Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti mudina atjaunot
robežšķērsošanas ceļus starp Latviju un Lietuvu, kas pēc abu valstu
neatkarības atjaunošanas tika slēgti, aģentūru LETA informēja Saeimas
Preses dienestā.
“Kopš Latvija pievienojusies Šengenas zonai, robežkontroles uz abu
valstu robežas vairs nav, bet pārvietošanās starp Latviju un Lietuvu
daudzviet joprojām ir apgrūtināta, jo vēl arvien nav atjaunoti vairāki
ceļi, kas pēc abu valstu neatkarības atjaunošanas tika slēgti. Ceļi ir
kā asinsrite, kas dzen uz priekšu valsts ekonomiku,” uzsver Saeimas
Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP).
Viņš norāda, ka ceļu atjaunošanai starp Latviju un Lietuvu nepieciešama aktīva abu valstu valdību rīcība.
Komisijas priekšsēdētājs nosūtījis vēstuli Lietuvas Seima deputātu
grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu vadītājam Sauļum Bucevičam un
Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (RP), akcentējot
nepieciešamību veicināt pārrobežu sadarbību un ekonomikas attīstību
starp Latviju un Lietuvu, kā arī aicinot veidot starpvaldību dialogu par
četru pēc valstiskās neatkarības atgūšanas slēgto robežpāreju
atjaunošanu autotransportam.
Komisijas priekšsēdētājs vēstulē vērš ārlietu ministra uzmanību, ka
Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti 2013.gadā vienojās atjaunot abu
valstu robežšķērsošanas ceļus – pašreiz, kad nepastāv robežkontrole
Eiropas Savienības robežās, pilnībā atjaunot satiksmes iespējas starp
abām valstīm ir īpaši būtiski. Taču Saeimas Pieprasījumu komisija,
uzklausot ekspertus, noskaidrojusi, ka vēl ir nepieciešama vienošanās
starpvaldību sarunās par vairāku robežšķērsošanas punktu sakārtošanu.
Tāpat deputāti noskaidroja, ka sešas atjaunojamās Latvijas un
Lietuvas robežpārejas vietas jau ir saskaņotas starpvaldību sarunās un
tās ir paredzēts atjaunot, izmantojot Eiropas Savienības pārrobežu
programmu INTERREG. Tā ir paredzēta pārrobežas infrastruktūras objektu
attīstībai, ja abu valstu pierobežu pašvaldības par to vienojas. Taču
tam vēl ir nepieciešama starpvaldību vienošanās.
