Bauskas novada jaunās Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes pirmās tikšanās laikā 9. aprīlī «Rundāles avotos» ievēlēja vadītājus, kā arī uzklausīja Siguldas viesu stāstu par viņu pieredzi šajā jomā.

Uzrunājot Uzņēmējdarbības padomes dalībniekus, pašvaldības pārstāvji pasākuma ievadā uzsvēra, ka sagaida konsultācijas par saistošajiem noteikumiem, kas var ierobežot uzņēmēju darbu, idejas par pēdējā laika aktualitāti – birokrātijas mazināšanu, kā arī viedokļus jautājumos par uzņēmējdarbības veicināšanu.

Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Kristīne Dzidruma rosināja par padomes vadītāju izvēlēties Tomu Auškāpu, akciju sabiedrības «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktoru, valdes locekli. Viņš gan norādīja, ka labāk vadītājas postenī redzētu SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekli Margaritu Epermani. Pēc īsām sarunām par vadītāju ievēlēja T. Auškāpu un M. Epermani – par viņa vietnieci.

Diskusijas raisīja jautājums par tikšanās biežumu. T. Auškāps norādīja, ka laiks ir resurss, kura vienmēr trūkst, bet četrreiz gadā var sanākt kopā. «Nav intereses strādāt tāpat vien. Ja strādā, tad kvalitatīvi,» pauda M. Epermane, rosinot sanākt biežāk. Beigās vienojās, ka daļa tikšanos var notikt tiešsaistē, bet nākamo klātienes tikšanos varētu aizvadīt maijā.

Bauskas novada uzņēmējdarbības vidi raksturoja Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka Bauskā ierodas ārzemju vēstnieki, kas vēlas tikties arī ar vietējiem uzņēmējiem, un Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome varētu būt organizators šādām sarunām.

Savukārt uzņēmēji norādīja, ka vairāk vēlētos zināt pamatojumu tam, kā pašvaldība naudu tērē. «Brīžiem ir dīvainas sajūtas, redzot, kā pašvaldība budžetu izlieto. Gribas teikt: «Nopietni!?» Tāpēc par budžetu vēlētos zināt laicīgāk, nevis pēc tā pieņemšanas,» pauda viesnīcas «Rija Bauska Hotel» un restorāna «Mūza» vadītāja Gunita Savicka-Kopilova.

Katrs no uzņēmējiem izteica savas domas, kam vairāk vēlētos pievērst uzmanību.

Akciju sabiedrības «Agaris Latvia» valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra norādīja, ka viņu interesē kopējā apdzīvotība, reizē apzinoties, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem var būt dažādas intereses. «Mums svarīgi, lai var braukt pa ceļu un vest kravas. Iedzīvotājiem – lai nav putekļu un neviens nebrauc,» smaidīja uzņēmējs. Viņš norādīja – esot sajūta, ka austrumos novads kaut kur pazūd. «Misā bērni vēl aizvien skrien pa pagājušā gadsimta 70. gados izveidoto stadiona celiņu,» pauž R. Skudra.

SIA «Wood4ex» valdes priekšsēdētājs Jānis Ratnieks pievērsa uzmanību ceļu kvalitātes jautājumam. «Cilvēks dzīvo piecus kilometrus no Vecumniekiem, bet mitros laika apstākļos netiek uz centru,» piemēru minēja uzņēmējs.

Lielai daļai uzņēmēju aktuālais jautājums ir dzīve pēc Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.

«Ar bažām gaidu, kas notiks, ja Bauskai pabrauks garām mans klients,» tēmu sāka kafejnīcas «Aveņi» vadītāja Vita Začesta.

«Esam runājuši par pareizu apvedceļa pozicionēšanu dzīvē, ņemot vērā uzņēmēju un sabiedrības intereses. Maksimāli jāizmanto iespēja pareizi novirzīt lielās plūsmas, lai tas neveido plaisu starp sabiedrību un uzņēmējiem,» atzina T. Auškāps.

«Ceru, ka līdz apvedceļam būsim pazīstami ar regulāriem tirdziņiem, lai piesaistītu tos, kas brauc garām. Lieli, tematiski tirgi, pasākumi, lai ir reklāma un tūrists atbrauktu. Ceru, ka būs stabilitāte un regularitāte,» saka Mārīte Kleva, novada amatnieku, mājražotāju un mazo zemnieku atbalsta biedrības pārstāve.

Uzņēmēji saskata risinājumu pilsētvides attīstībā. «Lai mani jaunieši atrastu pilsētā kaut ko tādu, dēļ kā pēc studijām būtu vēlme atgriezties Bauskā. Lai būtu ģimenei piemērota vide,» vērtēja V. Začesta.

«Mūsu lielais izaicinājums ir radīt labu slavu Bauskai, līdzīgi kā Ogre to izdarīja. Pašā centrā radīt tādu vidi, kur gribas būt gan pa dienu, gan vakarā,» aprakstīja G. Savicka–Kopilova.

«Trīs jautājumi – pilsētvides attīstība un kultūras iespējas, dzīvesvietu fonds un infrastruktūra. Patriotisms un lokālpatriotisms – ir jābūt lepnam par to, kur es strādāju un kur es dzīvoju. Ir jārada vide, kur gribam būt, kur atbrauc kaut vai uz brīvdienām atpūsties,» piekrita M. Epermane.

«Visa būtība ir pašā cilvēkā un cilvēka dzīves vidē, kur atrodas. Jo vide būs augstākas kvalitātes, jo vairāk viss pārējais nāks līdzi ķēdītē,» atzina kooperatīvās sabiedrības «Mūsmāju dārzeņi» valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše.

Savu pieredzi pasākumā atklāja Dagnija Samanta Zariņa, Siguldas novada pašvaldības Attīstības un investīciju pārvaldes uzņēmējdarbības projektu vadītāja, un Evija Bīriņa no Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes. Padome darbojas kopš 2022. gada, tajā ir 22 locekļi.

«No padomes ir bijušas dažādas iniciatīvas, ir prasīti padomi uzņēmējiem, un padomes sagatavotie priekšlikumi ir kā pamats, lai virzītu uz domes sēdi. Pašlaik pirmie priekšlikumi ir iesniegti. Uzņēmējiem ir jānāk ar iniciatīvām – pirmo reizi pašvaldība varbūt neizpildīs, bet, jo vairāk būs priekšlikumu un iniciatīvas, jo vairāk iespēju,» pauda D. S. Zariņa.

«Svarīgi, piesakoties organizācijā, apņemties būt ieinteresētam, mācīties kaut ko jaunu. Pēdējā laikā mūsu sadarbība ar pašvaldību ir uzlabojusies. Ir gan labi, gan ne tik labi piemēri. Labais piemērs bija saistošie noteikumi par reklāmu. Nelabais piemērs – pašvaldība pilda uzņēmējdarbības funkcijas ar daudzām kapitālsabiedrībām. Mūs uztrauc izglītība, un novadā ir uzņēmējs, kurš spēj piedāvāt ļoti kvalitatīvu ārpusizglītības STEM programmu ļoti augstā līmenī. Neizdevās šo projektu iekļaut šī gada budžetā, cīnīsimies, lai iekļautu nākamgad,» stāstīja E. Bīriņa.

Uzņēmēji Siguldas pusē vēlas panākt, lai jau no oktobra būtu iesaistīti komitejās, kur lems par budžetu. «Ja pašvaldība saprot, ka iedzīvotāju ienākumu nodokli ģenerē pārsvarā uzņēmējs un sabiedriskais sektors, tad mainās visa filozofija un piramīda, kas pieņem lēmumus. Tās pašvaldības ļoti labi pašlaik attīstās. Mans vērtējums – viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kas darbojas abās pusēs. Ja ir vēlme pēc ķekša, būs ķeksis, bet, ja būs vēlme ko darīt, izdarīs,» tā E. Bīriņa. 

Bauskas novada uzņēmējdarbības konsultatīvā padome:

● Toms Auškāps, akciju sabiedrība «Balticovo»;

● Margarita Epermane, SIA «Bauskas slimnīca»;

● Edgars Brakše, kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi»;

● Gunita Savicka-Kopilova, SIA «Pilger»;

● Inga Bērziņa, biedrība «Zemnieku saeima» un Mežotnes pagasta zemnieku saimniecība «Baltās anemones»;

● Renārs Skudra, AS «Agaris Latvia»;

● Vita Začesta, Ceraukstes pagasta zemnieku saimniecība «Aveņi»;

● Kristaps Jakuška, SIA «JK Kvalitāte»;

● Jānis Ratnieks, SIA «Wood4ex»;

● Mārīte Kleva, Bauskas novada amatnieku, mājražotāju un mazo zemnieku atbalsta biedrība.

AVOTS: BAUSKASNOVADS.LV.

+ 5