Gandrīz 11% Latvijas skolēnu paliek uz otru gadu, liecina Eiropas Komisijas jaunākais pētījums. Tas ir ievērojami vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, bet mazāk nekā Dienvideiropā, ziņo portāls kasjauns.lv.Pagājušā mācību gada dati liecina, ka Slovēnijā, Lielbritānijā un Somijā kādu no mācību gadiem atkārto tikai 3% skolēnu, turpretim Spānijā, Francijā un Portugālē – vairāk kā 30%. Latvijā tie ir gandrīz 11%, kamēr Lietuvā 4% un Igaunijā – gandrīz 6%. Dažās valstīs, piemēram, Īslandē un Norvēģijā visā obligātās izglītības posmā, ir spēkā automātiska skolēnu pārcelšana nākamajās klasēs. Lielbritānijā ir līdzīga situācija, jo praksē ir pieņemts visus vienas vecuma grupas skolēnus pārcelt nākamajā klasē. Visās pārējās Eiropas valstīs noteikumi pieļauj mācību gada atkārtošanu, taču parasti ar dažādiem ierobežojumiem. Nepietiekamas sekmes mācību gada beigās ir pats biežākais iemesls, kāpēc skolēnam var būt jāatkārto mācību gads, un lēmums par to parasti tiek pamatots vairāk ar skolotāja vērtējumu, nevis audzēkņa sekmēm. EK „Eurydice” pētījumā teikts, ka prakse atstāt skolēnus uz otru gadu Eiropas lielākajā daļā valstu sevi nav attaisnojusi. Audzēkņi – otrgadnieki nevis sasparojas un mācās labāk, bet gan tieši otrādi – viņi sāk slinkot. „Pētījumi pierāda, ka ilgtermiņā to skolēnu sekmes, kuriem bija jāatkārto kāds mācību gads, ir sliktākas nekā tiem, kuru izglītībā šī metode netika piemērota, tāpēc izglītības speciālisti un pedagogi ir aicināti izvērtēt šīs sekmju uzlabošanas metodes efektivitāti,” teikts „Eurydice” publiskotajā dokumentā. Tāpat uzsvērts, ka skolēna atstāšana uz otru gadu ne vienmēr ir objektīva, jo „mācību gada atkārtošanas prakse Eiropas skolās ir vairāk atkarīga no valstij raksturīgās pedagoģiskās kultūras un skolotāja novērtējuma, nevis bērna sekmēm. Valstīs, kurās skolēna atstāšana uz otru gadu ir izplatīta, izglītības speciālistu vidū dominē ideja, ka tas ir derīgi skolēniem.”
