Fantastiska kultūras mantojuma ieleja: Mežotnes pili Rundāles pils muzejs par pašu līdzekļiem cer atvērt apmeklētājiem šovasar

Pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse publiski apstiprināja – muzejs būtu gatavs savā paspārnē ņemt Mežotnes pili. Apmeklētājus Mežotnē bija iecerēts sagaidīt jau no šā gada jūnija, taču pils kompleksa pārņemšanas process ir ieildzis. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» L. Lūse atklāj, kas vēl kavē pils pārņemšanu, kādi darbi paveicami līdz apmeklētāju uzņemšanai, un nedaudz ieskicē arī nākotnes ieceres.

Kultūras ministrijai tagad naudas Mežotnes pilij nav

Kurā posmā šobrīd esat Mežotnes pils pārņemšanas procesā?
– Procesa virzība nenotiek tik ātri, kā sākotnēji bijām iedomājušies. Likās, ka pagājušā gada izskaņā visam vajadzēja būt pilnā skaidrībā un darbībām īstenoties daudz ātrāk. Pirmais mājas darbs, kas bija jāizdara, lai Rundāles pils varētu pārņem Mežotnes kompleksu daudz piemērotākā praktiskās saimniekošanas veidā, bija jānomaina muzeja statuss uz atvasinātu publisku personu. Tas atbrīvo rokas attiecībā uz personāla piesaisti un atbrīvo no budžeta gada ierobežojumiem, proti, ja kaut kas paliek pāri no ieņēmumiem, kas bijuši Rundāles pils muzejam, ko nespējām iztērēt līdz gada beigām, šo naudas pārpalikumu var novirzīt citām lietām, varbūt arī Mežotnes kompleksam. Mājasdarbu izdarījām un šķita jau, ka pēc tam tālākajam procesam būtu jābūt ļoti gludam un formālam, bet …
Jāsaka paldies Kultūras ministrijai, ka tā tomēr mēģināja skatīties un rast risinājumus iespējām, lai paredzētu vēl kādus līdzekļus Mežotnes kompleksa pārņemšanai. Tas prasīja laiku. Diemžēl rezultāts ir tāds, ka papildu līdzekļu no valsts budžeta Mežotnes pils pārņemšanai tomēr nebūs, lai arī tā summa, ko sākotnēji iezīmējām, skatoties plašākā mērogā, nemaz nebija tik liela.

Vai te ir runa par publiskajā telpā izskanējušajiem 300 tūkstošiem eiro?
– Runa bija par 300 tūkstošiem eiro, un pēc tam šī summa tika samazināta uz minimālo programmu 150–160 tūkstošu eiro apmērā, kāda būtu nepieciešama, lai varētu atvērt Mežotnes pili un veiktu tikai pašus nepieciešamākos ieguldījumus, segtu darbaspēka izmaksas. Taču jāņem vērā, kāda ir vispārēja politiskā situācija un ka tiek samazināti tēriņi, ietaupīto novirzot aizsardzības budžetam. Kultūras ministrijas budžeta ietvars ir ļoti mazs un vajadzību ļoti daudz, tāpēc viņi neredzēja iespēju finansēt vēl papildus jaunu vajadzību.
Sākotnēji līgumu varētu noslēgt uz īsāku laika periodu, lai pēc tam, kad, cerams, aizsardzības budžeta ietvars būs stabilizējies, varētu pārskatīt papildu resursu piešķiršanu Mežotnei. Mežotne arī nav akreditēts muzejs – minētajā laika periodā varētu skatīties, kā panākt akreditāciju un virzīties tālāk. Šobrīd ceru, ka 25. aprīlī būs pēdējā darba grupas tikšanās, kur varēsim parakstīt protokolu, vienoties par scenāriju, kā turpinām darbu, un aktīvi sākt strādāt tālāk.

Ko šis scenārijs paredz?
– Tas paredz līdzīgu apsaimniekošanas-lietošanas līgumu, kāds ir šobrīd Rundāles pils muzejam ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ). Tas nozīmē, ka mēs nemaksājam VNĪ par īpašuma izmantošanu, savukārt ieguldām savus līdzekļus tajā, lai ēku padarītu apmeklētājiem pieejamu, kā arī izmantojam savus līdzekļus tam, lai algotu darbaspēku, kas tiks piesaistīts Mežotnes pils atvēršanai. Apsaimniekošana ietver ne tikai pašu pili, bet arī teritoriju tai apkārt. Tas izskatās pēc tā vienkāršākā scenārija. Situācija gan nav tik vienkārša, jo tas it kā ir VNĪ īpašums, tomēr ne tiešā veidā – pils ir tās apakšuzņēmuma īpašums. Līdz ar to ieguldījuma plāni un idejas, ko turpmāk darīt, attiecībā uz Mežotnes pili ir mazliet atšķirīgas no tām, kādas tās būtu, ja tas būtu VNĪ īpašums.

Izklausās ļoti sarežģīti. Kāpēc tā, un vai īpašuma statusu nevarēja mainīt?
– Komplekss tika veidots kā komercobjekts, kura primārais mērķis bija gūt peļņu ar izklaides, lab-būtības un viesmīlības pasākumiem. Tādēļ tā bija nodalīta apakšvienība VNĪ, kurai bija jāpelna līdzekļi plašākiem mērķiem. Tā statuss vēsturiski veidojies un joprojām nav mainīts.
Statusa mainīšanas procedūra aizņemtu vēl ilgāku laiku, jo tad būtu nepieciešams ekvivalents cits valsts īpašums, ko iemainīt pret šo.

Kāpēc pārņemšanas process ir tā ievilcies?
– Grūti komentēt. Darba grupa sastāv no ļoti daudziem locekļiem. Saskaņot viedokļus, laikus, kad tiekamies un kā virzāmies uz priekšu, tas parasti ir diezgan grūts process. Tā kā darba grupā ir arī pietiekami augstas amatpersonas, kuru dienaskārtība ir ļoti aizņemta, tad attiecīgi nākas tam pielāgoties.

Bet jūs joprojām esat gatavi ņemt savā aprūpē Mežotnes pili?
– Jā! Nu kādi gan citi varianti vēl īsti pastāv?! Mēs kā vienu no saviem mērķiem esam izvirzījuši to, ka Mežotnes pils jāsaglabā kā sabiedriski pieejams objekts, un šajā ziņā tā ir gandrīz vienīgā vai visdrošākā iespēja, kā to var īstenot, ja kompleksu pārņem Rundāles pils muzejs. Tas nozīmē, ka mums no saviem līdzekļiem diezgan nozīmīgu summas daļu nāksies ieguldīt arī Mežotnē. Jebkurā gadījumā arī darbaspēks un ideju ģenerēšana, smadzenes, kas ir aiz Mežotnes pils darbības iekustināšanas, ir saistīts ar Rundāles pili. Vai tas būtu intelektuālais darbs vai nauda, vai jebkas cits – tas nozīmē, ka būs vairāk jāstrādā šajā virzienā un tie ieguldījumi jāveic no Rundāles pils muzeja resursiem un iespējām.

Jāsakārto pils un jāmeklē darbinieki

Ir izskanējis, ka no jūnija pils varētu būt atvērta apmeklētājiem. Vai, ņemot vērā kavēšanos, tagad tas ir reāli?
– Tajā brīdī, kad mums jau būs noslēgts līgums par Mežotnes pils apsaimniekošanu un būs iespējas kaut ko darīt, mēs sakārtosim pili atvēršanai. Joprojām pils ir diezgan labā stāvoklī. Protams, ja īpašums ilgāku laiku netiek izmantots, nepieciešami kādi sīki kosmētiski uzlabojumi. Sākotnēji domājām, ka pili atvērsim jūnijā, bet process ir ievilcies, turklāt mums vēl jāsameklē darbinieki. Ņemot vērā to, ka vispār ir darbaspēka trūkums un kultūra nav tā labāk atalgotā nozare, turklāt arī mēs pieturamies pie nozares atalgojuma līmeņa, tad paredzu, ka nebūs tik viegli un ātri atrast darbiniekus. Tam jārēķina mēnesis, bet, ņemot vērā mūsu pieredzi ar vakancēm Rundāles pilī, process bieži vien ievelkas arī ilgāk. Grūti šajā brīdī pateikt, kad tieši Mežotnes pili varēs atvērt apmeklētājiem, bet ceru, ka tas būs šajā vasarā. Varbūt ap Jāņiem, varbūt vēlāk jūlijā.

Cik darbiniekus ir plānots piesaistīt?
– Kopumā rēķinājām, ka mums vajadzētu aptuveni 10 līdz 11 dažādu jomu speciālistus, kuri būtu nodarbināti ne tikai Mežotnē, bet kādi strādātu arī abās struktūrvienībās. Bez tiešiem pienākumiem, ko nepieciešams īstenot Mežotnē uz vietas, ļoti svarīga ir arī komunikācija, projektu attīstība un finansējuma piesaiste, tāpat izstāžu rīkošana un izglītojošais darbs. Tāpēc jau pie esošā apjoma Rundāles pilī būtu nepieciešami papildu resursi un cilvēki, lai jauda būtu lielāka un varētu aktīvi darboties arī Mežotnē. Kādus tieši darbiniekus meklēsim, to šobrīd nesaukšu. Plānā bija šogad nodarbināt sešus, taču vēlreiz pārskatīsim, kādas ir mūsu iespējas, varbūt būs nedaudz mazāk. Pārējos meklēsim nākamajā gadā.

Kādi pakalpojumi apmeklētājiem sākumposmā būs pieejami? Vai būs arī viesnīca, kura darbojās pilī pirms pandēmijas?
– Nē, viesnīcas pakalpojumi vēl nav paredzēti. Viesnīcas infrastruktūra tiks saglabāta, bet vēl skatīsimies, kā to varam izmantot optimāli – varbūt iznomājot vai veidojot kādu apakšstruktūru. Līdzīgi ir ar ēdināšanu un restorānu. Vēl jāsaprot, kas ir tā reālā infrastruktūra, kas mums paliek uz vietas un vai varam piesaistīt kādu uzņēmēju, kas nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu.
Tātad šajā sezonā apmeklētāji varēs apskatīt pili, pastaigāties pa parku?
– Šajā gadā nav plānotas izmaiņas esošajā ekspozīcijā. Pils tiks sakārtota tāda, kāda tā ir. Pieņemu, ka daudzus interesē, kāda tad galu galā izskatās Mežotnes pils, kura ilgu laiku bijusi ciet. Pēc tam pamazām tiks pilnveidots arī izstāžu piedāvājums. Mums ir iecere, kas varbūt varētu realizēties nākamajā gadā, saistībā ar tādu interesantu 19. gadsimta karikatūristu, kurš ir kariķējis gan hercogieni Doroteju, gan viņas viesus. 2027. gadā doma ir veidot jau plašāku monogrāfisku izstādi, kas veltīta tieši bīdermeiera stilam, jo pils ir piemērota vieta šīs tēmas atklāsmei. Turklāt šobrīd ir arī sarunas ar vienu vācbaltu ģimenes pēcteci, kuras īpašumā ir saglabājies mēbeļu komplekts no salona, kas datēts ar pašām 18. gadsimta beigām. Rets eksemplārs, kas varētu būt kā viens no eksponātiem kādā no Mežotnes pils telpām.
Pamatideja ir, ka Mežotne būtu «dzīva», ne tikai muzeja ekspozīcija. Negribas steigties un muzejiskot otro stāvu tā, ka tajā var tikai staigāt un skatīties. Gribas, lai tur ir mainīgas izstādes, lai ir sajūta, ka pils ir dzīva un izmantojama. Protams, nākotnē tiktu attīstīts gan viesmīlības, gan restorāna bizness.
Skatoties Lielupes baseinu no Bauskas līdz Mežotnei, tā ir fantastiska kultūras mantojuma ieleja. Te ir tik daudz visa kā – Bauskas pils, Jumpravmuiža, Igo «Ceplis», Mazā Mežotne, Mazmežotne, Mežotnes pilskalns un baznīca, protams, Rundāles pils. Tā ir vieta, kur var pavadīt visu dienu. Ceru, ka arvien vairāk ceļotāju arī no Latvijas tālākiem reģioniem izvēlēsies atbraukt uz šejieni, lai pavadītu laiku, apskatot daudzos kultūras objektus.

Esat domājuši arī par ieejas biļešu cenām un to, vai parks joprojām būs brīvi pieejams?
– Parks joprojām būs brīvi pie-ejams. Sākotnēji ieejas biļešu cena pilī nebūs pārāk liela, ņemot vērā to, ka lielu ieguldījumi tajā, ko varēs apskatīt Mežotnes pilī, pagaidām nebūs, bet uzturēšanas un darbaspēka izmaksas tāpat ir pietiekami lielas un nepieciešams kaut kā tās segt. Pašreiz plānotā ieejas maksa ir pieci eiro no personas, skolēniem piemērojot atlaides.

Kosmētiski uzlabojumi un cīņa ar latvāņiem parkā

Pils kādu laiku stāvējusi neapdzīvota. Vai ir jāveic kādi iekštelpu remontdarbi pirms pils atvēršanas?
– Pelējumu iekšā neesam novērojuši, bet, kā jau visām ēkām šajā reģionā, arī Mežotnē ir diezgan augsts gruntsūdeņu līmenis un mitruma problēmas. Mitrums pa mūriem kāpj augšā, līdz ar to iekšpusē cokolstāva līmenī novērojami izsāļojumi, kas kosmētiski būtu jānovērš. Tas ir tāds regulārs apkopes darbs, kas nav ticis veikts. Ir atsevišķi arī ar drošību saistīti pasākumi, piemēram, lifta sertifikācija, kas ir jānokārto.

Un kā ar plašo parka teritoriju? To arī plānots sakopt?
– Parkā ir divas galvenās problēmas, kas ir konstatētas. Viena – parkā aug latvāņi, tā kā primāri būs cīņa ar tiem. Otrā lieta – parkā ir diezgan daudz vecu koku, kuriem nav veikta regulārā apkope un izzāģēti sažuvušie zari, lai tie nav bīstami apmeklētājiem. Tas būtu jāpaveic uzreiz. Nākotnes iecerēs ir arī mazās formas arhitektūras – paviljona – atjaunošana, pieminekļu sakārtošana un uzturēšana pareizā veidā. Atbilstoši ainavu vai angļu tipa parkam, kāds ir Mežotnē, tur nav nepieciešams gludi pļauts mauriņš visu laiku, jāļauj laucītei arī izaugt, izziedēt kādai pavasara un vasaras puķei. Tur būs romantiskas pastaigu vietas, kur patverties no saules, redzēt skatu perspektīvas uz dažādām pusēm. Taču Mežotnes parks jau no pirmsākumiem ir tik skaisti iekārtots, ka īpaši daudz darba šajā ziņā nav.

Parka uzkopšanas darbos izmantosiet Rundāles pils muzeja tehniku?
– Lielākiem darbiem, kur nepieciešama specializēta tehnika, un, ja mums tāda ir uz vietas, droši vien izmantosim to, bet attiecībā uz regulāro kopšanu – plānojam slēgt ārpakalpojuma līgumu un izmantot vietējos spēkus, lai nav papildu degvielas izmaksas, pārvietojot tehniku no Rundāles uz Mežotni. Turklāt darbinieki uz vietas Rundālē jau ir tik noslogoti, būtu nepareizi vēl ikdienas pienākumos iekļaut Mežotnes uzkopšanu. Kampaņveidā Rundāles pils darbinieki tiks iesaistīti, bet pastāvīgai kopšanai tomēr būs vajadzīgs vietējais darbaspēks.

Atšķirība uzņēmuma un muzeja darbībā

Vai esat analizējuši, kāpēc Mežotnes pilij ne īpaši sekmējās arī pirms pandēmijas?
– Pēdējais nomnieks, kam bija iznomāta Mežotnes pils, bija atrasts ātras nomas izsoles konkursā, kam pieteicās tikai viens pretendents, kurš līdz tam darbojās cita tipa ēdināšanas nozarē un nebija īpaši zinošs kultūrvēsturiska īpašuma apsaimniekošanā, apmeklētāju piesaistīšanā. Iespējams, uzņēmums būtu varējis iešūpoties, taču līdz pandēmijai darbojās tikai divus gadus. Tas ir tāds ieskrējiena posms, un tad visu aiztaisīja ciet, zuda motivācija tālāk darboties, īpaši, ja nav pašu īpašums, bet ir nomāts. Pēdējā nomnieka neveiksmīgie darbības rezultāti ir loģiski saprotami. Par iepriekšējo periodu – ir ļoti liela starpība, kā darbojas uzņēmums un kā darbojas tāda iestāde kā muzejs. Uzņēmumam viena no prioritātēm ir gūt peļņu. Ne tikai tādā nozīmē, lai samaksātu atalgojumu, bet iegūtu vēl vairāk. Līdz ar to prasības pēc ieņēmumiem ir daudz, daudz lielākas. Muzeja uzdevums, protams, arī ir gūt ieņēmumus, lai spētu uzturēt īpašumu, ideālā gadījumā spētu nodrošināt arī darbaspēku, ko valsts ne visu spēj apmaksāt. Labā lieta, ka muzeja ieņēmumi aiziet atpakaļ tajā pašā objektā, no kura tos gūst. Varam pakāpeniski lēnā garā veikt uzlabojumus un ieguldījumus, jo tas ir mūsu primārais uzdevums.
Šādā veidā skatoties, Mežotnei tas būtu ļoti labs scenārijs, paredzot, ka vieta būs pieejama ne tikai apmeklētājiem, bet arī publisko un privāto pasākumu organizēšanai, tajā skaitā kā filmēšanas lokācijas vieta. ◆

Var gatavoties līguma slēgšanai un Mežotnes pils pārņemšanai
Piektdien, 25. aprīlī, pēc Mežotnes pils darba grupas sēdes Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse «Bauskas Dzīvi» informēja, ka tā patiešām ir bijusi pēdējā darba grupas sēde: «Vienošanās ir par vēl sīkām redakcionālām izmaiņām informatīvajā ziņojumā «Par Mežotnes pils kompleksa turpmākās attīstības iespējām», ar kuru pēc tam tiks iepazīstināta arī Finanšu ministrija un citas iesaistītās puses, lai varam gatavoties līguma slēgšanai un kārtot visus dokumentus, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārņemt Mežotnes pili.»