Pamesto mājas mīluļu nekontrolētā vairošanās, piepildītas dzīvnieku patversmes un finanšu slogs pašvaldībām
Klaiņojošu dzīvnieku, īpaši kaķu populācijas kontrole Latvijā joprojām ir aktuāls jautājums, izgaismojot plašu problēmu loku – sākot ar cilvēku bezatbildību un beidzot ar finanšu slogu pašvaldībām. Lai gan klaiņojošu suņu skaits ir mazinājies, kaķu nekontrolētā vairošanās un iedzīvotāju savstarpējie ķīviņi par viņu barošanu uztur pastāvīgu spriedzi. Turpinām «Latvijas Avīzes», vairāku reģionālo laikrakstu un «Bauskas Dzīves» slejās aizsākto tematu par klaiņojošo dzīvnieku likteņiem, ieskatāmies vairākās preses publikācijās.
Koknesē – vismaz 60 dzemdējošas kaķenes
Aizmūrēti pagrabu logi, kuros iesprostoti kaķi. Kolonijas dārziņos, kuras atstātas likteņa varā. Un saujiņa pensionāru, kas tērē pēdējo naudu, lai glābtu dzīvniekus no bada nāves. Tāda šobrīd ir realitāte Aizkrauklē gadu pēc tam, kad darbu pārtraukusi dzīvnieku aizsardzības biedrība «Felida». Tā situāciju apraksta Aizkraukles novada laikraksts «Staburags». Problēma, kas gadiem risināta ar brīvprātīgo atbalstu, ir uzgāzusies uz pašvaldības pleciem, kas atzīstot – risinājuma pagaidām nav. «Trūkst ne tikai patversmju, kas būtu gatavas uzņemt dzīvniekus, bet arī vienotas izpratnes par to, kā humāni un efektīvi kontrolēt klaiņojošo kaķu populāciju pilsētā,» atzīmē laikraksts.
Veterinārārste Beatrise Kalnaraupa, stāstot par kaķu nekontrolēto vairošanos, atklāj, ka, piemēram, Koknesē situācija ar bezsaimnieku kaķiem ir katastrofāla. Viņas pieredzē no trim sterilizētām kaķenēm nācās izņemt 14 kaķēnus, kas vēl nebija piedzimuši. «Divas no tām bija jaunas kaķenes. Koknesē ir vismaz 60 dzemdējošas kaķenes,» skaidro ārste. Kalnaraupa secina, ka lielākās grūtības rodas nevis ar kaķiem, bet gan ar cilvēkiem. Dažas iedzīvotājas, kas baro ielas kaķus, pat neļaujot tos ķert sterilizācijai, jo uzskata, ka dzīvniekiem tiek darīts pāri. «Beigās pašvaldībai ir lielāka cīņa ar cilvēkiem nekā ar kaķiem,» saka ārste.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš atzīst, ka pašreizējā situācija ar dzīvnieku patversmes pakalpojumu sniegšanu ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu. Lai gan sākotnēji bijušas cerības uz sadarbību ar «Felidu», organizācija tomēr nolēmusi neiegūt patversmes statusu. Pašvaldība jau vairākkārt ir izsludinājusi iepirkumu patversmes pakalpojumu sniegšanai, taču neesot pieteicies neviens pretendents. Ja meklējumi nesekmēsies, pašvaldībai būšot jāapsver savas patversmes veidošana. Pēc Riekstiņa aplēsēm, pirmreizējais ieguldījums šādas patversmes izveidošanai varētu būt aptuveni 100 000 eiro, un turpmāk katru gadu būtu nepieciešami vēl apmēram 100 000 eiro tās uzturēšanai.
Patversme ir «dārgs prieks»
Pētot, kā klaiņojošu mājdzīvnieku problēmu risina Smiltenes un Valkas novadā, laikraksts «Ziemeļlatvija» secina, ka pašvaldību pieeja šajā jautājumā ir atšķirīga. Smiltenes novadā klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu veic Smiltenes novada Pašvaldības policija. Valkas novadā par to atbild novada pašvaldības dzīvnieku patversme «Nagliņas».
«Dzīvnieku patversme ir dārgs prieks. Ārpakalpojums ir lētāks, taču, to ņemot, pazūd ātrā reaģēšanas iespēja,» skaidro Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. «Mēs jau izpētījām, ka tad, ja patversmes Valkā nebūtu, pašvaldība nevarētu operatīvi nodrošināt šo pakalpojumu, jo ārpakalpojums nozīmētu arī to, ka tā sniedzējiem ir tālu jābrauc. Ja suns klaiņo, ir agresīvs, skraida, piemēram, gar skolu un apdraud cilvēkus, tad nevar gaidīt stundām ilgi. Otrkārt, mēs turpināsim pētīt, vai tomēr perspektīvā ir iespējams sadarboties ar igauņiem (dzīvnieku patversme ir arī Igaunijas pilsētā Valgā. – red.).»
Tikmēr Smiltenes novads ir vienīgais Vidzemē, kur klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu veic pašvaldības policija, atzīst Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieka p. i. Māris Bisenieks. Par dzīvnieku sterilizāciju un neatliekamas palīdzības sniegšanu noslēgts līgums ar Smiltenes tehnikuma veterināro klīniku. Smiltenes novada pašvaldība sadarbojas ar divām dzīvnieku patversmēm – Valmierā un Alūksnē. «Valmieras patversmē bieži teic, ka diemžēl brīvu vietu nav. Alūksnē ir līdzīgi, bet cenšas paņemt. Tāpēc mēs patversmes izmantojam tikai tajos gadījumos, kad dzīvnieks ir palicis bez saimnieka, piemēram, saimnieks ir ielikts pansionātā vai miris. Ja mēs sāktu vest visus pārējos dzīvniekus, tad līgumsaistības nevarētu izpildīt,» saka Bisenieks.
Smiltenes novada pašvaldības darba kārtībā jautājuma par savas dzīvnieku patversmes dibināšanu nav.
Ir arī labi piemēri
Alūksnes novadā klaiņojošo dzīvnieku problēma tiek risināta samērā veiksmīgi, sabiedrisko iniciatīvu apvienojot ar pašvaldības atbalstu, vērtē «Alūksnes un Malienas Ziņas». Novadā efektīvi darbojas biedrība «Astes un Ūsas», kas veic ne tikai patversmes funkcijas, sniedzot pajumti un rūpējoties par pamestajiem dzīvniekiem, bet arī strādā sabiedrības izglītošanā.
«Kopš biedrības un patversmes izveides esam centušies ierobežot klaiņojošu dzīvnieku skaitu gan ar sterilizāciju, gan ar sabiedrības izglītošanu un adopciju,» stāsta «Astes un Ūsas» vadītāja Elīna Dambe, uzsverot arī pašvaldības atbalsta lomu: «Ja tur teiks – cilvēki paši vainīgi, nevajag barot– vai sūrosies, ka šim nav liekas naudas, tad būs grūti tikt galā. Mums pašvaldība nekad nav atteikusi – ja vajag, brauciet, sterilizējiet, dariet.» Par vietvaras līdzekļiem biedrība veic klaiņojošo dzīvnieku sterilizāciju, vakcināciju, čipēšanu – visu, ko nosaka likums. Tāpat tiek samaksāts par izbraukumiem uz vietām, lai dzīvnieku atrastu un noķertu. Viena dzīvnieka sterilizācija vai kastrēšana izmaksā 30–60 eiro.
Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis apliecina – ziņojumu skaits par apkārt klīstošiem bezsaimnieka suņiem vai kaķiem pēdējos 5–7 gados ir krietni mazinājies un arī pašvaldības policija, ikdienā patrulējot, neesot novērojusi četrkājainos klaiņotājus. Inspektors stāsta, ka šī gada laikā bijuši tikai trīs gadījumi, kad saņemtas sūdzības par klaiņojošiem suņiem.
Alūksnes dzīvnieku patversme var uzņemt 20 suņus un 40 kaķus, un pašlaik vietas ir aizpildītas.
Ķeršana pašu iedzīvotāju rokās
Reti kurš ielas kaķis Gulbenē ir sterilizēts, kur nu vēl vakcinēts pret trakumsērgu un čipots. Novērots arī, ka pilsētā vietām ir izveidojušās kaķu kolonijas un neregulēta šo dzīvnieku vairošanās turpinās, situāciju apraksta Gulbenes novada laikraksts «Dzirkstele». «Bezsaimnieku kaķu dēļ cilvēki vienmēr savā starpā ir strīdējušies. Sevišķi tad, ja šī tēma skar pilsētas vidi. Vieni kaķus baro, citi to nosoda…»
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards stāsta, ka kārtības sargi klaiņojošos kaķus neķer: «Iedzīvotāji, pie kuriem kaķi pieklīst, ar būri noķer kaķus un aizved pie veterinārārsta sterilizācijai. Pašvaldības policijā mums ir būris kaķu ķeršanai, pret parakstu iedzīvotājiem dodam uz laiku. Pašvaldība maksā par klaiņojošo kaķu sterilizāciju, ir sadarbība ar Gulbenes diviem veterinārārstiem. Pašvaldība katru gadu ar to nodarbojas, tam tiek piešķirts finansējums. Taču – ierobežotā daudzumā. Pagaidām nav neviena cita, kas ķer kaķus. Paši iedzīvotāji to dara.»
Visiem dzīvnieku draugiem, visiem tiem, kuri iet un regulāri baro ielas kaķus, jābūt atbildīgiem, mudina Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepaiņu draugu klubs» vadītāja Ira Žeigura. Pie šiem cilvēkiem klaiņojošie dzīvnieki ir pieraduši, tas nozīmē – viņiem vieglāk sagūstīt minčus, sevišķi kaķenes, lai nogādātu pie veterinārārsta sterilizācijai par pašvaldības naudu. Lai veiktu šādu misiju, biedrība var piedāvāt būri kaķu sagūstīšanai. Pašiem kaķu mīļotājiem pēc operācijas veikšanas dzīvnieki ir jāaprūpē un, kad tie atveseļojušies, jānogādā atpakaļ to dabiskajā vidē. Savukārt no ielas paņemtiem kaķēniem Žeigure garantē iespēju tos nogādāt Alūksnes dzīvnieku patversmē. Par šo pakalpojumu arī samaksā pašvaldība. Tomēr praksē diemžēl pēc šāda scenārija, kā piedāvā Žeigure, reti kāds rīkojas, secina laikraksts.
Antibiotikas un potes pret trakumsērgu
Pateicoties dažādām pašvaldības, biedrību un atsevišķu entuziastu aktivitātēm, Jēkabpilī samazinājies bezsaimnieka dzīvnieku skaits, tomēr pilnībā klaidonīšu problēma nav atrisināta, atzīmē avīze «Brīvā Daugava». Laikraksts publikācijā plašāk izskaidro arī briesmas, kādas klaiņojošie dzīvnieki rada apkārtējiem, tai skaitā, cilvēkiem. Jēkabpils reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītāja Ilze Bikova stāsta, ka nodaļā mēdz nonākt cilvēki ar suņu kostām brūcēm. Šādos gadījumos ir arī jāveic ārstēšanās kurss ar antibiotikām, bet, ja nav zināms, vai dzīvnieks bijis potēts pret trakumsērgu, jāpotējas arī pret to. Dažos gadījumos, ja brūce ir netīra, jāpotējas arī pret stingumkrampjiem.
Jāuzmanās arī ar kaķiem. Nevajadzētu pašam mēģināt noķert mežonīgus kaķus – tas jādara speciāli apmācītam cilvēkam ar speciāliem līdzekļiem, jo arī kaķa skrāpējumi var būt ļoti bīstami, tie var radīt infekciju. Bezsaimnieka dzīvnieki var pārnēsāt slimības (piemēram, trakumsērgu, kašķi, parazītus), kas ir bīstamas arī cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Klaiņojoši kaķi un suņi apdraud savvaļas dzīvniekus – īpaši putnus un mazos zīdītājus, kā arī var
uzbrukt citiem mājdzīvniekiem. Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieks Gunārs Rubins stāsta, ka samērā bieži nākas izmeklēt gadījumus, kad suņi sakož citus suņus. Pāris reižu gadā tiek ziņots arī par gadījumiem, kad klaiņojoši suņi sakož aitas. Tāpat ar klaiņojošiem bezsaimnieku vai nepieskatītiem dzīvniekiem notiek negadījumi, piemēram, avārijas. Visbiežāk tiek sabraukti kaķi. Uzņēmums «Jēkabpils pakalpojumi» katru mēnesi no ceļiem novāc divus līdz trīs sabrauktus dzīvniekus, pārsvarā kaķus, bet tie noteikti nav visi nobrauktie mājdzīvnieki. ◆
Pērn patversmēs uzņemti 9865 dzīvnieki
Pamesti un noklīduši cilvēku mīluļi un labākie draugi turpina piepildīt dzīvnieku patversmes. 2024. gadā kopumā tajās tika uzņemti 9865 dzīvnieki. Vairāk nekā puse (55%) no šī dzīvnieku skaita pērn nonākuši tālākā apritē, proti, atdoti saviem saimniekiem, adoptēti vai arī iemidzināti, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apkopotie dati par patversmju darbību.
Ar dzīvnieku adopciju vislabāk veicies Vidzemes patversmēm – jaunas mājas atrastas gandrīz 80% apritē nonākušo dzīvnieku (valstī vidējais rādītājs ir 68%), kamēr Kurzemē pie jauniem saimniekiem tikuši vien 47% dzīvnieku. Vienlaikus Kurzemē ir visaugstākais eitanazēto dzīvnieku īpatsvars – pērn kopumā reģiona patversmēs iemidzinātas 389 radības, tā ir trešā daļa no visiem apritē nonākušajiem dzīvniekiem. Valstī kopumā eitanāzija izmantota krietni retāk – iemidzināti kopumā 883 jeb 16% dzīvnieku, bet Vidzemē un Rīgas reģionā šāds liktenis piemeklējis vien astoņus procentus dzīvnieku.
Pērn dzīvnieku patversmēs nonāca 5040 kaķi, nepilna puse no šī skaita adoptēti (2326), bet 742 kaķi eitanazēti, kas ir gandrīz ceturtā daļa no apritē nonākušajiem minčiem. Ar iemidzināto kaķu skaitu īpaši izceļas Kurzemes reģiona dzīvnieku patversmes, kur pērn jauni saimnieki atrasti 397 kaķiem un gandrīz tikpat – 367 – dzīvnieku iemidzināti. Ar suņiem situācija ir atšķirīga – gan Kurzemē, gan valstī kopumā iemidzināta vien neliela daļa šo dzīvnieku.
Pērn kopumā patversmēs nonāca 2235 četrkājainie cilvēka labākie draugi, 1280 suņi (60% no tālākā apritē nonākušajiem) tika pie jauniem saimniekiem, bet iemidzināts desmit reižu mazāk dzīvnieku (121 suns). Lielākais eitanazēto suņu īpatsvars ir Latgalē un Zemgalē (abās 8%), bet zemākais rādītājs ir Vidzemē (2%).
Kā informē PVD, divās no reģistrētajām dzīvnieku patversmēm pagājušajā gadā nav iemidzināts neviens dzīvnieks. Augstākais eitanazēto dzīvnieku īpatsvars, kas reģistrēts kādā patversmē, ir 63,2% – 2024. gadā tur iemidzināti kopumā 36 dzīvnieki.
PVD eksperte Meldra Ivbule-Sjanita aicina ņemt vērā, ka reģionos nav vienāds dzīvnieku patversmju skaits.
Cik izmaksā pašvaldībām
Cik pašvaldībām maksā klaiņojošie dzīvnieki? Daži piemēri no pašvaldību sniegtās informācijas par 2024. gadu.
Rīga
Kopā: 196 730 eiro, tai skaitā dzīvnieku līķu savākšana/utilizācija – 73 938 eiro; dzīvnieku sterilizācija un eitanāzija – 43 969 eiro, izķerto un cietušo kaķu izmitināšana/aprūpe patversmē – 38 288 eiro.
Jelgava
Kopā: 43 546 eiro, tai skaitā dzīvnieku ķērāju darba nodrošināšanai un patversmes izmaksas – 11 980 eiro.
Dienvidkurzemes novads
Kopā: 70 505 eiro, tai skaitā par klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu, patvērumu un aprūpi – 67 733 eiro,
par veterinārajiem pakalpojumiem – 2772 eiro.
