Vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās, liecina jaunākā “DNB Latvijas barometra” aptauja. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka viņu izvēli vēlēšanās nosaka konkrēti deputātu kandidāti, sarakstu līderi un viņu līdzšinējā darbība.”DNB Latvijas barometra” aptaujā 50% respondentu norādījuši, ka pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīsies, vēl 23% – visdrīzāk piedalīsies vēlēšanās. Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām tikai 36% aptaujāto apgalvoja, ka noteikti dosies vēlēt. Vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju īpatsvars pēc oficiālajiem datiem arī bija nepilni 40% iedzīvotāju, līdz ar to iepriekš paustā apņemšanās bija samērā precīzs indikators, norāda aptaujas īstenotāji. No aptaujātajiem 39% norādījuši, ka balsos par to pašu politisko spēku, par kuru balsojuši iepriekšējās vēlēšanās, bet 21% savu balsi plāno atdot citai partijai vai apvienībai. Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska, neskatoties uz pārliecinošo aptaujāto pausto pārliecību par piedalīšanos vēlēšanās, tomēr prognozē zemāku aktivitāti. “Vēlētāju līdzdalību ietekmē tautsaimniecības attīstības dinamika – palielinoties iedzīvotāju labklājībai, interese par vēlēšanām (lasi – pārmaiņām) mazinās. Šādu pieņēmumu apliecina arī neliels vēlētāju aktivitātes kāpums krīzes laikā rīkotajās gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Savukārt pēdējos gados vērojamā tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās ir uzlabojusi daudzu mājsaimniecību rocību, tāpēc vēlme mainīt valdību vai pašvaldības domi varētu būt mazāk izteikta,” komentē Bičevska. Raksturojot būtiskākos iemeslus, kāpēc iedzīvotāji vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, 56% norādījuši, ka tādējādi viņi izpildīs savu pilsoņa pienākumu un 49% atzinuši, ka ietekmēs savas pašvaldības nākotni. Tikmēr 37% aptaujāto dosies vēlēt, jo uzskata, ka ikvienai balsij ir nozīme – tā var izšķirt vēlēšanu rezultātus. 30% vēlas paust atbalstu noteiktiem cilvēkiem vai partijai, taču 26% vēlēšanās piedalās pienākuma apziņas dēļ. Vēl 12% aptaujāto piedalīsies vēlēšanās nevis tādēļ, lai atbalstītu kādu simpatizējošu politisko spēku, bet gan lai sava novada vai pilsētas domē atņemtu vietas kādam citam, iespējams, dominējošajam spēkam. Aptaujā iedzīvotājiem bija iespēja nosaukt trīs iemeslus, kāpēc piedalīsies vēlēšanās. Savukārt 58% to iedzīvotāju, kuri negatavojas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, uzskata, ka nav jēgas balsot, jo tāpat nekas nemainīsies. Retāk – 35% – aptaujāto atzīmējuši, ka vēlēšanās nepiedalīsies, jo nav par ko balsot, bet 30% neinteresē politika. Savukārt 13% respondentu norādījuši, ka viena balss tāpat neko neietekmē, bet 4% nepiedalīsies vēlēšanās, jo viņiem ir grūtības nokļūt līdz savam vēlēšanu iecirknim. Iedzīvotājiem bija jānosauc trīs iemesli, kāpēc nepiedalīsies vēlēšanās. Komentējot savu potenciālo izvēli par labu kādam politiskajam spēkam pašvaldību vēlēšanās, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka viņu izvēli nosaka konkrēti deputātu kandidāti (48%) un sarakstu līderi (47%) un viņu līdzšinējā darbība. Tikmēr tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto par svarīgāko faktoru uzskata partiju piedāvājumu – programmas, solījumus. Aptuveni ceturtdaļai aptaujāto būtiski aspekti, dodoties vēlēt, ir politiskā spēka nostādnes un darbība iepriekšējā domes sastāvā, bet 22% ir nozīmīga arī politiskā spēka darbība kopumā. Tikai nedaudz retāk – 19% gadījumu – par nozīmīgu kritēriju atzīti arī draugu un ģimenes locekļu ieteikumi. Visretāk – 7% gadījumu – iedzīvotāji izvēli izdarītu, balstoties uz politisko spēku aktivitātēm priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Iedzīvotāji varēja nosaukt līdz trīs atbildēm. Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka skaidro, ka pašvaldību vēlēšanas ir īpaši personalizētas, uz uzticēšanos konkrētiem cilvēkiem balstītas. “Proti, vēlētāji godīgi atzīst, ka viņiem vairāk par programmām un partiju darbību kopumā interesē, kas īsti ir konkrētie vēlēšanu kandidāti, ko viņi iepriekš darījuši. Tas nenozīmē, ka programmai nav nozīmes, bet vienlaikus vairumam vēlētāju tas nebūs izšķirošais faktors,” norāda pētniece. “”DNB Latvijas barometrs” ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas. Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā aprīlī. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās, tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
