Amatpersona: Latvijā viens no risinājumiem bumbu patvertņu izveidošanā varētu būt konteinertipa būves

Latvijā viens no risinājumiem bumbu patvertņu izveidošanā varētu būt konteinertipa būves, kas būtu līdzīgas tām, kādas izmanto Izraēlā, otrdien Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē pieļāva Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Apskatot ārvalstu pieredzi patvertņu veidošanā un uzturēšanā, Reinsons norādīja uz Izraēlu, kur publiskās vietās izvietotas konteinertipa būves. Šādas būves varētu būt risinājums, ja gadījumā jāsaskaras ar apdraudējumu daudz ātrāk nekā tiktu ieviesti pasākumi, kas paredzēti valsts civilās aizsardzības plānā. Šāds risinājums arī finansiāli mazāk izmaksātu.

Šādas konteinertipa būves būtu jāizvieto vietās, kur pulcējas iedzīvotāji vai ir intensīva cilvēku kustība, piemēram, autostāvvietās, autoostās, spēļu parkos.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas Publisko attiecību vadītāja Anete Lūsare komisijā norādīja, ka federācija ar Rīgu un citām pašvaldībām ir runājusi par patvertņu attīstību un ir sākta sadarbība ar atbildīgajām ministrijām par to, ka federācija ir gatava no savas puses nepieciešamības gadījumā iesaistīt industriju gan attiecībā uz drošu būvju celtniecību, gan konteinertipa būvju izvietošanu. Tāpat ir arī uzņēmumi, kas gatavo mobilās bumbu patvertnes.

Valdība iepriekš apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, kas paredz termiņus pasākumiem, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi.

Tas ir plānošanas dokuments, kas ietver katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Atjaunotā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā.

Ņemot vērā laikapstākļu izraisītos izaicinājumus, ar kuriem Latvija saskaras pēdējo gadu laikā, ir precizēts pielikums par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem. Tāpat plāna atjaunotajā redakcijā pārskatīti izpildes termiņi arī citiem plānā ietvertajiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem.

Pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu, īpaši Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ. jaunajā redakcijā ir atjaunoti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem.

Plāns paredz šogad sagatavot normatīvo regulējumu par patvertņu izveidošanu un būvniecību. Līdz 2025.gadam paredzēta veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšana.

Plānā gan precīzs gads nav noteikts, taču būves īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem pēc nepieciešamības būs jāveic veco patvertņu remonts un citu būvju pielāgošana cilvēku aizsardzībai. Būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam līdz 2025.gadam būs jāveic patvertņu un tām pielāgoto būvju aprīkošana ar attiecīgām norādījuma zīmēm.

Līdz 2025.gadam pašvaldībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts zemes dienestam jāveic pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošana un uzturēšana. Tāpat tiesiskajiem valdītājiem līdz 2025.gadam būs jānosaka personāls, kurš nodrošinās patvertņu un tām pielāgoto būvju pieejamību cilvēku aizsardzībai.

Tāpat plānā papildināta informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.

Valdība arī konceptuāli atbalstīja informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību patvertņu jautājumā, un valdības lēmums paredz, ka Ekonomikas ministrijai būs jāsagatavo un ekonomikas ministram līdz 2024.gada novembra beigām jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts, lai patvertnes tiktu veidotas pēc jauniem kritērijiem, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministrs gan apzinās, ka likumprojekta pieņemšana nebūs ātra, jo nepieciešams Saeimas atbalsts un balsojums. Ņemot vērā, ka likums vēl nav izstrādāts un pieņemts, valdība atbalstīja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sadarbībā ar citām ministrijām un zinātnisko potenciālu līdz šī gada 1.martam sagatavos vadlīnijas par esošo ēku ar pazemes stāviem pielāgošanu patvertņu vajadzībām. Šādu ēkas Latvijā ir aptuveni 29 000.

Tāpat IeM sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos iespējamo finansiālo atbalstu šādu iniciatīvu veicināšanai, jo šādu ēku pielāgošana, kamēr nav pieņemts normatīvs Saeimā, būs brīvprātīga. “Kamēr nav normatīva, nevaram uzlikt par pienākumu, bet, lai situācija virzītos uz priekšu, ir uzdevums vērtēt iespējamo valsts atbalstu šādas iniciatīvas veicināšanai,” norādīja ministrs un piebilda, ka šādas patvertnes varētu precīzāk apzināt šī gada otrajā pusē.

Iekšlietu ministrijai būs jāsagatavo un līdz 2024.gada 31.maijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Likumā tiktu definēts patvertnes jēdziens. Tāpat būs jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi par patvertņu noteikšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.

Jau ziņots, ka Rīgā būtu nepieciešams izveidot atbalsta programmu pazemes telpu labiekārtošanai un pārveidei par patversmēm, pērn novembrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē teica Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Ar šādas programmas palīdzību varētu pielāgot patvērumam daudzdzīvokļu māju pagrabus un līdzīgas telpas.

Turklāt pašvaldība patvēruma telpas varētu ierīkot tai piederošās ēkās, kurās atrodas departamenti, citas organizācijas, paredzot iespējas apdraudējuma gadījumā patverties darbiniekiem, iestādes apmeklētājiem un blakus dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Pašvaldībai arī esot jāizvērtē pazemes gājēju tuneļu un autostāvvietu iekļaušanu to telpu sarakstā, kuras piemērotas īslaicīgam patvērumam, teica Reinsons.

Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana.

Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.

Bumbu patvertnes iedaloties četrās drošības kategorijās. Ja tās prioritāri plānotas aizsardzībai pret konvencionālo apdraudējumu, to ierīkošanai neesot vajadzīgas desmitgades, ja būs paredzēts valdības atbalsts.

Foto: Pixabay.com