Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas Latvijā nereti ir brīdis, kad latvieši dodas pērties. Lai arī pirtis neierindojas starp nedrošākajiem latvieša spēcināšanās veidiem, negadījumi notiek arī tur. Statistika rāda, ka pirts rituālu baudītāji lielākoties gūst apdegumus, bet pašas pirtiņas visbiežāk cieš no ugunsnelaimēm. Skādi tām mēdz nodarīt arī ūdens un tvaika noplūdes, sniegs un dažādas sadzīves likstas, piemēram, neuzmanība, tīrot sniegu.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos atlīdzībās par negadījumiem, kas saistīti ar pirts ēkām, kopumā izmaksāti 45,5 tūkstoši eiro. Kamēr dabas stihiju izraisītie zaudējumi pirts ēkām veido divus tūkstošus eiro, šķidruma un tvaika noplūdes tām radījušas kaitējumu 13,5 tūkstošu eiro vērtībā, bet ugunsgrēku radītie zaudējumi sasniedz teju 30 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” dati.
Lai arī pirts apmeklētāju veselībai nodarītie zaudējumi finansiālā izteiksmē ir ievērojami zemāki – vidēji ap 200 eiro, arī tie nav patīkami, jo var sabojāt svētku noskaņu un radīt neatgriezeniskas sekas, piemēram, rētas. Lielākā līdz šim izmaksātā atlīdzība par pirtī gūtajām traumām BALTA pieredzē ir bijuši gandrīz 1000 eiro par apdegumiem.
Biežākie bojājumu cēloņi – neuzmanīga rīcība vai nelaimīga sagadīšanās
Šogad lielākā izmaksātā atlīdzība, kas izmaksāta saistībā ar pirts ugunsgrēku, sasniedza 20 tūkstošus eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā pērn, kad lielākais postījums tika lēsts 13 tūkstošu eiro apmērā. Vidēji par ugunsgrēku izraisītajiem zaudējumiem pirts ēkām tiek izmaksāti aptuveni 5,5 tūkstoši eiro.
“Arī ūdens un tvaika noplūdes var radīt būtiskus zaudējumus, ja ūdens nokļūst zem izolācijas materiāliem. Tās ne vien sabojā pirts ēku, bet arī veicina mitruma veidošanos, kas rada pelējumu, samazina koka konstrukciju izturību un palielina elektrodrošības riskus – mitruma ietekmē rūsē elektroierīču metāla detaļas, samazinās to vadu izolācijas spēja u.tml.,” skaidro “BALTA” privātā īpašuma apdrošināšanas vadītājs Arnolds Linītis.
Nereti nopietnus negadījumus izraisa neuzmanīga rīcība vai nelaimīgas sagadīšanās. Piemēram, katru gadu tiek fiksēti gadījumi, kad pirtiņām kaitējumu nodara uz jumta sakrājusies sniega masa, kas netiek savlaicīgi notīrīta – krītot no jumta, tā sabojā gan jumta stiprinājumus, gan pie pirts esošās lietas, piemēram, ūdens baļļas. Ir bijuši arī gadījumi, kad, tīrot sniegu pie pirts, ar lāpstu tiek sasista pirts loga rūts, bet, mētājot pirtī šautriņas, tiek sabojātas stikla durvis.
Biežākās traumas – apdegumi un applaucēšanās
Lai arī pirtī iešana parasti ir patīkama un spēcinoša, gan krāsns tuvums, gan verdoša ūdens klātbūtne jau rada nepieciešamību pēc pastiprinātas uzmanības. Kā liecina apdrošinātāja dati – visbiežāk gūtās traumas ir apdegumi, kas gūti atspiežoties pret krāsni vai pieskaroties tai. Tāpat arī bijis gadījums, kad sajaukts aukstais un karstais ūdens spainis un cilvēks ir applaucējies.
“Šie gadījumi liek atcerēties, – lai pasargātu gan savu un tuvinieku veselību, gan izvairītos no nevēlamiem materiāliem zaudējumiem, ikviens pirts apmeklējums prasa ne tikai entuziasmu, bet arī piesardzību, tāpēc īpaši svētku laikā ir būtiski apzināties gan savu, gan viesu drošību,” piebilst BALTA eksperts A. Linītis.
Veiksmīgs pirts apmeklējuma pamatā – ieklausīšanās savā ķermenī
Vieniem pirts ir miera osta – vieta, kur relaksēties un atjaunoties, kamēr citiem – veids, kā izklaidēties vai stiprināt imunitāti. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka pirts rituāls prasa apdomību un cieņu pret mūsu fiziskajām spējām.
“Veiksmīgs pirts apmeklējums sākas ar cieņu pret savu ķermeni. Šāda apzināta pieeja palīdz labāk izprast ķermeņa robežas un izvairīties no pārslogošanas. Tai pašā laikā, tā veicina dziļāku muskuļu atslābināšanos un labvēlīgi ietekmē emocionālo veselību,” zināšanās dalās pirtnieks Jānis Pavlovičs.
Ja agrāk Latvijā plaši izplatītas bija tā dēvētās melnās pirtis un lauku pirtis, pateicoties globalizācijai un dažādu kultūru mijiedarbībai, mūsdienās pieejamas dažādas pirts un rituālu formas – somu pirts jeb sauna, tvaika pirts, japāņu pirts, infrasarkanā pirts un tradicionālā lauku pirts. “Pirms izvēlēties konkrētu pirts veidu, ir svarīgi apsvērt personīgo veselības stāvokli un individuālo karstuma toleranci. Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām karstā sauna var radīt pārslodzi, bet iesācējiem intensīvs pirts apmeklējums var izraisīt reiboni,” pauž pirtnieks.
Pirtnieka ieteikumi drošam pirts apmeklējumam:
- Ierobežojiet karsēšanās laiku līdz 10 – 15 minūtēm vienā seansā, lai izvairītos no pārkaršanas.
- Uzmanieties no karstiem priekšmetiem, kas var izraisīt apdegumus. Tāpat nelejiet uz nokaitētajiem krāsns akmeņiem dzērienus vai aromātiskas vielas ar nezināmu sastāvu, kas var radīt toksisku tvaiku.
- Konsultējieties ar ārstu, ja jums ir hroniskas saslimšanas, jo tās pirts apmeklējuma ietekmē var saasināties. Visbiežāk riska grupā ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem, kuriem ir asinsvadu, sirds, nieru, diabēta vai elpceļu problēmas.
- Alkohola lietošana pirtī ir bīstama, jo tas traucē koordināciju un veicina organisma atūdeņošanos. Ievērojamus riskus rada arī enerģijas dzērienu lietošana, jo tie satur kofeīnu, kas var veicināt organisma pārslodzi.
- Pēc ēšanas nogaidiet apmēram 1,5 – 2 stundas pirms došanās pirtī, lai izvairītos no diskomforta.
- Pirts cepure palīdz pasargāt galvu no pārkaršanas, nodrošinot papildu komfortu. Īpaši ieteicamas šīs cepures ir bērniem.
- Aukstuma procedūras veiciet pakāpeniski, lai izvairītos no aukstuma šoka, kas var apgrūtināt elpošanu un pat izraisīt sirdsdarbības apstāšanos.
