Bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojektā neatbilstošs konteineru saturs konstatēts mazāk nekā 5% gadījumu

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” īstenotajā bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojektā “Pūt vai nepūt?!”, ko veica četrās daudzdzīvokļu mājās Rīgā, trīs mēnešu laikā neatbilstošs konteineru saturs konstatēts mazāk nekā 5% gadījumu, aģentūru LETA informēja SIA” “Eco Baltia vide” pārstāvji.

Pilotprojektu “Eco Baltia vide” veica sadarbībā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieku” (RNP) un SIA “Latvijas namsaimnieku”. Projektā bija iesaistītas daudzdzīvokļu mājas Zvaigznāju gatvē, Ieroču ielā un Hanzas ielā.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka pilotprojekta noslēdzošie rezultāti uzrāda būtisku bioatkritumu šķirošanas kvalitātes uzlabojumu. Ja līdz šim visos “Eco Baltia vide” Rīgā apsaimniekotajos bioloģisko atkritumu konteineros sašķirotajiem atkritumiem neatbilstošs saturs veidoja 23%, tad pēc projekta noslēguma visā Rīgā tie veido 5,12%.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvajiem uzlabojumiem, dati arī norāda uz nepietiekamu bioloģisko atkritumu šķirošanu. Projekta gaitā secināts, ka ir nepieciešami papildu pasākumi un ilgtermiņa stratēģijas, lai vairāk veicinātu bioloģisko atkritumu šķirošanas kultūru sabiedrībā.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts skaidro, ka jaunākie dati norāda uz nepieciešamību izglītot un informēt iedzīvotājus par bioloģisko atkritumu šķirošanu, lai uzlabotu bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti. Viņš min, ka sabiedrības iesaiste patlaban ir samērā maza, ņemot vērā to, ka pie daudzdzīvokļu mājām vēl arvien var novērot nesamērīgu proporciju starp konteineriem, kas paredzēti nešķirotajiem atkritumiem un tiem, kas paredzēti bioatkritumiem.

Aizbalts uzsver, ka proporcijai vajadzētu būt vismaz gandrīz pusei uz pusi, jo, kā liecina dati, bioatkritumi veido līdz pat 40% no kopējā ikdienā radītā atkritumu daudzuma. Lai arī “Eco Baltia vide” savāktais bioloģisko atkritumu apjoms jūlijā uzrāda 70% kāpumu pret janvārī savākto bioloģisko atkritumu apjomu, tas veido tikai 2,9% no jūlijā uzņēmuma savāktā nešķiroto atkritumu apjoma. Tāpēc, nepieciešams kāpināt atšķiroto bioloģisko atkritumu apjomu, nodrošinot biežāku konteinera iztukšošanu un mazinot smaku izplatību, kas mēdz traucēt vasaras periodā.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps min, ka Rīgā uzstādīti gandrīz 5000 konteineru, piebilstot, ka kopš obligātas bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešanas gandrīz dubultojies bioloģiski nošķiroto atkritumu apjoms, kas ir pozitīva tendence. Tāpat viņš norāda, ka sašķirotais bioatkritumu apjoms vidēji ir labāks nekā gada sākumā vai pagājušajā gadā, tostarp ir mazāk piemaisījumu.

Tomēr viņš uzsver, ka kopumā bioloģiski nošķiroto atkritumu apjoms ir mazs un ir nepieciešams pastiprināt komunikāciju ar iedzīvotājiem, runājot ar namu apsaimniekotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem. Zeps akcentē, lai veicinātu šķirošanu, būtu nepieciešams nulles tarifs, padarot arī bioatkritumu izvešanu iedzīvotājiem bez maksas, piebilstot, ka tas ir valdības uzdevums, ko “Eco Baltia vide” ir rosinājuši no Rīgas domes puses.

Uzņēmuma pārstāvji atzīmē, ka projektā iesaistīto daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts, informācija un dažādi praktiskie risinājumi šķirošanas atvieglošanai.

“SIA “Getliņi eko” ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš min, ka pēc uzņēmuma pieredzes, izglītošanas kampaņas un ērtas infrastruktūras izveide ir tas, kas turpmākos gadus aktīvi jāturpina, lai uzlabotu bioloģisko atkritumu šķirošanu iedzīvotāju vidū. Paradumu maiņai ir nepieciešams laiks, bet jau patlaban Rīgā pieaug uzstādīto bioloģisko atkritumu konteineru skaits un iedzīvotāji ir gatavi šķirot, ja ir sagatavota piemērota infrastruktūra un tiem ir pieejama informācija.

Viņš uzsver, ka bioatkritumu pārstrāde ir svarīga, lai pēc iespējas vairāk atkritumu tiktu pārstrādāti un mazāk nonāktu atkritumu kalnā, piebilstot, ka bioatkritumu šķirošana ir sabiedrības kopīgais pienākums, jo, tikai palielinot šķirošanas apjomus, būs iespējams novērst jaunu poligonu izveidi.

“Eco Baltia vide” pārstāvji norāda, ka iedzīvotāju interese par šķirošanas nozīmīgumu pieaug, tomēr to jautājumi liek noprast, ka daļai iedzīvotāju nav skaidrs, kā un kāpēc šķirot bioloģiskos atkritumus. Kā biežākās kļūdas bioloģisko atkritumu šķirošanā, novērota bioloģisko atkritumu izmešana sadzīves atkritumu konteineros, neatbilstoša materiāla, iepakojumu, kā arī citu neatbilstošu atkritumu, tostarp sadzīves atkritumu, stikla un tūju izmešana brūnajos konteineros.

Uzņēmuma pārstāvji akcentē, lai atvieglotu šķirošanu un padarītu šo pieredzi patīkamāku, drīzumā “Eco Baltia vide” klientiem piedāvās iegādāties dažāda tilpuma bioloģiski noārdāmos maisiņus, kuri būs piemēroti bioloģisko atkritumu šķirošanai. Tāpat būs iespējams konteinerī ieklāt specializētu maisu.

“Eco Baltia vide” ietilpst “Eco Baltia” koncernā. “Eco Baltia” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 218,398 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā 2022.gadā, bet koncerna peļņa saruka 5,4 reizes – līdz 1,538 miljoniem eiro.

Grupas vadošie uzņēmumi ir “Iterum” (iepriekš “PET Baltija”), “Eco Baltia vide”, “Latvijas zaļais punkts”, “Nordic Plast”, Siguldas pilsētas “Jumis”, Čehijas “Tesil Fibres” un Lietuvas “Ecoservice”.

“Eco Baltia” akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir “BSGF Salvus” (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA “Enrial Holdings” un “Penvi Investment Ltd.” starpniecību.