Rundālietei Jeļenai Forstei, mākslas vēsturniecei un vēsturisko tērpu meistarei, pērn piešķirts pašvaldības apbalvojums – godazīme «Zelta lauva», kas ir Rundāles novada augstākais apbalvojums izcilākajām personībām. Darbojoties novada labā, Jeļena ir piedalījusies Rundāles novada simbolikas izstrādē. Jeļena Forste godazīmi saņēma pašas darinātajā samta kārbiņā. Pašvaldības uzdevumā ik gadu viņa tās gatavoja citiem izciliem novadniekiem, bet tagad kārbiņa ar «Zelta lauvu» pieder pašai.

Liela darbnīca mazā vietā

Mēs sarunājamies meistares trīsistabu dzīvoklī Rundālē, kas jau 25 gadus ir pārvērsts par vēsturisko tērpu šūšanas darbnīcu. Šujmašīnas, audumi, tērpu sagataves, manekeni, aksesuāri, dators, printeri apbrīnojamā veidā ietilpst neticami mazajā platībā. Katrs kvadrātmetrs ir lietderīgi izmantots, ieskaitot stikloto lodžiju, – tā ir šūšanas un gludināšanas darbnīca.Līdz 2018. gadam dzīvoklī glabājās arī tērpu iespaidīgā kolekcija, ko skatītāji, protams, nevarēja aplūkot. Stāsta Jeļena: «Esmu laimīga, ka izdevās īstenot mūsu ģimenes projektu, Grenctālē atjaunojot senās muižas klēts daļu, kas kļuva par radošo telpu «Mazā muiža». Eiropas Savienības fondu finansēto projektu realizēja biedrība «Vēsturisko rekonstrukciju studija «Rokoko»», ko nodibināja mana meita Elīna Kuzņecova.Mazajā muižā ir eksponēta vēsturiski precīzi atdarināto tērpu un aksesuāru kolekcija, ko es un Elīna esam izgatavojušas 15 gados. Apmeklētājiem piedāvājam profesionālu stāstu par modes vēsturisko attīstību. Ļoti ceram, ka atgriezīsies kultūras tūrisms. Ciklā «Galantā laikmeta šarms» sagatavotas vairākas ekskluzīvas programmas, bet pagaidām nav, kam rādīt. No ārvalstīm esam saņēmušas arī teatralizētu ekskursiju pieprasījumus Rundāles pilī. Gaidām labāku, kultūrai draudzīgāku laiku.»

Neizskaidrojami pavērsieni

Pazīstu Jeļenu jau sen un klusībā apbrīnoju tāpēc, ka izkoptas stila izjūtas, gaumes, radošas iztēles un konstruktīvas – gluži tehniskas domāšanas – apvienojums mākslas cilvēkos ir visai reti sastopams. Man šķiet, viņa spētu pat automašīnu salabot. Un vēl neizsīkstošās darba spējas un tāds iekšējs miers! Parasti ir tā, ka visi ierauga rezultātu, tā arī neuzzinot, cik sarežģīts bijis process. Pat stāstot par to, meistare nekad nepiemin grūtības.Jeļena atzīst, ka viņas dzīvē bija divi likteņa pavērsieni – nokļūšana Latvijā un darba sākšana Rundāles pils muzejā: «Manu senču dzimtene ir Novgorodas apgabals. No turienes manus vecvecākus ar diviem maziem bērniem 1930. gadā izsūtīja uz Sibīriju tikai tāpēc, ka viņi bija turīgi zemnieki. Mamma izauga Sibīrijā, tur satika manu tēvu, bet Viduskrievijā, kad man bija divi gadi, atgriezos tikai ar mammu. Vologdas apgabalā pabeidzu vidusskolu un mākslas skolu. Likteņa, nevis pašas izplānots, lēmums bija tāds, ka nokļuvu Bauskā. Pilsētā man laimējās atrast darbu ar mākslu saistītās nozarēs, iemācījos latviešu valodu. Nākamais dzīves pagrieziens notika 1982. gadā, kad viens (nenosaukšu vārdā) labvēlis Bauskā mani iesēdināja mašīnā, atveda uz Rundāles pili un teica: «Lūk, te ir tava īstā vieta!»Darba interviju vadīja pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Jutos pagalam samulsusi, bet viņš piedāvāja tūlīt strādāt par gidi krievvalodīgo tūristu grupām. Ar apbrīnu raudzījos uz saviem ļoti augsti izglītotajiem kolēģiem un sapratu, ka man ir pilnīgi nepieciešama mākslas vēsturnieka izglītība. Iestājos un neklātienē pabeidzu prestižo Ļeņingradas I. Repina mākslas institūtu. Turpināju strādāt Rundāles pils ansambļa nodaļas tūrisma nozarē.»

Izglītotu tūristu vēlmes

Darbs Rundāles pils muzejā bija aizraujošs, taču Jeļena ik pa brīdim juta vēlēšanos kaut ko izveidot ar «savām rokām, nevis tikai ar intelektu», kā mūsu sarunā viņa formulē. Nodibināt vēsturisko tērpu individuālu uzņēmumu netieši rosināja tūristi. Rundāles pili 90. gadu sākumā intensīvi sāka apmeklēt ceļotāji no Eiropas – galvenokārt mākslā izglītoti, daudz redzējuši cilvēki, kuri papildus gida stāstam vēlējās dziļāk iejusties pils 18. gadsimta noskaņās. «Vai jūs varat mūs nākamreiz sagaidīt, ietērpta vēsturiskā kostīmā?» – tādus jautājumus Jeļenai uzdeva bieži.Turpina Jeļena Forste: «Sev pašuvu 18. gadsimta vīrieša tērpa komplektu, jo tajā bija daudz vieglāk kā gidei pārvietoties pa muzeju. Uzrunāju vairākus cilvēkus – vispirms meitu Elīnu, kura vēl bija skolniece. Nodibināju vēsturisko tērpu versiju privāto šūšanas darbnīcu. Pamazām sāku darināt vēsturiskos tērpus, pētot 18. gadsimta portretus un milzum daudz citu avotu.Man bija pilnīgi skaidrs, ka tērpiem jābūt Rundāles pils stilistikai atbilstīgiem. Tas ir 18. gadsimts – rokoko stils. Elīna pabeidza toreizējo Rīgas Valsts tehnikumu, pēc tam – Latvijas Universitāti, profesionāli apgūstot franču un angļu valodu. Un tā es un meita kļuvām par pētniecēm, tērpu konstruētājām, šuvējām un kostīmu demonstrētājām, saņemot praktisku līdzdalību no vairākiem rundāliešiem – entuziastiem. Tās ir mūsu novada dāmas Inese Mežkaze, Laura Ikerte, Nadežda Biganiča, arī citas novadnieces, kā arī tērpu prezentāciju izcils dalībnieks Olafs Soloveika. Viņiem īpaši sirsnīgi pateicos. Bez entuziastu piedalīšanās programma «Galantā laikmeta šarms» būtu neiespējama.»

Atšķirība – profesionalitātē

Skaidrības labad piebildīšu, ka arī dažās citās Latvijas pilīs, muižās tematiskos sarīkojumos publika var vērot vēsturisko tērpu atdarinājumus vai tajos ieģērbties. Tomēr ir ļoti lielas atšķirības, ko apmeklētāji parasti neievēro. Jeļenas Forstes tērpu versijas ir izglītota, teorijā un praksē pieredzējuša profesionāļa, nevis amatiera darbs. Tas nozīmē, ka mākslas zinātniece oriģinālu pētījumiem velta neiedomājami daudz laika, meklējot un salīdzinot dažādos avotos, sākot ar gleznu oriģināliem Rundāles pils muzejā un beidzot ar analoģijām citos pasaules muzejos, un rakstītajos tekstos dažādās Eiropas valodās. Turklāt audumu izvēlē Jeļena ir absolūti strikta – tiem jābūt ārkārtīgi kvalitatīviem un, cik vien iespējams, pietuvinātiem 18. – 19. gadsimta analogiem. Protams, mūsu laikmetā ir pavisam citas ražošanas tehnoloģijas, taču vienmēr var atrast tādu struktūru, kas vēsturiskā tērpa atdarinājumam vislabāk atbilstu. Bet šos meklējumus internetā Jeļena veic visā pasaulē, izvēloties tieši konkrētam laikmetam piemērotus audumus. Un saprast to var tikai praktiķis, kurš ir arī mākslas vēsturnieks, – tā man šķiet.

Trīs romantiski modeļi

Cita lieta ir aksesuāri, jo pērles, dimanti un dārgakmeņi tērpos ir tikai fikcija. Taču jābūt profesionālai intuīcijai un nemaldīgai stila izjūtai, lai it kā lētos nieciņus integrētu vēsturiskā tērpa atdarinājuma pārliecinošajā koptēlā. Jeļenas Forstes jaunākais pabeigtais darbs ir trīs romantisma stila tērpi, kas videosižetā popularizēs Svitenes pils «kungu laikmetu», vēršot uzmanību 19. gadsimta arhitektūras pieminekļa saglabāšanai un restaurācijai. Tērpu mākslinieces modeļi ir rundālieši Laura Ārente, Lilita Lauskiniece un Kristaps Zēbergs. Sižets nav kaprīze, bet bijušā Rundāles novada domes pārrobežu sadarbības projekts. 

Jeļena Forste

● Dzimusi izsūtījumā Kemerovas apgabalā Sibīrijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

● Kopš 22 gadu vecuma dzīvo Latvijā.

● 20. gs. 70. gados strādājusi par zīmēšanas skolotāju Bauskas 2. vidusskolā. Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinātā un uzņēmumā «Pārvietojamā mehanizētā kolonna» bijusi māksliniece noformētāja.

● No 1982. gada Rundāles pils muzejā strādājusi par ekskursiju vadītāju

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

.● Absolvējusi Ļeņingradas I. Repina arhitektūras, glezniecības un tēlniecības institūtu mākslas vēstures un teorijas specialitātē.

● 1995. gadā nodibinājusi individuālo uzņēmumu «Eleana», ko vada joprojām.

Jeļenas Forstes nozīmīgākie radošie darbi

● Rundāles novada karogs, Rundāles novada ģerbonis ar Zelta lauvu, vimpeļi Rundāles novada amatierkopām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

● Rokoko, agrīnā klasicisma, ampīra un bīdermeijera stila vēsturisko tērpu rekonstrukcijas:Kurzemes hercogienes Dorotejas un hercoga Pētera tērps, BBC televīzijas seriāla «Karš un miers» iedvesmots tērpu komplekts, tērpu māksliniece baroka operas «Aciss un Galateja» izrādei Sanktpēterburgā, Jelgavas pils pasūtījums – hercogienes Dotorejas Dino (Kurzemes hercogienes Dorotejas meita) tērpa versija, Lielvircavas muižas pasūtījums – piecu vēsturisko tērpu kolekcija, Lielplatones muižas vēsturisko deju grupas pasūtījums – 12 tērpu kolekcija un aksesuāri.

● Stilizētu antīkās Grieķijas tērpu komplekts baroka operu izrādēm Bauskā – Kurzemes hercogu laika mūzikas un mākslas festivālā «Vivat Curlandia!».

● Romantisma stila trīs tērpi Rundāles novada domes pārrobežu projektā.

● Meistares darināto visu vēsturisko tērpu pastāvīgā ekspozīcija kopš 2018. gada atrodas Mazajā muižā Brunavas pagasta Grenctālē.

+ 2