Latvijas Petroglifu centrs par 2011.gada ģeoloģisko objektu izvēlējies Kulšēnu sēravotu, kas atrodas Zemgalē, Bauskas novada Vecsaules pagastā, informēja centra pārstāvji.Zemgales līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema aptuveni 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā, jo ir izteikts pieņēmums, ka tas ir lielākais sēravots Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja – labā krastā, mitras pļavas vidū, 7×15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu apzinājis dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920.gados. Plašāk Kulšēnu sēravots dažādā literatūrā parādās diezgan reti un tikai pēdējos desmit gados. Kopš 2001.gada Kulšēnu sēravots ir aizsargājamais dabas piemineklis, un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem. Iepriekšējos gados īpaši izvēlētie ģeoloģiskie objekti bija smilšakmens un dolomīta atsegumi Vidzemē – 2008.gadā populārās Neļķu klintis Salacas krastā pie Mazsalacas un 2009.gadā Sikšņu klintis pie Gaujas Virešu apkārtnē, bet pērn gada ģeoloģiskais objekts bija Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, pie kura tika izveidota dabas taka. Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011.gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Maijā, kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta tiks organizēts izglītojošs pasākums un veikti tā pētījumi.
