LETA
Šobrīd ar projektu “Skola2030” tiek saistītas “visas pēdējo 30 gadu laikā uzkrātās neizdarības izglītības jomā”, piemēram, mācību grāmatu trūkums, skolotāju pārslodze un laika trūkums sagatavoties mācību stundām, šādu nostāju atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un izglītības ministrei Andai Čakšai (JV) pauž bijusī projekta “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Oliņas skatījumā, ar vienu projektu “Skola2030” nav pietiekami sekmīgai izglītības satura maiņai kā valstiskam politiskam mērķim. Projektā paveiktajam mācību satura un pieejas pilnveidē – pārskatītajiem izglītības standartiem, mācību priekšmetu programmu un mācību materiālu paraugiem, kā arī daļas skolotāju profesionālajai pilnveidei – būtu vajadzējis būt tikai daļai no valdībā un Izglītības un zinātnes ministrijā “mērķtiecīgi un saskaņoti īstenotas” politikas pārmaiņām skolās un pirmsskolās.
Oliņa uzskata, ka projekts īstenots “nepietiekamas vai pretrunīgas” rīcībpolitikas apstākļos, kad lēmumi “bieži tika pieņemti, neizsverot to ietekmi vai īstenošanu”. Kā piemēru viņa min Saeimas neapstiprinātās, bet plānotās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, kas projektam nozīmējis neplānotu visa mācību satura pārskatīšanu un tā papildināšanu par vienu mācību gadu.
Neesot izveidoti un ieviesti arī atbilstoši skolotāju darba samaksas principi, kas paredz pietiekamu sagatavošanās un kopīgas plānošanas laiku mācībām. Oliņa norādīja, ka skolām ir ierobežotas iespējas ilgtermiņā plānot un iegādāties jau pieejamos digitālos un drukātos mācību resursus. Turklāt “nozīmīgs skaits” vidusskolu nevarot pilnvērtīgi īstenot standartā ietverto vidusskolas modeli mazā skolēnu skaita un materiālā nodrošinājuma dēļ. Tāpat skolām esot grūtības piesaistīt pedagogus, sevišķi dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju mācību priekšmetos, kuriem pilnveidotajā mācību saturā pievērsta pastiprināta uzmanība.
Oliņa nepiekrīt politiķu paustajam, ka “Skola2030” ir tikai pašpietiekama, ar nacionālo rīcībpolitiku nesaistīta ideja bez seguma, kuras īstenošanai nav plānotas vai veiktas nekādas darbības saistībā ar mācību satura ieviešanu.
Uzskaitot projekta īstenošanas laikā paveikto, viņa norādīja, ka ir izveidoti saskaņoti mācību satura dokumenti un atbalsta materiāli skolotājiem, izstrādāti 65 mācību priekšmetu un kursu programmu paraugi, saskaņoti mācību līdzekļu paraugu komplekti 43 mācību priekšmetos un kursos no 1. līdz 12.klasei, 20 diagnosticējošie darbi, izstrādātas programmas un eksāmenu paraugi. Sagatavoti esot arī mācību līdzekļi bērniem ar speciālajām vajadzībām un mācīšanās traucējumiem, tai skaitā aptuveni 1600 mācību video “Tava klase” platformā nodrošināts surdotulkojums, 17 mācību grāmatas vājredzīgajiem un neredzīgajiem bērniem Braila rakstā, kā arī 15 materiāli vieglajā valodā.
Tāpat Oliņa nepiekrīt, ka skolotāji nav bijuši informēti par to, kas viņiem jāievieš un ko jaunais mācību saturs nozīmējot. Viņa dalījās novērojumos, ka nereti pilotskolas, mācību jomu skolotāji un skolu vadības komandas esot paudušas nedrošību, “gaidas pēc pareizajām atbildēm”. Projekta pārstāvji arī sastapās ar sadarbības trūkumu “pat skolas līmenī” un “burta kalpību”. Visu Latvijas skolu un pirmsskolu vadības komandas pirms pilnveidotā mācību satura īstenošanas arī apguvušas profesionālās pilnveides kursus 54 stundu apjomā.
Oliņas ieskatā, būtu jārada apstākļi, kuros skolu vadības komandas un skolotāji uzņemtos pilnu atbildību par savu darbu un lēmumiem, jo esošie komandu un kontroles mehānismi, kā arī “pareizo atbilžu norādīšana un to gaidīšana” nestrādā.
Komentējot mācību līdzekļu jautājumu, Oliņa skaidroja, ka mācību satura dokumentu – izglītības standartu, mācību priekšmetu programmu paraugu, valsts pārbaudes darbu programmu, mācību līdzekļu paraugu komplektu – izstrāde projektā notikusi “vienīgā iespējamā veidā”, vispirms definējot plānotos sasniedzamos rezultātus, un tad plānojot, kā to iespējams sasniegt.
Viņa norādīja, ka skolotājiem obligāti ir tikai izglītības standarti, tajos iekļautie sasniedzamie rezultāti skolēnam 3., 6., 9. un 12.klases noslēgumā, kā arī valsts pārbaudes darbi. Pārējiem materiāliem esot ieteikuma raksturs. Skolotāji pēc saviem ieskatiem var turpināt izmantot mācību grāmatas un citus resursus, kas jau ir skolu un skolotāju rīcībā. Oliņa pauda, ka “Skola2030” veidotie mācību līdzekļu paraugi veidoti kā starta komplekts pilnveidotā mācību satura īstenošanai, demonstrējot būtiskākās mācību pieejas atšķirības.
Lai nodrošinātu skolotājiem un skolēniem ērtu un efektīvu piekļuvi mācību resursiem, būtu jāattīsta jau esošie risinājumi, piemēram, “mape.gov.lv”, “skolo.lv”, “tavaklase.lv” un citi. Oliņas ieskatā, būtu jārod arī ērts nacionāla līmeņa risinājums skolēnu piekļuvei publisko bibliotēku tīklam, vietējās nozīmes un starptautiskajām datu bāzēm, kā arī oriģinālliteratūrai un daiļliteratūrai svešvalodu apguvei arī e-grāmatu formā.
Tāpat mācību līdzekļu izstrādi ierobežoja projekta piešķirtais finansējums. Mācību satura, tostarp 65 mācību priekšmetu programmu paraugu, izstrādei tika piešķirti 608 540 eiro. Pēc Oliņas teiktā, tas esot bijis 3,6% no projekta sākotnējām un 1,96% no pašreizējām izmaksām. Izglītības standartu izstrādei projektā finansējums nebija paredzēts vispār – lai arī tika noteikts, ka izstrādās no valsts budžeta līdzekļiem, realitāte tie tika izstrādāti projekta laikā.
Savukārt mācību līdzekļu izstrādei vispārējā izglītībā paredzētais finansējums bija 9,85% no projekta kopējām izmaksām 45 mācību līdzekļiem. Projektā plānotais finansējums 40 mācību līdzekļiem 1.-12.klašu skolēniem 15 658 mācību stundām bija 2 366 000 eiro jeb 151 eiro vienai mācību stundai.
Oliņa norādīja, ka projektā lielāko daļu mācību priekšmetu programmu paraugu un mācību līdzekļu izstrādāja Latvijas augstskolas kā projekta sadarbības partneri. Šo darbu augstskolu mācībspēku saturiskā vadībā galvenokārt veica darbā uz laiku pieņemtie skolotāji līdztekus darbam skolā. Ņemot vērā, ka augstskolu spēja saturiski un metodiski vadīt šo materiālu izstrādi nozīmīgi atšķīrās, daļu materiālu projektam bijis jāpārstrādā, pārvirzot tam citus projekta resursus.
Kopējais piešķirtais finansējums projekta īstenošanai bija 31 087 767 eiro. Sākotnēji tika piešķirts finansējums 13 960 884 eiro apmērā, kas trīs reizes papildināts: 4 497 498 eiro piešķirts Latviešu valodas aģentūrai pedagogu profesionālajai pilnveidei un mācību līdzekļiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, 5 879 296 eiro piešķirts valsts pārbaudes darbu izstrādei un pedagogu profesionālajai pilnveidei, kā arī 7 400 089 eiro – mācību satura digitalizācijai.
Izmantots ilustratīvs publicitātes attēls.
Lai, labāk, uzraksta, cik tā Oliņa par šito visu nopelnīja! Tad kļūs skaidrs, kāpēc viņa, protama lieta, aizstāvēs sevi, “ka ne es, bet, lūk, tur tas …”, jo pretējā gadījumā būs jāatmaksā saņemtais par šito izveidoto haosu, ko sauc par “skola2030”.
Slēgt projektu!!! Kā var mācīties bez grāmatām? Un kas par summām projekta īstenošanai, būtu sanācis labākām algām.
MURGS GAN SKOLOTĀJIEM, GAN SKOLĒNIEM, GAN VECĀKIEM.
Projekts “Skola 2030” nav dzīvē īstenojies, un jau citas valstis to jau ir sapratušas, jo mazo klašu skolēni paši nevar mācīties, kā to dara augstskolās. Līdz ar to daudzas valstis jau sāk atteikties no tā, jo tas nav panācis plānotos rezultātus! Mēs kā parasti kavējamies! Arī vecāku sapulcēs, jautājot skolotājiem, tiek saņemts apstiprinājums no viņiem, ka šī programma nav attaisnojusi gaidītās cerības. Vecākiem arī arvien vairāk jāiesaistās mācību procesā, ja protams, tiem rūp, ko un kā viņu bērns apgūst!
Daudzās valstīs? Tātad globālas debilizācijas mēģinājums? Fašisms!
Komentāros parasti izsakās cilvēki, kas grib izteikties, bet nav spējigi un nevēlas uzņemties atbildību!
Beidzot kāds reāli pateica, ka iesēdējušās un daļēji degradējušās pasniedzējas/i, nav spējīgi paši apgūt jaunu saturu un mācīt to sklēniem. Vainīga ir nevis programma, bet skolotāju paaudze, kas pieradusi 40 min drukāt uz tāfeles vai rādīt powerpoint prezentacijas, kuras jaunajai paaudzei atbilstoši šim laikmetam ir enkurs tālākai attīstībai. Pirms 10 gadiem uzrakstījušas/sarakstījušas savas stundas materiālu, un ir spēĵigas, tagad acīs skatīdamies melot, ka gatavojas katrai stundai. Un par manu gramatiku un utt., varat nekomentēt šis temats nav manas cieņas pret jums vērts, lai iespringtu cik pareizi šo komentāru esmu uzrakstījis:p
Ārpus Latvijas šāda tipa izglitības saturs jau darbojas labu laiku, pati to esmu mācijusies- un varu pačukstēt, ka šīs valstīs ir vismaz 3 reizes attīstītākas, tapēc nevis jaunā sistēma degrādēs skolēnus un mazinās izglītības kvalitāti, bet gan jaunajai sistēmai nederigais pasniedzēju sastāvs!
No pieredzes zinu, ja vēlies bērnam labas zināšanas, sēdi māmiņ` vai tētuci klāt un “turi roku uz pulsa”. Kā tikai novēršos, tā maniem sākumskolēniem vērtējumi par apgūto iet uz leju. Nu nav viņiem 8 un 10 gados vēl tās apziņas un gribas, ka grūtības jāpārvar. Kā mans desmitgadnieks saka: “Man nav svarīgi būt labiniekam, tas ir Tev, mammu. Man tāpat ir labi.”