Uldis Varnevičs
Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma šogad veltīta pieminekļu aizsardzības simtgadei. 1923. gadā tapa Pieminekļu valde, kuru uzskata par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes priekšteci. Viens no pasākumiem notika Mežotnes pilskalnā, kur savulaik pirmskara Latvijā Pieminekļu valde pasūtījusi arheoloģisko izrakumu veikšanu.
Pasākumu atklāj kultūras darba organizatore Rundāles pagastā Lilita Lauskiniece, atgādinot par pieminekļu aizsardzības simtgadi un informējot sanākušos par Eiropas Kultūras mantojuma dienas norises pasākumiem. Sarīkojumā bija pastaiga un stāsts par Mežotnes pilskalna kompleksa vēsturi, kā arī dienas noslēgumā – kultūras pasākumi Mežotnes baznīcā.
Apmeklētāji varēja Mežotnes pilskalnā iepazīt pilskalna takas, kā arī pusdienlaikā izstaigāt senvietas kompleksu kopā ar Lauru Ārenti, Mežotnes pilskalna attīstības projektu vadītāju. Noslēgumā bija pieejama arī piknika vieta pie pilskalna.
Apmeklētāji pie pilskalna var saskatīt koktēlnieka Mārtiņa Zaura darinājumus. L. Ārente pastāstīja, ka arī šos mākslas darbus cenšas iekonservēt, saglabāt vai rekonstruēt fragmentus, ja nepieciešams. Savukārt pilskalns ir apaudzis ar kokiem – reizē tā ir dabas parka teritorija. «Zināmu apauguma daļu var noņemt, cik atļauj Dabas aizsardzības pārvalde. Bet lielos kokus atstāj. Šeit atrodas arī retas kukaiņu sugas, tāpēc saglabā koku kritalas, lai būtu vietas, kur šīm sugām dzīvot,» stāsta speciāliste.
Mežotnes senvietu kompleksa kopējā platība ir vairāk nekā 13 hektāru, kas iekļauj Mežotnes pilskalnu, Vīnakalnu un senpilsētas teritoriju. Par Mežotnes pilskalnu rakstīts senajā Indriķa Livonijas hronikā. 1154. gadā arābu ģeogrāfs Idrisī izveidoja pasaules atlantu, kur Eiropas ziemeļos atzīmēta pilsēta Medsūna – daudzi uzskata, ka tā bija Mežotne. Vēsturnieks Normunds Jērums vērtē, ka senvietas kompleksā varēja dzīvot trīs līdz četri tūkstoši iedzīvotāju.
Mūsdienās ir aizrakts lielais V veida izrakums, kuru 1938.-1940. gadā pilskalna valnī veica arheoloģijas ekspedīcija Valdemāra Ģintera vadībā. Tikai otrajā valnī, kas ieskauj pilskalnu, vēl palikusi neliela ieplaka, kas liecina par izrakumiem. «Izrakumos atrada vairāk nekā četrus tūkstošus senlietu, tai skaitā arī zobenus, atrakti divi mirušo skeleti. Pilskalna plakumā atrastas četras būves, ir daudz priekšmetu, kas liecina, ka bija amatnieku darbnīcas,» stāstīja L. Ārente. Viņa informēja, ka plānots arī veidot vēsturiska veidola būves – tā esot jau izstrādāts tehniskais projekts, kurš paredz nākotnē savienot vaļņus ar koka tiltu.
Sanākušie izstaigāja arī taku no Mežotnes pilskalna līdz Vīnakalnam, kā arī iepazinās ar vēsturisko ekspozīciju Mežotnes baznīcā. L. Ārente atzīmēja, ka vizuālais un informatīvais materiāls gatavots kopā ar Dmitriju Ščegoļevu, kas savukārt iepazīstinājis ar speciālistiem, kuri tad piedāvājuši savu skatījumu uz Mežotnes pilskalna vēstures iemūžināšanu.
Pasākuma otrā daļa «Tēvs mūsu» notika kultūrtelpā «Mežotnes baznīca» un bija veltīta gan Tēva dienai, gan Mežotnes baznīcas atklāšanas gada jubilejai – publikai telpu atvēra 2022. gada 9. septembrī.
Vispirms notika dievkalpojums Liepājas diecēzes bīskapa Ulda Gailīša un Mežotnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Rolanda Radziņa vadībā. Muzicēja Laima Zandarta un Zaiga Lazdiņa-Radziņa. Dievkalpojums bija salīdzinoši apmeklēts – pastaigā pa Mežotnes pilskalnu piedalījās apmēram desmit interesenti, uz baznīcu atnāca vairāk.
Vakarpusē notika pasākums, kas šoreiz Mežotnes baznīcas telpas piepildīja pilnībā. Vispirms bija svētku vakara uzrunas «Vēstules tētim», sekoja seno aramiešu dziedājumi un Arvo Pērta mūzikas koncerts, ko pavadīja gaismas šovs.
«Pastaiga pa pilskalnu bija ļoti laba. Par šādiem pasākumiem vajadzētu informēt plašāk visā Latvijā. Vietējo kultūras organizatoru priekšā noņemu cepuri,» saka baušķenieks Guntis Bebris, kurš bija viens no kultūrmantojuma dienas apmeklētājiem Mežotnē.
Savukārt L. Lauskiniece atklāja, ka nākamo gadu plānots veltīt Mežotnes baznīcas vēsturei. «Aicinām cilvēkus, kam ir kādas vēsturiskas liecības vai stāsti par Mežotnes baznīcu, dalīties šajās atmiņās,» saka L. Lauskiniece.
Reklāma