Šā gada vasarā gaisa temperatūra bija plus 18 grādi, kas ir 2,2 grādus virs normas, līdz ar to aizvadītā vasara bijusi viena no siltākajām Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija, pateicoties siltajam jūnijam un jūlijam, šā gada vasara siltāko vasaru rindā atkal ir augšgalā, dalot otro un trešo vietu ar 2002.gada vasaru. No 2010.gada vasaras, kas ar vidējo gaisa temperatūru plus 18,4 grādiem bijusi vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, šā gada vasara atpaliek vien par par 0,4 grādiem. Nokrišņu daudzums šovasar bijis 274 milimetri, kas ir 125% no normas. Nokrišņu šovasar gan ir bijis mazāk nekā pērnajā vasarā. Ja 2010.gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos gandrīz 90 gados, tad šā gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ierindojis mitrāko vasaru 20.vietā. 2011.gada kalendārā vasara no Latvijas atvadījusies ar mēreni siltu laiku – augusta trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā bija augstāka par normu, kopumā pārsniedzot to par diviem grādiem. Augusta trešās dekādes sākumā un beigās gaisa temperatūra bija tuva normai, bet perioda vidū, diennakts vidējai gaisa temperatūrai pakāpjoties par pieciem līdz sešiem grādiem virs normas, tika piedzīvots patīkami silts, vietām pat karsts laiks. Dekādes vissiltākā diena bija 27.augusts, kad pēcpusdienā termometra stabiņš Latvijas lielākajā daļā pakāpās līdz plus 25, plus 28 grādiem, Ventspilī, Pāvilostā līdz plus 29 grādiem. Viszemākā gaisa temperatūra – tikai plus 22 grādi – šai dienā bija Kolkā, kur visā Latvijā valdošais dienvidaustrumu vējš pūta no Rīgas jūras līča, tādējādi atnesot vēsāku gaisu. Augusta trešās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 82% no normas. Perioda laikā visvairāk lija Kurzemē, kur nokrišņu daudzums bija lielāks par normu līdz pat 178% Rucavā. Nokrišņu daudzuma kontrasti šai dekādē bija raksturīgi Latgalei – Rēzeknes novada Griškānu pagastā dekādes nokrišņu daudzums bija 113% no normas, bet Krāslavas novada Piedrūjā – tikai 4%, kas bija vismazākais nokrišņu daudzums Latvijā šajā dekādē. Anticiklona ietekmē gandrīz bez nokrišņiem bija laika periods no 24.augusta līdz 27.augustam. Pārējā laikā, ar cikloniem saistītajām atmosfēras frontēm un nokrišņu zonām šķērsojot Latviju, nokrišņi bija Latvijas lielākajā daļā. 23.augustā Griškānos un 30.augustā Rucavā diennakts nokrišņu daudzums bija līdzvērtīgs visas dekādes nokrišņu normai.
