Kārtējā domes sēdē un pašvaldības sarunās ar skolu pārstāvjiem apspriesta iespējamā kārtējā izglītības iestāžu reorganizācijas kārta.
Bauskas novada domes deputātiem ir pieejams materiāls par skolu tīkla ietekmi uz pašvaldības budžetu, sēdē 26. martā informēja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs. Pašvaldība vērtējot klašu piepildījuma rādītājus, izglītojamo skaita dinamiku un demogrāfijas prognozes.
«Pārmaiņas attiecas uz sešām izglītības iestādēm – Misas, Īslīces, Codes un Bauskas pilsētas pamatskolu, Skaistkalnes un Pilsrundāles vidusskolu. Notiek tikšanās ar skolu vadību, pedagoģisko personālu un vecāku padomēm. Mērķis ir apspriest iespējamos risinājumus un uzklausīt viedokļus,» pauda I. Romānovs.
Pašvaldības sarunu rezultātā Codes un Īslīces pamatskolā sākta parakstu vākšana.
Īslīces vidusskolas direktore Egita Dreimane pauž: «Lai norādītu uz netaisnīgiem un diskriminējošiem plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, Bauskas novada pašvaldība plāno sagatavot iesniegumu tiesībsardzei. Tāpēc organizēta parakstu vākšana pašvaldības atbalstam. Parakstieties pret plānotajā skolu finansēšanas modelī izmantoto pašvaldību līmeņa noteikšanas metodi! Īslīces pagasts šajā modelī ir nevis lauku teritorija, bet piepilsēta kopā ar Ķekavu, Mārupi, Babīti un citām lielām apdzīvotām vietām, un prasības skolēnu skaitam ir paaugstinātas. Aicinu būt aktīviem, veltīt mazliet laika, aiziet parakstīties un kopā cīnīties par mūsu lauku vides skolu. Skola ir pagasta izglītības un kultūras centrs.»
Novada domes vadības nostāja šajā situācijā gan nav skaidra, jo pašvaldības mājaslapā par parakstu vākšanu pēdējās nedēļas laikā nekas nav publicēts. Savukārt Bauskas novada izglītības stratēģijas dokumentā ir iezīmēts ieteikums šīm izglītības iestādēm padomāt par «statusa maiņu», kas būtībā atbilst valdībā iecerētajam.
Jau vēstīts, ka nosauktās vidusskolas varētu pārtapt par pamatskolām, savukārt pamatskolas var pārveidot par sākumskolām vai slēgt. Nosauktajās izglītības iestādēs, izņemot Bauskas pilsētas pamatskolu, pērn bija lielākās izmaksas uz vienu audzēkni starp novada skolām, rāda aprēķini pēc pašvaldības publiskotajiem datiem. Ja dome lemj skolu statusu saglabāt, neizpildot Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktos kritērijus, iestādei vairs nepiešķir valsts dotāciju, tās uzturēšana un algas pedagogiem jāapmaksā no pašvaldības budžeta. Tas nākamgad varētu nozīmēt papildu izdevumus ap miljonu eiro, iepriekš informēja domes vadītājs Aivars Mačeks.
