Aicina iekļaut seniorus mūžizglītības sistēmā

Mūžizglītība ir viena no vispārpieņemtajām praksēm, kā mazināt sabiedrības novecošanās negatīvās sekas, tādēļ biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzskata, senioru iekļaušana mūžizglītības sistēmā un attiecīgas normatīvās bāzes radīšana ir viens no primāri veicamajiem uzdevumiem vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, aģentūru LETA informēja biedrībā.

Uz nepieciešamību saskaņot pieaugušo mūžizglītības likumdošanas un normatīvo aktu projektus, kā arī veikt grozījumus esošajos, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja vērsa arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uzmanību Saeimas komisiju atvērto durvju dienā 27.februārī.

“Ja gribam patiesi iedzīvināt sudraba ekonomiku, izskaust vecuma diskrimināciju, uzlabot gados vecāku iedzīvotāju veselības stāvokli un, galvenais, lietderīgi izmantot viņu potenciālu, tad mūžizglītība un Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā ir viens no veidiem, kā to iespējams paveikt. Sudraba ekonomikas laikmetā cilvēka vecums darba tirgū vairs nedrīkst kalpot par diskriminējošu faktoru, galvenā uzmanība ir pievēršama viņa prasmēm un zināšanām,” saka Kalnāja.

Tā kā seniori Latvijā nav iekļauti mūžizglītības sistēmā, Latvijā šo funkciju nodrošina nevalstiskās organizācijas. Pēc Kalnājas paustā, mūžizglītība senioriem ļauj ne vien apgūt jaunas zināšanas par digitālajām tehnoloģijām, finanšu pratību, tiesību zinībām, veselību vai citiem jautājumiem, tā ir arī iespēja tiem gados vecākiem cilvēkiem, kuri to vēlas, pārkvalificēties un būt konkurētspējīgiem darba tirgū, kā arī neapstāties savā attīstībā un socializēties.

LSKA pērn izveidotās struktūrvienības “Senioru skola Rīgā” popularitāte senioru vidū liecina, ka mūžizglītība vecāka gadu gājuma cilvēku vidū ir ļoti pieprasīta. LSKA sadarbojas un veido sadarbības platformu ar šādām Latvijā jau esošām izglītības organizācijām, kā arī ir iesaistījusies Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” īstenošanā. Tomēr lai trešās paaudzes universitāšu tīkls Latvijā tiešām kļūtu par realitāti, nepieciešams sakārtot Latvijas likumdošanas bāzi tā, lai stiprinātu iespējas mācīties visa mūža garumā, attīstot un papildinot prasmju un zināšanu regulāru atjaunošanu.

LSKA ieskatā valsts atbalsts senioru mūžizglītības sistēmas nodrošināšanai ir svarīgs arī tādēļ, ka, sabiedrībai arvien straujāk novecojot, senioru ilgāka nodarbinātība, tātad arī jaunu prasmju apguve, drīzumā var kļūt par nepieciešamību. Arī tāds Latvijas valsts stratēģiskais dokuments kā “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam” nosaka, ka nākotnes sabiedrībai jābūt spējīgai proaktīvi reaģēt uz nākotnes kontekstiem un izaicinājumiem, tādēļ nepieciešams stiprināt iespējas mācīties visa mūža garumā.

“Pagaidām senioru mūžizglītība ir atkarīga galvenokārt no NVO labās gribas un iespējas piesaistīt lektorus, kā arī finanšu līdzekļus šādu apmācību nodrošināšanai. Taču aktīvs dzīvesveids, tai skaitā arī jaunu zināšanu apguve, ļauj gados vecākiem cilvēkiem būt regulārā saskarsmē ar citiem senioriem un tādējādi izbēgt no vientulības sajūtas un depresijas. Iesaiste regulārā un interesantā darbībā ir viena no tām “brīnumnūjiņām”, kā ietekmē seniori mazāk slimo un līdz ar to arī retāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības,” norāda Kalnāja.

Foto: jelgava.lv