FOTO: Saulaines skolas 115 gadu jubilejas salidojums pulcē 560 apmeklētāju

Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā (TS) piektdien, 30. jūnijā, norisinājās 115 gadu jubilejas svinības, ko atzīmēja ar bijušo audzēkņu un darbinieku salidojumu.

Ierašanās Saulaines skolā pasākuma dienā bija plkst. 16, taču daļa interesentu mācību iestādē ieradās agrāk. Vakara gaitā skolas stāvlaukums bija pilnībā aizpildīts, liels skaits transportlīdzekļu tika novietoti arī zālienā turpat skolas teritorijā.

Muzejā un koncertuzvedumā – vēstures līkloči

Pirmie atbraucēji lēni izstaigāja skolas telpas, kavējoties atmiņās par mācību iestādē pavadīto laiku. Skolas gaiteņos bija izvietotas vēsturiskas liecības, bibliotēkā bija iespējams apskatīt dažādus Saulaines skolas izdotos drukātos materiālus, skolas avīzes un absolventu rakstītās grāmatas, kā arī plaša vēsturiska informācija par iestādi bija apskatāma skolas muzejā, par kuru rūpi tur skolotāja Marina Kazanceva.

«Muzejā visus, protams, interesēja atrast sevi un savas paziņas arhīva fotogrāfijās, kas daudziem arī izdevās,» atzīst M. Kazanceva.

Skolas iekšpagalmā varēja noskatīties jubilejai par godu sarūpēto koncertuzvedumu «Cauri laika tālumiem» Lilitas Lauskinieces režijā. Priekšnesumus rādīja dažādi Rundāles apvienības amatierkolektīvi, bet sarīkojumu vadīja Latvijā labi zināmais aktieris Andris Bulis.

Koncertuzvedums ar priekšnesumiem klātesošos «veda cauri» dažādiem Saulaines skolas laika posmiem, atsaucot atmiņā vairākas situācijas, personas, notikumus un citu skolas piederīgajiem saistošu informāciju.

Saulaines skola tika dibināta 1908. gadā, un, laikam ejot, gan nosaukumi, gan arī iestādes mājvietas ir bieži mainījušās. Sākotnēji mācību iestāde bija atvērta tikai zēniem, bet jau 1909. gadā tika izveidotas arī pirmās meiteņu klases. Pirmais iestādes direktors bija Jānis Kārkliņš, un skola bija pirmā vidējā mācību iestāde Latvijā, kas izglītību sniedza latviešu valodā. Sākotnēji mācības norisinājās Jelgavā, tad Rēzeknē, tad atkal Jelgavā, bet pēcāk iestāde tika pārcelta uz Mežotni un visbeidzot uz Saulaini, kur sākumā mācības norisinājās Kaucmindes pilī, bet kopš 1966. gada norit jaunceltajā mācību korpusā.

Pasākuma laikā bija arī tests ar interesantiem jautājumiem, piemēram: «Kas ir ķirmeļi – nezāle, ēdiens vai kukainis?» Pareizā atbilde – kukainis.

Noslēgumā tika ienesta lielā svētku kūka.

Skumjas par Kaucmindi un latvāņiem

Kamēr pasākums vēl nav pavisam «iesilis», «Bauskas Dzīve» uzrunā kādu dāmu kompāniju, kura draudzīgi čalo pie viena no iekšpagalmā izvietotajiem dārza galdiem. Atkalsaredzējušās ir Skaidrīte Dzeiļuka, Biruta Ķepiņa, Īra Dzene, Dzintra Bračka un Biruta Zelle. «Mums šajā ēkā 1965. gadā norisinājās pirmais izlaidums un arī skolas jaunās ēkas atklāšana,» pastāsta kompānija. Visas absolventes šeit ieguvušas agronoma specialitāti, un stāsta, ka viss kurss agrāk ļoti apzinīgi apmeklējis salidojumus un bieži satikās, taču tagad pulciņš nedaudz sarucis. Dāmas atzīst, ka visvairāk sirds sāpot par veco skolu (Kaucmindes pils ēku) un ap to augošajiem latvāņiem, kas netiek nīdēti. «Kā var tā aizlaist parku aiz vecās pils?» sašutumu pauž viena no absolventēm, «kad mēs mācījāmies, tad paši parku kopām – katru celiņu un vietiņu.» Absolventes kopīgi kavējas atmiņās un cita citu papildina, taču sāpe par Kaucmindes muižas stāvokli jūtama visās.

Dāmas atceras, ka skolas laikā kādu brīdi nakšņoja arī vistu kūtī, bet vēlāk «Strautiņu» mājās. «Man vislabāk patika tas, ka mēs strādājām, ka viss pašiem jākopj,» stāsta Skaidrīte. Agronoma specialitātes ieguvēju dzīvesgaitas ir dažādas – kāda visu dzīvi strādājusi par agronomi, kāda strādājusi arī par šoferi, bet kāda turpinājusi tālākas studijas arī citviet. Pie karoga augošā iestādītā ieva arī ir šo dāmu darbs, to viņas iestādīja uz skolas 50 gadu jubileju.

«Saulaine nav pēdējā vieta»

Skolas gaitenī vēsturiskās liecības pētī Jānis Kļaviņš, kurš atzīst, ka tieši viņa gada izlaiduma plakāts ar absolventu fotogrāfijām ir iztrūcis. Jānis mācījies par lauksaimnieku, skolu absolvēja 1997. gadā, un pēdējo reizi Saulaines skolā ieradies pirms četriem gadiem. «Tagad esmu uzņēmuma vadītājs, tāpēc ierados skolā, lai jauniešiem pastāstītu, ka Saulaines skola nav pēdējā vieta, kur augt,» stāsta Jānis, «vairāki skolas absolventi toreiz runājām ar jauniešiem, lai iedvesmotu viņus.» Absolvents pastāsta, ka ir interesanti pastaigāt pa skolas telpām, aizdomāties par vecajiem laikiem, kā arī satikt savus skolasbiedrus un bijušos pasniedzējus.

Daļa absolventu uz pasākumu ieradās īsi pirms balles. Reģistrēties varēja pie galdiņiem pa noteiktiem izlaiduma gadiem, pie tiem ik pa laikam piesteidzās dalībnieki, lai noskaidrotu, kuri viņu kursabiedri arī ieradušies uz sarīkojumu. Cilvēku bija tiešām daudz, tāpēc šāda metode šķietami palīdzēja atrast savas paziņas, lai neformālā gaisotnē satiktos un dalītos atmiņās par piedzīvoto gan skolas laikā, gan pēc tā.

Viens no sapņiem piepildīts

«Esmu gandarīta par paveikto, kopējais apmeklētāju skaits salidojumā bija 560. Pasākumu bija iecerēts veidot vēsturiskā aspektā – no pagātnes līdz mūsdienām – un tas arī izdevās,» stāsta Saulaines TS vadītāja Iveta Leitlante, «vēlējāmies parādīt arī to, kas ir muzeja krājumos, un arī pirmā stāva ekspozīcija daudzos apmeklētājos raisīja pozitīvas emocijas.»

Ballē spēlēja grupa «The Farmers», un iestādes vadītāja atzīst, ka grupa tika izvēlēta tematiski lauksaimniecības skolai. «Viens no maniem mazajiem sapņiem – iziet cauri vēsturei – noteikti tika piepildīts,» tā I. Leitlante, «ļoti pateicīga esmu scenārija autorei Lilitai Lauskiniecei par idejas īstenošanu un precīzu atspoguļošanu, tai skaitā simtgadīga saimes galda klāšanu ar simtgadīgu galdautu, kas nāk no skolotājas Intas Kirilko dzimtas krājuma. Pateicos arī skolas personālam, tehniskajiem darbiniekiem un citām iesaistītajām personām, jo gatavošanās šiem svētkiem bija vairāku mēnešu darbs.» ◆

UZZIņAI

Mācību iestādes mājvietas

1. Jelgavā no 1908. līdz 1914. gadam. Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības telpās, Katoļu ielā 44. 2. Rēzeknē no 1914. gada līdz 1919. gadam. Rēzeknes Tirdzniecības skolas telpās.

3. Jelgavā no 1919. gada līdz 1936. gadam. Sākumā Svētes ielā 16, pēc tam – Dobeles ielā 41. 4. Mežotnes pilī no 1936. gada līdz 1944. gadam. 5. Saulainē no 1944. gada līdz šim brīdim. Sākotnēji Kaucmindes pilī, bet kopš 1966. gada jaunceltajā mācību korpusā.

Mācību iestādes nosaukumi

1. Jelgavas Zemkopības skola – līdz 1919. gadam. 2. Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības Jelgavas Lauksaimniecības vidusskola – līdz 1930. gadam. 3. Valsts Jelgavas Lauksaimniecības vidusskola – līdz 1936. gadam. 4. Valsts Mežotnes Lauksaimniecības vidusskola – līdz 1937. gadam. 5. Valsts Mežotnes Jāņa Bisenieka Lauksaimniecības vidusskola – līdz 1941. gadam.

6. Valsts Mežotnes Lauksaimniecības vidusskola – līdz 1944. gadam. 7. Saulaines Lauksaimniecības tehnikums – līdz 1959. gadam. 8. Paula Lejiņa Saulaines Lauksaimniecības tehnikums – līdz 1964. gadam.

9. Paula Lejiņa Saulaines sovhoztehnikums – līdz 1992. gadam. 10. Valsts Saulaines Lauksaimniecības tehnikums – līdz 2002. gadam. 11. Saulaines profesionālā vidusskola – no 2002. gada līdz šim brīdim. Kopš 2015. gada iestāde ir kompetenču centra «Kandavas Lauksaimniecības tehnikums» teritoriālā struktūrvienība.

AVOTS: GRĀMATAS «TĒVZEMES ARĀJU CILTS» CETURTAIS SĒJUMS, REDAKTORS ARTŪRS APINIS, 2008. 439 LPP., 4. GRĀM.

+ 46