta. Viņa neslēpa, ka sākumā bijušas naudas problēmas, jo meistarklasē bija noteikta maksa, taču viss ir atrisinājies un Lūcija ceturtdienas vakarā ieņēma vietu starp dalībniecēm. Visas bijušas daiļā dzimuma pārstāves, atmosfēra bijusi brīva un nepiespiesta, interesenti ne tikai no Rundāles bijuši, bet no Sesavas un Bauskas arī piedalījušies.
«Pati sev gribēju pierādīt, ka es to varu izdarīt, un man arī sanāca. Protams, pie visa vēl jāpiestrādā, taču priekšā ir gana tumšo vakaru, kad varēšu pavingrināties sava kroņa veidošanā,» tā L. Kurta.
17 Brigitas Strodas radītie kroņi Rundāles multifunkcionālajā centrā būs aplūkojami līdz 4. decembrim.
Paldies par pieredzi! Kolosāli!