LETA
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos strādājošo iedzīvotāju iemaksas pensiju pirmajā līmenī ir bijušas par 56 miljoniem eiro mazākas, nekā izmaksātās pensijas šī brīža pensionāriem, aģentūru LETA informēja bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem.
Purgailis norāda, ka pensiju pirmā līmeņa iemaksas ir finansējuma avots esošo pensiju izmaksāšanai. Šis strukturālais deficīts valsts pensiju speciālajā budžetā ir pamats valdības piedāvātajām izmaiņām pensiju sistēmā – pārcelt vienu procentpunktu no iedzīvotāju veiktajām iemaksām no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni.
Purgailis norāda, ka jau pašreiz pirmajā līmenī iemaksātais nespēj nosegt esošo pensionāru pensijas, un plānotās izmaiņas jeb pensiju reforma paredzēta deficīta īstermiņa novēršanai.
Valsts pensiju speciālā budžeta plāns 2024.gadam paredz, ka starpība starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai un izdevumiem valsts vecuma pensijām gada beigās sasniegs 113 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka arī šogad pensijas, kā ierasts, tiek indeksētas, nākamā gada izmaksājamā summa vecuma pensijām būs vēl lielāka nekā šogad, informē Purgailis.
Viņaprāt, kā vienīgo īstermiņa risinājumu valdība redz iemaksu pārdali, lai palielinātu kopējos ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā. Līdz ar to arguments par pirmā līmeņa it kā augstāku efektivitāti iztur kritiku tikai “Excel” tabulās bez ilgtermiņa redzējuma un sasaistes ar nākotnes ekonomisko situāciju valstī, uzsver Purgailis.
Tādējādi eksperts secina, ka izmaiņas pensiju sistēmā sabiedrībai tika piedāvātas, lai pensiju uzkrājumu vairošana būtu straujāka, jo pirmajam līmenim esot augstāka efektivitāte, bet patiesais iemesls ir budžeta lāpīšana un valdības iepriekšējo kļūdu labošana, par ko maksās iedzīvotāji ar savām nākotnes pensijām.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē apgalvoja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.
Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.
Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.
Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.
Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga plānots paaugstināt no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā – 780 eiro, 2027.gadā – 820 eiro, bet 2028.gadā – 860 eiro.
Tāpat plānots vienkāršots un fiksēts neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā – 550 eiro, bet 2027.gadā – 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.
Patlaban tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums, piemēram, algām līdz 1800 eiro mēnesī neapliekamais minimums ir 0 eiro.
Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā līdzšinējo 500 eiro vietā.
Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.
Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus – atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.
Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
To paredz panāktā vienošanās starp valdības koalīcijas un sociālajiem partneriem darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā.
Nau verts tad gaidit Pensiju
Valdība varētu sarūpēt labvēlīgu eitanāzijas akceptu Latvijā un sapirkt attiecīgo medikamentu. Sanāktu lēti un labi. Tagadējo pensiju fondu jau tagad visu varētu izmantot ieroču ražošanai. Mazums, vēl kādu valsti nolemsim stutēt.
Taisnā Citadele varētu atcerēties, ka tā bija valsts īpašums, kuru Straujumas valdība uzdāvināja vajadzīgiem cilvēkiem, jo tā vajagot. Tā tika pazaudēti-nozagti kārtējie miljoni. Tāpat Citadele varētu pieminēt, ka pensiju otrajā līmenī nez kāpēc ir hroniski zaudējumi, kuru rezultātā mēnesī cilvēks no otrā līmeņa saņemšot nožēlojumus grašus. Atbildība par otrā līmeņa pensiju apsaimniekošanu reāli netiek prasīta, sankciju nav. Citadele nemaksā procentus par iedzīvotāju konta atlikumu bankā, ko neatļāvās padomju laika banka. Citadele prasa naudu par iedzīvotāja personīgās skaidras naudas izņemšanu virs 750 eiro. Svešo zemju bankas Latvijā ir kolonizatoru stūrakmeņi un viens no Latvijas problēmu iemesliem. Atceramies grandiozo emigrāciju pēc 2009. gada, tas ir vistiešākais banku noziegums pret Latviju.