Airika Balode
Ceturtdien, 21. septembrī, Saules dārzā pie Viļa Plūdoņa pieminekļa notika Dzejas dienām veltīts pasākums. Skolēni ar dejām un dziesmām pēc ilgāka laika atdzīvināja un atkal lika ieskanēties Saules dārzam.
Pasākums «Lai skan Viļa Plūdoņa balsis un atbalsis!» tika veltīts Dzejas dienām un dižajam novadniekam, dzejniekam Vilim Plūdonim. Sarīkojumu organizēja Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) medijpratības pulciņš «Bauskas dārgumu meklētāji» sadarbībā ar Bauskas pilsētas sesto klašu skolēniem.
Pasākumu vadīja skolotāja un medijpratības pulciņa «Bauskas dārgumu meklētāji» vadītāja Vija Cerusa. «Tagad es nedaudz palielīšos, jo mēs, zemgalieši, esam diezgan lielīgi – es lielīšos par mūsu latviešiem. Es domāju, ka pasaulē nav nevienas tādas valsts, kurā 58 gadus pēc kārtas tiek svinētas Dzejas dienas, tiek lasīta un izdziedāta dzeja kultūras centros, parkos, skolās un citās vietās,» uzrunā sacīja V. Cerusa, «es domāju, ka tādi pieminekļi, kāds mums ir Saules dārzā, arī nav Latvijā nevienam citam dzejniekam. Šis metāls rotājas saules staros – pēcpusdienā vai vakarā tas būs sudrabots, citā gaismā zeltains.»
V. Cerusa pastāsta, ka Vilis Plūdonis bija dzejnieks, skolotājs, poēmu un balāžu meistars, kā arī Latvijas patriots. Viss nākamais gads būs Viļa Plūdoņa 150. jubilejas gads, pirms divām nedēļām kultūras ministrs atklāja dzjenieka dzimšanas dienas sagaidīšanas gadu.
Uzstājās Bauskas bērnu vokālās studijas «Pigoriņi» dalībnieki. Pēc viņu dziesmas jaunieši no «Bauskas dārgumu meklētājiem» rādīja savu priekšnesumu, cits pēc cita lasot V. Plūdoņa dzejas rindas. Kad lasījums noslēdzās, atnācējus priecēja deju kopas «Mēmelīte» izpildītā deja «Pieci puiši Jelgavā».
Pasākuma dalībniekiem iepriekš tika lūgts sagatavot līdz piecām minūtēm garu priekšnesumu, kurā izmantota Plūdoņa dabas dzeja ar dzirdes gleznām, vai pašu sacerētas dzejas rindas. Vecsaules pamatskolas 5. a un 6. a klase uzstājās ar dzejoli «Zaķīšu pirtiņa».
«Kad skolotāja Vija Cerusa novadā bija latviešu valodas metodiskās apvienības vadītāja, viņa rīkoja dažādus pasākumus, un mēs tajos piedalījāmies katru reizi, tapēc nolēmām ierasties arī uz šo sarīkojumu,» pastāsta Vecsaules pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarma Kukute, «dzejoli «Zaķīšu pirtiņa» izvēlējāmies tādēļ, ka viens no noteikumiem bija skaņu gleznas, un tās ir šajā dzejā. Gatavojāmies diezgan ilgi, jo bērniem ir grūti iemācīties runāt visiem reizē.» S. Kukute atzīst, ka par dzeju bērniem nav izteikti liela interese, vairāk skolēniem patīk lasīt prozu, kādus romānus vai stāstus.
«Es pati esmu liela lasītāja, tāpēc bērniem arī lieku lasīt grāmatas, lai pēc tam tās prezentētu pārējiem. Mums Vecsaulē turpat skolas teritorijā ir bibliotēka, tur dodamies kopā izvēlēties lasāmvielu,» pauž S. Kukute, «arī izprast valodu mūsdienās bērniem ir grūtāk, jo vairāk tiek izmantota sarunvaloda un anglicismi. Dzeju ir grūtāk saprast, bet tāpat skolā cenšamies to iespēju robežās mācīt.» Pēc skolotājas domām, šādi pasākumi ir svarīgi, jo savi varoņi tautai ir jāzina. S. Kukute pieļauj, ka, gadiem ejot, nākamajām paaudzēm Dzejas dienas un tamlīdzīgi pasākumi, iespējams, kļūs vēl svešāki, tāpēc jau tagad pēc iespējas vairāk par šīm tēmām un personībām ir «jātur rūpe».
Pasākumu apmeklēja un dzejā, ko paši sarakstījuši, ar citiem dalījās arī Bauskas pilsētas pamatskolas skolēni, kā arī skolnieks Reinis no Īslīces pamatskolas, kurš deklamēja dzejoli «Vasaras vakars». Vairākkārt priekšnesumus sniedza arī deju kopas «Mēmelīte» bērni, un uzdziedāja vokālās studijas «Pigoriņi» mākslinieki.
Bauskas pilsētas pamatskolas latviešu valodas un litaretūras skolotāja Dina Ālmane pastāsta, ka ar dzejoļu sacerēšanu skolēniem veicas ļoti labi. Bērniem bija iespēja izmantot dzejas rindas jau no esošiem dzejoļiem, ko papildināt ar sevis sacerētām rindiņām, veidojot tādu kā dzejas kolāžu, kā to darīja pamatskolas 7. b klases audzēkņi. «Gatavojāmies nedaudz vairāk kā divas nedēļas, bet nedēļā jau ir tikai divas stundas, tāpēc skolēni patstāvīgi darbojās arī mājās,» atzīst D. Ālmane, «šādos pasākumos bērni atraisās un kļūst priecīgi. Sākumā, protams, ir uztraukums, bet pēc uzstāšanās ir jūtams prieks un gandarījums.»
Visa pasākuma laikā sanākušie sēdēja pledos zālē, mielojās ar āboliem un baudīja vēl silto rudens sauli.
«Es mācu arī literatūru un skatuves runu, Viļa Plūdoņa dzeju mācāmies arī mācību stundās, runājot par Dzejas dienām,» pastāsta Bauskas pilsētas pamatskolas skolotāja Gunta Spure, kura bija kopā ar 6. b un 4. b klasi, «Diezgan ilgi gatavojāmies, bet uzskatu, ka būtu noderējis vēl papildus laiks, lai labāk apgūtu uzsvarus, vārdu izrunu un citas nianses.»
Skolotāja G. Spure atzīst, ka skatuves runas mākslas pulciņā dalībnieku trūkums nekad nav bijis, un viņa teic, ka runas māksla ir viena no šī gadsimta prasmēm, kas iekļauta arī projektā «Skola 2030». «Uzskatu, ka šādi pasākumi nepieciešami, lai bērni iepazītu mūsu pašu autorus, piemēram, lai zinātu, ka Vilis Plūdonis nācis no mūsu novada. Arī, lai atkārtotu viņa daiļradi, jo Plūdoņa dzeja ir mācību saturā jau no pirmās klases,» tā G. Spure, «šajā pasākumā uzdevums bija priekšnesumā iekļaut dzirdes gleznas, un tieši šo tēmu mēs mācījāmies stundās. Viss labi sasaistīts kopā.»
Pasākuma noslēgumā dalībnieki saņēma pateicības no BJC direktores vietnieces Maijas Lauriņas-Rimicānes.
Cik jauki, ka arī skolēniem kāds dzejas dienu pasākums mūsu novadā tika noorganizēts. Tikai nesaprotu, vai Plūdoņa muzeja darbiniekiem nekāda iniciatīva nav jāizrāda, lai popularizētu dzejnieka daiļradi un muzeju, lai piesaistītu apmeklētājus?! Tik daudz līdzekļu tiek ieguldīts restaurācijā, bet kam tas viss, ja nenotiek interesanti pasākumi.
Tur jau tā vadītāja tāda aizmigusi. Velti cerat uz kādu kustību. Nebūs.
Prieks, ka sk. Cerusa joprojām ierindā.