Aizvadīto divu gadu laikā nelielu kritumu piedzīvojis izdoto grāmatu skaits

Aizvadīto divu gadu laikā nelielu kritumu piedzīvojis Latvijā izdoto grāmatu izdevumu skaits, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par to, kā nozari ietekmējusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā piemērošanu grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu iespieddarbu un elektroniska izdevuma formā piegādei.

Informatīvajā ziņojumā, kas pieejams Tiesību aktu portālā, norādīts, ka PVN samazinātās likmes 5% apmērā likmes grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu iespieddarbu un elektroniska izdevuma formā piegādei piemērošana piecu procentu apmērā stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī un tika attiecināta gan uz drukātā iespiedformā izdotiem grāmatu un periodiskajiem izdevumiem, gan elektroniskiem izdevumiem, kas pieejami tiešsaistē vai lejupielādē.

KM norāda, ka grāmatu skaits salīdzinājumā ar 2020.gadu ir stabilizējies, noturoties virs 2000 nosaukumiem gadā un periodisko izdevumu skaits ir pieaudzis – virs 350 nosaukumiem. Informatīvajā ziņojumā lasāms, ka 2018.gadā Latvijā izdoto grāmatu izdevumu skaits bija 2161, 2019.gadā – 2100, 2020.gadā – 1805, 2021.gadā – 2108.

Tas nozīmē, ka laika posmā no 2018. līdz 2021.gadā vidēji gadā izdoto grāmatu izdevumu skaits bija 2043,35. Savukārt dati par 2022.gada liecina, ka grāmatu izdevumu skaits sasniedza 2022 izdevumus, bet 2023.gadā – 2014.

KM skaidro, ka rezultāts jāvērtē nozares specifikas kontekstā, ņemot vērā to, ka grāmatu veidošanas un izdošanas cikls ir vismaz divi gadi. Turklāt šie rādītāji jāvērtē arī ņemot vērā vairākus nozari ietekmējošus faktorus no 2020. līdz 2022.gadam.

Informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka 2020.gadā nozare sasniedza grāmatu skaita zemākos rādītājus Latvijas neatkarības laikā, kas bija saistīts ar Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem tirdzniecības vietām, kas skāra arī grāmatu veikalu pieejamību, kā arī bremzēja un demotivēja jaunu grāmatu izdošanas procesu.

Savukārt 2021.gada noslēgumā energoresursu kāpuma ietekmē līdz pat 70% sadārdzinājās papīra iepirkuma cena visā pasaulē un skāra arī Latvijas poligrāfijas nozari, kāpinot poligrāfijas pakalpojumu izmaksas grāmatu un periodisko izdevumu iespiešanai.

KM akcentē, ka Latvijā lielākā daļa grāmatu tiek izdotas un pieejamas tirdzniecībā drukas formātā un e-grāmatas veido aptuveni 2% no grāmatu tirgus, un nozīmīgs apjoms periodisko izdevumu tiek izdots drukātā veidā.

Papīra izmaksu kāpums tieši skāra Latvijas poligrāfijas uzņēmums un tādējādi arī izdevējus kā šo pakalpojumu klientus.

2022.gadā saistībā ar Krievijas uzsākto militāro agresiju Ukrainā, Eiropas, tajā skaitā Latvijas, ekonomiku skāra energoresursu sadārdzinājums, kas veidoja visa veida uzņēmējdarbības komunālo izmaksu apmēru kāpumu.

Tāpat Latvijā inflācija no 2021.gada oktobra līdz 2023.gada oktobrim bija 24,3% un radīja nepieciešamību cilvēkresursu atalgojuma kāpināšanai.

KM norāda, ka, neskatoties uz nozari ietekmējošiem faktoriem, pozitīvi vērtējams 2023.gada grāmatu skaita mazumtirdzniecībā rādītājs, kas uzrāda grāmatu skaita kāpumu, kas liecina par izdevumu daudzveidības paplašināšanos sabiedrībai un nozares attīstības tendenci Latvijā.

Tāpat KM skaidro, ka no 2022.gada 1.janvāra spēkā esošās PVN samazinātās 5% likmes piemērošana grāmatām un periodiskajiem izdevumiem sniegusi nozarei amortizācijas iespējas, daļēji kompensējot 70% papīra izmaksu kāpumu grāmatu un periodisko izdevumu izdošanai, energoresursu cenu kāpumu un Latvijas ekonomikas inflāciju, atļaujot noturēt vidējo grāmatas cenu aptuveni 15% un periodisko izdevumu kāpumu 21,7% ietvaros mazumtirdzniecībā.

KM ieskatā pozitīvi vērtējama tendence, ka nozīmīgāko Latvijas grāmatizdevēju izdoto grāmatu cena 2023.gadā samazinājās aptuveni 19% apmērā salīdzinājumā ar 2021.gadu, kas norāda uz nozares procesu stabilizēšanos PVN samazinātās 5% likmes piemērošanas apstākļos, kas amortizē ar nozares darbību saistīto izmaksu kāpumu un rada labvēlīgus apstākļus jaunu grāmatu tapšanai latviešu valodā un pieejamībai sabiedrībai.

Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka attiecībā uz periodiskajiem izdevumiem masu mediju tirgū ir ņemams vērā faktors, ka tehnoloģiju attīstības laikmetā ir mainījušies lasītāju paradumi un attiecīgi pārdoto eksemplāru skaita proporcija pēc izdevuma periodiskuma. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē pēdējos gados lasītāju interešu fokusā ir preses izdevumi par konkrētu tēmu un bieži šādi izdevumi iznāk reizi mēnesī vai retāk.

Līdz ar to šos izdevumus pērk vairāk, bet viena eksemplāra cena ir lielāka nekā ikdienas vai nedēļas izdevumiem, un, aprēķinot eksemplāra cenu tirgū, tas ietekmē arī tās lielumu. Savukārt reģionālajiem izdevumiem ir samazinājies iznākšanas biežums, piemēram, no trīs reizēm nedēļā uz divām reizēm nedēļā, tomēr, lai nesamazinātu kvalitāti un saglabātu satura apjomu, tiek palielināts izdevuma numura lapu skaits un attiecīgi arī palielinās viena eksemplāra cena.

KM klāsta, ka rādītāju analīzes kontekstā ņemama vērā arī informācija, ka saskaņā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas sniegtajiem datiem, salīdzinot 2021.gada un 2022.gada uzņēmumu finanšu rādītājus, pieaudzis grāmatizdošanas uzņēmumu apgrozījums aptuveni par 10% un secīgi arī valsts budžetā nomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – par aptuveni 27% – un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – par aptuveni 15%, kas norāda ka PVN samazinātās 5% likmes rezultātā pieaug Latvijas grāmatizdevēju uzņēmumu citu veidu nodokļu nomaksa valsts budžetā.

KM secina, ka PVN samazinātas likmes 5% apmērā piemērošana pakāpeniski sniedz pozitīvu ietekmi un attīsta kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības un kritiskās domāšanas attīstību, kā arī ir būtisks resurss šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos, kad saskaramies ar dezinformāciju un nepatiesas informācijas izplatību publiskajā telpā.

Publicitātes attēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.