FOTO: Rundālē piemin Latvijas Republikas Saeimas pirmo priekšsēdētāju Frīdrihu Vesmani

Vakar, 19.novembrī, Rundālē notika pirmā Saeimas priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa piemiņai veltīts pasākums. Tas sasaucas ar Latvijas Republikas Saeimas simtgades atceri, jo Saeimas pirmā sēde bija 1922.gada 7.novembrī.

Sestdien, 19.novembrī, plkst.15 norisinājās atceres brīdis Rundāles Sudmalu kapos. Te 2015.gada 30.maijā atklāta piemiņas zīme F. Vesmanim un viņa dzīvesbiedrei Bertai, tajā ir uzraksti “Viņi strādāja Latvijai” un “Jaunuzceltā dzīvē dzīvos mūsu zemes darbs”. Atceres brīdī kapsētā pulcējās Vesmaņu radi, interesenti, piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kā arī domes deputāts, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks.

Pēc tam plkst.16 Rundāles multifunkcionālajā centrā notika filmas “Vesmaņa atgriešanās. Many happy returns” pirmizrāde. Filma veidota, lai iepazīstinātu sabiedrību ar F. Vesmaņa personību un viņa veikumu Latvijas Republikas veidošanā. Filmas pamatā ir paša Vesmaņa rakstītā dzimtas hronika un foto arhīvs. Scenārija autors ir Dainis Īvāns, režisors Raitis Ābele, filmas tapšanā piedalījušies arī brāļi Ābeles no studijas “Tritons, filmas producents ir Bruno Aščuks.

Rundāles multifunkcionālajā centrā apskatāma arī F. Vesmaņa piemiņas izstāde, kurā arhīva dokumentos un fotogrāfijās parādīta F. Vesmaņa publicista, advokāta, Tautas Padomes, Satversmes sapulces un 1.Saeimas locekļa no LSDSP, 1.Saeimas priekšsēdētāja (1922-1925), sūtņa Lielbritānijā (1925-1932) un senatora darbība. Atsevišķs izstādes bloks veltīts Vesmaņu dzimtas vēsturei. Izstāde bijusi apskatāma arī Latvijas vēstniecībā Londonā, informēja biedrības “Vesmaņi” pārstāvis Ansis Bazons. Rundālē izstāde būs apskatāma līdz 4.decembrim.

Frīdrihs Vesmanis dzimis 1875.gada 15.aprīlī Rundāles pagastā. Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas studēja tieslietas Tērbatas Universitātē. Pieslējās jaunstrāvniekiem un strādāja avīzē “Dienas Lapa”. Pēc 1897.gada arestiem emigrēja uz Angliju, kur no 1899.gada vadīja periodiskos izdevumus “Sociāldemokrāts” un “Latviešu Strādnieks”. 1904.gadā Vesmanis atgriezās Latvijā, 1909.gadā beidza Pēterburgas Universitāti. Pēc tam strādāja par advokātu Jelgavā, 1920.gadā viņš tika ievēlēts par šīs pilsētas galvu.

F. Vesmaņa mūžs aprāvās 1941.gada 7.decembrī Sibīrijā, Usoļjes soda nometnē Soļikamskā. Valstsvīra piemiņu glabā plāksne Ārlietu ministrijas vestibilā un 2015.gada 30.maijā atklātā piemiņas zīme Vecmanim un viņa dzīvesbiedrei Bertai Rundāles novada Sudmalu kapos. Berta Vesmane mira ceļā uz Sibīriju, Jēkabpilī 1941.gada 16.jūnijā.

+ 8