ASV Kongress 2026. gada 3. februārī apstiprināja 200 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Baltijas drošības iniciatīvai, lai stiprinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības spējas. Tomēr nauda līdz Baltijai vēl nav nonākusi. Par to, kādēļ tā un, vai vajadzētu satraukties par ASV atbalsta samazināšanu Baltijas valstīm, intervijā aģentūrai LETA stāsta ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis un ilggadējs Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.
Kongress apstiprināja 200 miljonus ASV dolāru Baltijas valstu drošības iniciatīvai, taču abu partiju senatori ir pauduši bažas, ka Pentagons kavē drošības palīdzības sniegšanu Ukrainai un Baltijas valstīm. Kas notiek ar šiem līdzekļiem, un vai Latvija var būt droša, ka tie patiešām tiks saņemti?
Tie tiks saņemti, jo tā paredz likums. Mēs likumā noteicām, ka Pentagonam ir pienākums izmaksāt šos 200 miljonus dolāru Baltijas valstu drošības iniciatīvai. Ir taisnība, ka aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos bijis lēns šīs iniciatīvas īstenošanā. Domāju, ka viņš kaut kādu iemeslu dēļ tam nedaudz pretojās un nebija virzījis šo jautājumu. Mēs šo jautājumu pacēlām un domāju, ka viņš saprata, ka ir pieķerts, ka rīkojas pārāk lēni, bet tagad jautājums virzās uz priekšu. Apstiprinājums pašreiz atrodas ASV Eiropas pavēlniecībā (The United States European Command), tāpēc var teikt, ka process virzās uz priekšu un 200 miljoni tiks nosūtīti.
Bet kad?
Es teiktu, ka jau drīzumā. Gribētu, lai varētu nosaukt precīzu datumu, bet tas būs drīz. Jo mēs viņus pieķērām un teicām – jūs to neīstenojat. Tāpēc labāk to dariet! Un tāpēc arī vairāki senatori uzrakstīja vēstuli [Pentagona vadībai]. Viņi teica: „Hei, tas ir likums! Nav izvēles. Virzieties uz priekšu!”
Tātad tā nav tikai birokrātiska kavēšanās? Vai tas atspoguļo politisku vilcināšanos ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā?
Pirmkārt, Kongress ir ļoti vienots. Tātad jums, Latvijai, ir spēcīgs abu partiju atbalsts. Arī Baltijas valstīm. Un es teiktu, ka pat Ukrainai ir spēcīgs abu partiju atbalsts Kongresā. Ir dažas domstarpības prezidenta administrācijas iekšienē. Pirms laika bija ziņa, ka netiks sūtīts karaspēks uz Poliju, un tad prezidents teica, ka nē, tā nebūs, un karaspēks tiks sūtīts.
Pentagonā ir daļa cilvēku, kuri par prioritāti izvirza iekšzemes drošību, Klusā okeāna reģionu, tad Eiropu. Un tad mums vēl ir Irāna. Valda atsevišķi uzskati, ka Eiropa ir pietiekami bagāta, ka tā var darīt pati vairāk, bez mums. Mēs tam nepiekrītam. Mēs piekrītam, ka Eiropa ir spēcīga un tai ir spējas, bet mēs arī gribam, lai Krievija zinātu, ka mums ir karaspēks Baltijā. Un mēs ceram uzlabot Baltijas valstu aizsardzību.
Mēs nevēlamies karu, bet gribam, lai Krievija saprot, ka, ja tā sāk cīņu ar Baltijas valstīm, tā sāk cīņu ar Ameriku. Tas ir Kongresa viedoklis. Un pat ja Pentagona politikas veidotāji tam nepiekrīt, man tas ir vienalga. Mēs izstrādāsim likumu, un viņiem tas būs jāpieņem.
Tātad jūs teiktu, ka Latvija var būt pārliecināta, ka ASV drošības garantijas Baltijas valstīm ir stabilas?
Jā, es teiktu, ka Kongresa atbalsts ir spēcīgs. Runājot par Balto namu, ne vienmēr tas ir prezidents, dažreiz tie ir citi cilvēki. Bet, ja viņi vilcinās, Kongress piespiedīs risināt šo jautājumu, un, kad tas būs ierakstīts likumā, viņiem nebūs izvēles. Bet es domāju, ka kopumā atbalsts Baltijas valstīm ir spēcīgs. Tas ir plašs un no abām partijām.
Vai Latvija un citas Baltijas valstis arī nākamajos gados var rēķināties ar ASV militāro palīdzību, un kādā apjomā?
Es domāju, ka jā. Esmu dzirdējis dažādus viedokļus par to. Daži saka, ka vajadzētu vienkārši piešķirt lielāku naudas summu ASV Eiropas pavēlniecībai un ļaut ASV Eiropas pavēlniecībai un NATO sadalīt šo naudu. Ja viņi vēlētos piešķirt tik daudz Baltijas valstīm, lieliski, ja viņi vēlētos piešķirt kādu summu Gruzijai – labi! Tas ir viens no variantiem, tomēr es tam nepiekrītu. Es uzskatu, ka mums vajadzētu turpināt skaidri nodrošināt Baltijas valstīm finansējumu līdzvērtīgā apjomā. Pēdējo reiz tie bija šie 200 miljoni dolāru.
Es nevēlos, lai atkārtotos kavēšanās. Skaidri norādot, ka nauda ir paredzēta Baltijas drošības iniciatīvai, nav citas izvēles.
Janvāra beigās es vairs neturpināšu strādāt Kongresā. Bet mums Baltijas valstu atbalsta grupā ir 135 cilvēki. Tas var sniegt priekšstatu, cik populāri jūs esat un cik ļoti mēs jūs atbalstām. Es ticu, ka Baltijas drošības iniciatīva turpināsies.
Kāds būtu jūsu vēstījums Latvijas iedzīvotājiem, kuri baidās, ka ASV atbalsts ir kļuvis mazāk paredzams?
Par NATO ir bijuši dažādi paziņojumi no Baltā nama, kuriem es nepiekrītu. Tomēr es vienmēr saku: skatieties uz darbiem, nevis vārdiem. Vārdi ir svarīgi, bet darbi ir vēl svarīgāki. Tāpēc man un Kongresam ir bijis tik svarīgi paust savu viedokli. Tāpēc, kad Pentagons paziņoja, ka nesūtīs brigādi uz Poliju, mēs ļoti skaļi izteicām savus iebildumus. Arī es to darīju publiski. Mēs varējām arī ierakstīt likumā, ka viņi nedrīkst to darīt. Mēs bijām nolēmuši iet šo ceļu, bet prezidents to atcēla.
Ir bijuši daži pretrunīgi signāli, bet es nedomāju, ka tādi tiek saņemti no Kongresa. Kongress, kā neatkarīga vara, raksta likumus un piešķir finansējumu. Prezidentam tas ir jāizmanto. Viņam tas jāizmanto tā, kā mēs to esam noteikuši likumā. Un es uzskatu, ka jums ir ļoti spēcīgs atbalsts Kongresā. Domāju, ka tas turpināsies.
Kāds ir jūsu viedoklis – vai Krievijas draudi Baltijai Vašingtonā tiek uztverti pietiekami nopietni?
Ja viņi ir gatavi iebrukt Ukrainā, viņi ir gatavi apdraudēt arī Baltijas valstis. Ģenerālis Deivids Petreuss nesen teica, ka, ja mēs izgāžamies Ukrainā, tad krievi, visticamāk, paņems daļu Baltijas un skatīsies, ko mēs darīsim tālāk. Es domāju, ka mums tas jāuztver nopietni. Tāpēc mums ir karaspēks visās trīs Baltijas valstīs. Un tāpēc mēs ceram, ka ar Baltijas drošības iniciatīvu uzlabosim gaisa aizsardzību.
Es domāju, ka mums tas jāuztver nopietni. Vai visi to uztver nopietni? Zināt, par to droši vien notiek debates. Krievija ir rīkojusies ļoti slikti Ukrainā. Viņi ir bijuši briesmīgi. Viņi ir zaudējuši 1,3 miljonus cilvēku un viņu ekonomika ir drupās. Tāpēc daži domā, ka viņi ir pārāk vāji, lai būtu drauds. Bet es nezinu. Putins šobrīd ir kā stūrī iedzīta žurka. Es domāju, ka viņš ir bīstams un mums jābūt uzmanīgiem. Daži arī domā, ka Krievija Ukrainā jūtas tik nožēlojami, ka nekad neuzbruktu Baltijas valstīm. Es nezinu. Es esmu studējis vēsturi un vēsture ir neparedzama. Putins ir slikts cilvēks. Es domāju, ka viņš ir bīstams cilvēks, un mums jābūt gataviem uz sliktāko.
Pirms gaidāmā NATO samita, kādam būtu jābūt galvenajam lēmumam vai signālam saistībā ar Baltijas valstīm un NATO austrumu flangu?
Tas ir ļoti labs jautājums. Manā skatījumā es dotu priekšroku gaisa aizsardzībai Baltijas valstīs. Es domāju, ka tas ir svarīgi, jo mēs redzam, ka Krievijai nav problēmu bombardēt pilsētas. Viņi bombardē Kijivu, viņi bombardē Harkivu. Mēs redzam, ka Irāna bombardē pilsētas, bet mēs uzbrūkam militāriem mērķiem, viņi bombardē pilsētas.
Tāpēc es domāju, ka šai NATO daļai tas būtu jāuzskata par prioritāru jomu. Es arī ļoti gribētu redzēt nepārtrauktu apņemšanos atbalstīt Ukrainu, un tāpēc es nākamnedēļ Kongresā vēlos panākt balsojumu par atbalstu Ukrainai un papildu sankcijām pret Krieviju. Būtu jābūt skaidram paziņojumam, ka Krievija ir drauds.
Es nedomāju, ka to vajadzētu izskaistināt vai kaut kā pieklusināt. Ir diezgan skaidrs, ka mums ir jābūt gataviem iespējamam konfliktam ar Krieviju.
Es domāju, ka gaisa aizsardzības uzlabošana visām trim Baltijas valstīm un tās integrēšana būtu ļoti svarīgs uzdevums.
Vai gribat vēl ko pateikt?
Latvija man ir atstājusi ļoti lielu iespaidu. Es sāku šeit braukt, kad tiku ievēlēts Kongresā pirmo reizi. Es gribu, lai jūsu lasītāji zina, ka Latvija ir bijusi izcila sabiedrotā. Lieliska sabiedrotā, un veids, kā jūs izturamies pret mūsu karavīriem, kas šeit atrodas, ir brīnišķīgs. Mēs esam pateicīgi. Mēs redzam arī, ka jūs rādāt piemēru, runājot par militārajiem izdevumiem. Un smagais darbs, ko jūs veicāt, lai kļūtu enerģētiski neatkarīgi no Krievijas, bijis neticami svarīgs. Latvija ir bijusi lieliska sabiedrotā.
