Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz jaunas labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā.
Grozījumi paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus, kā arī paplašināt kompetences dienestiem, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā.
Likumā noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mājas dzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka mājas (istabas) dzīvnieku drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.
Sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens.
Turpmāk būs aizliegts suni turēt piesietu. Aizliegums neattiecas uz suņiem, kas dzimuši līdz pērnā gada 31.augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiks Ministru kabinets.
Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu. Pavairotājam būs jāizdara atzīme mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.
Tāpat likums paplašina arī dažādu institūciju pilnvaras administratīvā pārkāpuma procesā dzīvnieku labturībā un aizsardzībā un paredz, ka turpmāk Valsts policija (VP) drīkstēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas prasību pārkāpumiem sabiedriskajā transportlīdzeklī VP drīkstēs veikt visu administratīvā pārkāpuma procesu.
Pašvaldības policija, pašvaldību administratīvās inspekcijas un VP varēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums, un par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kuru veic Pārtikas un veterinārais dienests.
Pārtikas un veterinārajam dienesta uzdevums būs kontrolēt un uzraudzīt vietas, kur tiek pavairoti dzīvnieki.
Par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu dubultots sods, proti, piemēros naudas sodu fiziskajai personai līdz 200 eiro, bet juridiskajai personai – no 30 līdz 420 eiro.
Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā nosaka, ka turpmāk būs jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē ne tikai suņi, bet arī kaķi un seski. Izņēmuma gadījumus, kad tas nav obligāti noteiks Ministru kabinets.
Vajadzēs kā vecos laikos nēsāt līdzi kādu bliežamo vai šaujamo lai atgaiņātos no nikniem suņiem.Par cik visi palaisti vaļā.Sāk pārprast ar jēdzienu humānisms,labturība.Invalīds vai pensionārs ar minimālo drīkst badoties jo tas redz-humāni.Suņi skraidīt apkārt un kost visu nost-superhumāni.Kādēļ cūkas tiek turētas ieslodzījumā fermās?Brīvību!