Pensionāru un strādājošo vēlamais pensijas apmērs ir līdzīgs – nedaudz virs 500 latiem mēnesī, liecina “Swedbank” aptauja.
Vēlmi pensijā saņemt vismaz 500 latus izrādījusi nedaudz vairāk nekā
piektdaļa jeb 23% darbspējīgo un trešdaļa jeb 32% pensionāru.
Gandrīz
piektdaļa jeb 18% esošo pensionāru vēlētos, lai pensijas apmērs būtu no
600 līdz 700 latiem, kamēr strādājošo vidū par šāda apmēra pensiju domā
vien 9%, par aptaujas rezultātiem informē “Swedbank”.
Galvenā priekšrocība, pēc 46% iedzīvotāju domām, veidojot privātās
pensijas uzkrājumu, ir iespēja tuviniekiem mantot uzkrāto kapitālu.
Savukārt 37% respondentu novērtē iespēju privātajā pensijā uzkrāto
kapitālu izmantot jau 55 gadu vecumā, bet vēl trešdaļa – saņemt
ikgadējos nodokļu atvieglojumus no veiktajām iemaksām.
Iedzīvotāji uzskata, ka, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas,
ik mēnesi privātās pensijas uzkrājumiem būtu jānovirza vismaz 100 lati.
Tas ir līdz trīsarpus reizēm vairāk nekā summa, ko lielākā daļa krājēju
atvēl pašreiz – līdz 30 latiem mēnesī.
“Swedbank” aprēķini liecina: ja uzkrāt vecumdienām sāk jau laikus,
tad ikmēneša iemaksu summai nav jābūt tik lielai, kā aptaujā minētie 100
lati. Lai vecumdienās sasniegtu vismaz 70% no esošā ienākumu līmeņa,
iedzīvotājiem ik mēnesi vajadzētu privātajai pensijai novirzīt 5-10%
ikmēneša ieņēmumu.
Jo savlaicīgāk tiek sākts uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas
nepieciešamas. Piemēram, 30 gadus jaunam cilvēkam ar statistiski vidējo
500 latu darba algu pirms nodokļu nomaksas varētu pietikt pat ar 15 latu
ikmēneša iemaksu.
“Veidot uzkrājumus privātajai pensijai ir līdzīgi kā iekopt ābeļdārzu
– sākumā iestāda stādus, gadu no gada tos kopj, līdz kādā brīdī
ābeļdārzs ir pilnbriedā un nes cerēto ražu. Tāpat ir ar uzkrājumiem
privātai pensijai – savlaicīgi sākot, varam mierīgi uzkrāt vēlamo
pensijas apmēru labklājīgām vecumdienām ar salīdzinoši nelielām ikmēneša
iemaksām,” paziņojumā medijiem skaidro “Swedbank” Investīciju produktu
daļas vadītājs Reinis Jansons.
“Swedbank” iedzīvotāju aptauja veikta augustā sadarbībā ar “TNS
Latvia”, aptaujājot 839 respondentus vecumā no 18-74 gadiem Rīgā, citās
Latvijas pilsētās un lauku rajonos.
Pensiju sistēmas 3.līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus
savai pensijai. Uzkrāto kapitālu var saņemt pirms valsts garantētās
pensijas jau 55 gadu vecumā.
