Šī gada martā Rīgas rajona tiesa sagatavoja pilnu spriedumu krimināllietā, kurā 2025. gada septembrī tika pasludināts saīsinātais spriedums, ar kuru viens apsūdzētais – šoferis – tika atzīts par vainīgu zemes piesārņošanā ar bīstamām vielām, radot būtisku kaitējumu dabas videi, un sodīts ar 4 gadus un 5 mēnešus ilgu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz 1 gadu. Savukārt otrs apsūdzētais atzīts par vainīgu atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanā, radot būtisku kaitējumu dabas videi, viņam piespriestais cietumsods – 3 gadi 4 mēneši un 15 dienas. Tāpat tiesa atzina, ka šī persona rīkojusies kādas akciju sabiedrības interesēs (iepriekš esam vēstījuši, ka lietā iesaistīta AS “Olaines ķīmiskās rūpnīcas “Biolars”). Ar tiesas spriedumu uzņēmumam piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 1800 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu jeb 1 332 000 eiro apmērā, portālu informēja Latvijas Republikas prokuratūras Administratīvā direktora dienesta komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.
Tiesa apsūdzētajiem piesprieda tādu soda veidu un mēru, kādu tiesas debatēs lūdza valsts apsūdzības uzturētājs – prokurors –, pilnu tiesas spriedumu lūdza sagatavot apsūdzēto pārstāvji.
Lietā noskaidrots, ka šoferis 2019. gada maijā, vadot smago automašīnu sakabē ar autocisternu, bez attiecīgas atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma, izbrauca no kāda uzņēmuma (“Bauskas Dzīve par šogadījumu rakstījusi iepriekš Atklāts kliedzošs nodarījums videi – BauskasDzive.lv Ceļmalas Bauskas un Rundāles novadā joprojām toksiskas – BauskasDzive.lv) teritorijas Olaines novadā. Atrodoties minētās automašīnas salonā, apsūdzētais veica darbības, lai, transportlīdzeklim turpinot braukt, no autocisternas izlītu tajā esošā šķidrā viela, kas satur cianīdu jonus, ketazīnu un tam radnieciskus savienojumus.
Kopumā šoferis gar ceļa malām Olaines, Ozolnieku, Jelgavas, Tērvetes, Rundāles un Bauskas novadā izlēja 23 kubikmetrus (18,4 t) bīstamās vielas, radot kaitējumu dabas videi dabas resursa nodokļa veidā ne mazāk kā 10 120 eiro apmērā, kas vērtējams kā būtisks kaitējums. Šofera darbību rezultātā tika radīts kaitējums augsnei, proti, noticis augsnes piesārņojums ar ķīmiskām vielām, izraisot augsnes kvalitātes pasliktināšanos un tās funkcijas zudumu (augsni bez attīrīšanas nevar izmantot, jo ķīmisko vielu un maisījumu izlijumi ir radījuši būtiskas, nelabvēlīgas dabas resursu izmaiņas, pilnībā atmirstot florai), kā arī radot risku cilvēkiem un dzīvniekiem, nonākot tiešā kontaktā ar piesārņoto augsni.
Otrs apsūdzētais, uzņēmuma valdes loceklis, kurš pārzina un atbild par saimniecisko un finansiālo darbību, apzinājās, ka uzņēmuma ražošanas procesos tiek radīti bīstamie atkritumi, kas satur cianīdu jonus, ketazīnu un tam radnieciskus savienojumus, un uzņēmums ir atbildīgs par darbības procesā radīto bīstamo atkritumu tālāku apsaimniekošanu. Apsūdzētais pieļāva, ka līdz 2019. gada maijam uzņēmums nebija noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, tādā veidā pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus un uzņēmumam izdotās A atļaujas C sadaļā noteikto. Turklāt valdes loceklis nenodrošināja radīto atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, apzināti pieļāva, ka bīstamie atkritumi tiek apsaimniekoti neatbilstoši atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem un tos savā valdījumā iegūst persona, kurai nav atbilstošas atkritumu pārvadāšanas atļaujas, kā rezultātā tie tika izlieti Zemgales reģiona teritorijas dabas vidē, piesārņojot to un radot kaitējumu dabas videi dabas resursa nodokļa veidā ne mazāk kā 696 036 eiro apmērā, kas vērtējams kā būtisks kaitējums.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
