FOTO: Halovīna noskaņu var izbaudīt Ceraukstē un Bauskā

Halovīns ir klāt! Jārēķinās, ka šovakar daudzviet biedējošās maskās ģērbušies mazie izjokotāji staigās pa mājām un lūgs našķus. Lai arī ik gadu Latvijas sabiedrībā izvēršas diskusijas, vai svešzemju svētkiem ir vieta mūsu valstī, daudzi vecāki norāda, ka Halovīnu bērni rudenī gaida tikpat ļoti, kā Ziemassvētkus ziemā, Lieldienas pavasarī vai Jāņus vasarā.

Šogad par īpašu Halovīna noskaņu ir parūpējušies Ceraukstes pagasta nodaļas darbinieki. Ar viņu gādību, kā arī ar Ceraukstes bibliotēkas vadītājas Rasmas Strautmales un kultūras darba organizatores Jurgitas Červinskas ieguldījumu, teritorija aiz tautas nama ir pārtapusi par unikālu Halovīna parku ar mērķi iepriecināt vietējos iedzīvotājus. Ikviens aicināts līdz nedēļas beigām šeit izbaudīt pastaigu svaigā gaisā un aplūkot jocīgi spocīgo salidojumu Ceraukstes pusē. Daži mazākie apmeklētāji jau paguvuši dekorācijas papildināt ar pašdarinātiem spociņiem. To droši var darīt arī pārējie, mudina parka ierīkotāji. Apmeklētāji lūgti publicēt arī kādu pašbildi sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #Helovīns2024Ceraukste.

31. oktobrī par pārsteigumiem parūpējies arī Halovīna šausmu parks Bauskā. Organizatoru pārstāve Agnese Ābolkalna aicina apmeklētājus ierasties maskās, jo labākā tērpa īpašnieku gaida garda balva – iespaidīga saldumu kaste. Lai piedalītos konkursā, pie ieejas ir jānofotografējas, attēli tiks publicēti Halovīna šausmu parka sociālā tīkla “Facebook” profilā, kur pēc sociālo tīklu lietotāju atzīmes “patīk”, tiks noskaidrots uzvarētājs un saldās balvas saņēmējs.

Parkā šodien varēs sastapt draudzīgu raganu, klaunu un vēl kādu citu raganu, kas aicinās piedalīties dažādās aktivitātes, lai apmeklējums būtu aizraujošs gan bērniem, gan pieaugušajiem.

A. Ābolkalna ir ievērojusi, ka šogad nāk daudz vairāk vietējo ģimeņu ar bērniem. Viņa pieļauj, ka pērn saimes no apmeklējuma atturēja pārāk šausmīgā parka tēma. Šoruden Bauskas pilskalna parkā zombiji un briesmoņi ir izzuduši, bet to vietā ir mīlīga ķirbju pilsētiņa, kurā iemājojuši arī senie spēkrati.

“Saņemam ļoti labas atsauksmes no cilvēkiem. Mazajiem te patiešām ir ļoti jautri! Ir daudz tādu ķiparu, kuri te skraida stundu, divas un nemaz negrib doties projām. Tas priecē arī mūs pašus. No animatoriem ir ragana, kas ir katru dienu, ir klauns, bet brīvdienās sadarbībā ar radošo aģentūru “Pasaku nams” parkā sastopami arī multfilmu varoņi- negantā ragana Šefa (no animācijas filmas “Troļļi” ), Šreks, Fiona un citi tēli. Uz vietas tiek improvizēts, ja viens multfilmas varonis jau ir iepazīts un visu teritoriju izstaigājis, tad notiek pārģērbšanās jau citā kostīmā. Ja apmeklētāji sanāk lielākā skaitā, tad starp viņiem ienirst jau vairāki tēli.

Ir daži entuziasti, kas braukā pa vairākiem parkiem gan Latvijā, gan Lietuvā un tos salīdzina. Arī no šo cilvēku puses ir tikai labākie vārdi, uzsverot, ka parks ir ļoti draudzīgs bērniem. Mazie var droši iekāpt automašīnās, skraidīt pa labirintiem, fotografēties ar pasaku tēliem, ir spārni pie kuriem var pieķerties un pakarāties, un kurus var raustīt, katrā ziņā ir kur izpausties, bet ir viens bet- parka lielākajiem apmeklētājiem pietrūkst kaut kāda daļa, kur saķert asākas izjūtas,” stāsta A. Ābolkalna.

Viņa atklāja, ka šogad apmeklētāju skaits ir krietni sarucis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā piekrišana šausmu parkam ir brīvdienās, ļaudis iecienījuši arī piektdienas. Neskatoties uz to, ka pagājušajā nedēļā skolēniem bijis brīvlaiks, situācija nav mainījusies, un interese par Halovīna parku Bauskā darbdienās nav pieaugusi.

“Apmeklējums pagalam neapmierina, gribētos vairāk. Ir dienas, kuras ir gaužām tukšas, kurās es rēķinu kā gribu, bet ieņēmumi ar izdevumiem nenosedzas. Bauskas pilskalna parka īre vien ir 70 eiro stundā, un tā ir prāva summa. Vēl ir darbinieki, diennakts apsardze, radošā apvienība “Pasaku nams”, ar kuriem ir jānorēķinās. Pašā valda uztraukums, kas galu galā finālā sanāks, jo patiešām daudz ir ieguldīts gan darbs, gan līdzekļu. Viennozīmīgi varu apgalvot, ka šogad nopelnīt neizdosies,” atklāta ir A. Ābolkalna.

Viņa pieļauj, ka, iespējams, parka darbības laiku vajadzēja īsāku. Nedaudz šogad jau tas īsināts, jo plānots bija atvērties 10. oktobrī, bet darbu sāka tikai 17. oktobrī un noslēgt paredzēts 10. novembrī. Vaicājot, vai arī nākamgad iecerēts Halovīna parku veidot Bauskā, A. Ābolkalna norāda, ka plānus vēl publiski nevēlas atklāt, bet jau tagad droši varot apgalvot, ka vieta nebūs Bauskas pilskalna parks, jo tur paredzēti labiekārtošanas darbi.

“Esam ar savu komandu palikuši kā entuziasti, kas mēģina kaut ko darīt, lai kaut kas būtu, ir idejas nākamajam gadam, bet tās nav vēl izpaužamas. Jālūko, kā būs ar finansēm, ko pašvaldība teiks, kā būs ar vietas atrašanu, varbūt kāds pats var piedāvāt savu īpašumu Bauskā vai pievārtē, kur var ierīkot Halovīna tematikas parku. Nākamā gada pasākumu vajadzētu attiecināt divām auditorijām – mazākiem bērniem un lielākiem, kā arī pieaugušajiem. Parku būtu jāsadala divās daļās ar kārtīgu nodalījumu – sētu vai žogu. Viena puse, kas ir draudzīga bērniem, bet otra puse, kas interesanta pieaugušajiem. Šai šausmīgākajai, biedējošākai daļai tomēr ir jābūt,” apliecina A. Ābolkalna.

Laikapstākļi līdz šim brīdim lutinājuši, nav bijis ne lietus, ne brāzmains vējš. Parks saules gaismas un rudens lapu virpuļa ieskauts izskatās ļoti piemīlīgs un pievilcīgs ķirbju tēmā, uzskata A. Ābolkalna. Viņu pašu priecē, ka šogad arī novadnieki ir sarosījušies un, piemēram, Ceraukstē izveidojuši savu mini parciņu.

“Mēs paši sadarbojamies tikai ar vietējiem uzņēmējiem, no pašmāju zemnieka iepirktas astoņas tonnas ķirbju, siena ķīpas, drukas pakalpojumus nodrošina “Drukā Bauskā”. Vietējām kafejnīcām piedāvājām ieejas biļetes konkursiem. Parkā ēdināšanu nodrošina vietējais restorāns “Rezidence”, ar savu produkciju ir arī “Kužums Winery”. Sadarbojamies ar sociālās aprūpes centriem, kuru klientiem parku ir iespējams apmeklēt bez maksas,” teic A. Ābolkalna.

Viņa sola, ka šausmu parkam aizveroties, tiks izziņots par iespēju iegūt ķirbjus savā īpašumā. Pērn bijuši interesenti, kuri atbrauca un savāca veselos ķirbjus. Sagrieztos eksemplārus plānots aizvest meža zvēriem. A. Ābolkalna atzīst, ka novākšana būs laikietilpīgs process. “Atšķirībā no iepriekšējā gada, zaļā zona nav cietusi. Arī cilvēku masas tādas nav bijušas, nekas nav izbradāts. Vismaz līdz šai nedēļai viss izskatās labi, tiesa tuvākajās dienās tiek solīti nelabvēlīgi laikapstākļi ar krusu, vēju, sniegu, tad redzēs kā būs. Mums līgumā minēts, ka jāatstāj teritorija tādā izskatā, kādā to saņēmām. Ja nu kaut kādas pēdas būs, noteikti visu sakārtosim un izlabosim, pēc sevis atstājot pēc iespējas labāku izskatu.

Baušķeniece Diāna pastāstīja, ka Halovīna šausmu parkā Bauskā bijusi gan šogad, gan arī pagājušajā gadā. “Šogad parku apmeklēju ar savu meitu, kurai ir divi gadi, viņai ļoti patika! Arī pašiem parks gāja pie sirds, lai gan ir mierīgāks nekā pērn. Es esmu tikai par pasākumiem, kas tiek rīkoti mūsu pilsētā. Kāpēc gan neizmantot potenciālu? Ļoti novērtēju ieguldīto darbu, izdomu. Vienmēr pastāv iespēja šādu pasākumu neapmeklēt tiem, kuriem ir aizspriedumi. Cerams, ka arī nākamgad būs iespēja šādu parku apmeklēt Bauskā un nebūs jādodas uz Lietuvu, Rīgu vai citām pilsētām,” savas domas uztic Diāna.

Visu Svēto dienas priekšvakaru angļu valodā sauc „Halloween”, kas savukārt ir saīsinājums no pilnā nosaukuma „All Hallows’ Evening” – „Visu Svēto vakars”. Latviešu valodā atbilstoši angļu valodas izrunai šo vārdu atveido kā „Halovīns”.

Enciklopēdijā “Britannica” ir sacīts, ka Helovīna izcelsme ir meklējama druīdu svētkos pat pirms Kristus dzimšanas. Druīdi bija pagānu priesteri senajā Gallijā, Lielbritānijā un Īrijā, kur katras vasaras beigās jeb 31. oktobrī tika atzīmēti ķeltu svētki Samhain.

Šis datums, 31. oktobris, bija arī jaunā gada priekšvakars gan ķeltu, gan anglosakšu laikos, kad tika atzīmēti uguns svētki, kuru laikā milzīgi ugunskuri tika izveidoti kalnu virsotnēs, lai aizbiedētu ļaunos garus. Šie rudens svētki ieguva baisu nozīmi, jo tajos piedalījās spoki, raganas, melnie kaķi, fejas un dēmoni. Tas bija laiks, kad druīdi šķietami pielabinājās pārdabiskajiem spēkiem, kas kontrolēja dabas norises.

Viena no mūsdienu Halovīna svinēšanas neatņemamajām sastāvdaļām ir ķirbja grebšana. Šī tradīcija ir aizsākusies Īrijā un kopā ar Zaļās salas imigrantiem aizceļojusi pāri okeānam uz Ameriku.

Jāatzīmē, ka sākumā cilvēki savu māju lieveņus rotājuši ne tikai ar ķirbjiem, bet arī ar dažādiem citiem dārzeņiem – kartupeļiem, bietēm vai kāļiem. Arī pirms diviem simtiem gadu cilvēki grebuši dārzeņu vidusdaļu un izgriezuši tiem šausminošas “sejas”. Izgrebtā ķirbī bieži tika ievietota arī aizdegta svece.

Biedējošā mājas rotājuma tradīcijas aizsākumi ir meklējami kādā senā īru teikā par puisi vārdā Džeks. Viņam esot izdevies divas reizes apmānīt pašu Sātanu. Proti, pēc kopīgas iedzeršanas krogā, Džeks licis Sātanam pārvērsties par monētu. Tomēr tā vietā, lai godīgi samaksātu par dzērieniem, Džeks no kroga aizbēdzis nesamaksājis, bet velnu, kas pārtapis monētā, paslēpis kabatā. Vēlāk viņš atbrīvoja nelabo pret solījumu, ka Džeks nekad nenokļūs ellē.

Taču, ka jau Sātanam pieklājās, viņš savu glābēju apmanīja. Kad Džeks nomira, viņa dvēsele palika uz Zemes uz mūžīgiem laikiem un klejoja kā spoks. Lai izgaismotu viņam ceļu, Sātans iedeva Džekam izgrebtu rāceni ar kvēlojošām oglēm. Cilvēki, kas zināja šo teiku, sāka savos rāceņos un ķirbjos cirst baisas sejas, lai aizbaidītu ļaunos garus.

Ar laiku tieši ķirbji kļuva par primāro Visu svēto dienas “dārzeņu laternas” materiālu – jau 1842. gadā ASV laikraksti publicēja aprakstus un padomus, kā pareizi izgrebt ķirbi Halovīnam.

Saldumus vai izjokošu

Vēl viena tradīcija, bez kuras grūti iedomāties mūsdienu Visu svēto dienas priekšvakaru ir bērnu staigāšana pa kaimiņu dzīvokļiem ar frāzi: “Saldumus vai izjokošu”. Par šīs tradīcijas izcelsmi pētnieki nav vienisprātis. Pastāv vairākas ticamas versijas.

Pirmā teorija vēsta, ka senie ķelti atstāja ēdienu, lai nomierinātu garus, kuri Visu svēto dienas priekšvakarā klīst pa Zemi. Laika gaitā tradīcija transformējās, proti, cilvēki sāka paši ģērbties kā spoki un izjokot citus apmaiņā pret ēdieniem un dzērieniem.

Vēl viena teorija pauž, ka viduslaikos Skotijā bērni un nabadzīgie pieaugušie 31. oktobrī staigāja pa mājām un prasīja ēdienu un sīknaudu, apmaiņā piedāvājot aizlūgt par dēvēju dvēselēm Visu svēto dienā. Vēlāk lūgšanas nomainīja pret dziesmām, jokiem un citām izdarībām..

Vēl viena versija apgalvo, ka mūsdienu amerikāņu un citur pasaulē pārņemtā “saldumus vai izjokošu” tradīcija ir aizgūta no vācu un amerikāņu Ziemassvētku tradīcijas. Proti, bērni ģērbās kostīmos un pēc tam apstaigāja kaimiņus, lai noskaidrotu, vai pieaugušie var uzminēt, kas ir atnācis. Gadījumos, kad neviens nevarēja viņus atpazīt, bērni tika apbalvoti ar ēdienu vai citiem gardumiem.

+ 69