Covid-19 izplatību Latvijā varēs ierobežot, samazinot cilvēku
kustīgumu un savstarpējos kontaktus, pirmdien preses konferencē sacīja
Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.
“Cilvēku darbības spēj ierobežot vīrusa izplatību, bet, atslābstot
noteiktajiem ierobežojumiem, vīruss strauji izplatās. Īpaši tas ir
redzams rudenī, kad bērni atgriezās skolās un daudz vairāk cilvēku
atsāka darbu klātienē,” sacīja Dumpis.
Infektologs skaidroja, ka iepriekš septembrī un oktobrī ieviestie
ierobežojumi, kas bija minimāli, nav devuši vajadzīgo rezultātu –
iedzīvotāju kustīgums nav mazinājies, cilvēki turpināja strādāt
klātienē, tikties ar plašu cilvēku loku.
“Jo mazāk nevajadzīgi tiksimies ar citiem cilvēkiem, jo ātrāk
mazināsies Covid-19 izplatība. Tāpēc pēc iespējas vairāk jāstrādā
attālināti, nav jādodas ciemos, nav jāpulcējas veikalos,” skaidroja
Dumpis.
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes
dekāns Gundars Bērziņš, iepazīstinot ar LU un mobilo sakaru operatora
SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) pētījumu par iedzīvotāju
uzvedības analīzi, sacīja, ka iedzīvotāju aktivitāte septembrī-oktobrī
ļoti būtiski atšķīrās no aktivitātes martā-maijā.
“Vērtējot mobilā tīkla datus, redzams, ka ekonomiskā aktivitāte un
iedzīvotāju mobilitāte starp novadiem, salīdzinot ar pavasari, ir
būtiski pieaugusi. Pētījumā secināts, ka, pieaugot aktivitātei, aptuveni
pēc mēneša būtiski pieaug arī inficēšanās ar Covid-19. Savukārt,
samazinoties aktivitāte, aptuveni pēc trim nedēļām samazinās arī
inficēšanās gadījumu skaits,” skaidroja Bērziņš.
Viņš informēja, ka ļoti būtisks aktivitātes pieaugums Rīgā tika
novērots augusta beigās un septembra sākumā, bet neliels aktivitātes
samazinājums novērots tikai pašās oktobra beigās. Līdzīga tendence
novērota arī lielajās pilsētās. Savukārt novados aktivitāte strauji
pieauga vasaras sākumā un turpināja augt visu vasaru.
“Patlaban pēc mobilā tīkla datiem redzam, ka turpinās aktīva cilvēku
pārvietošanās – cilvēki strādā attālināti, bet reizi vai divas nedēļā
brauc uz Rīgu. Salīdzinot šos datus ar Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) datiem par Covid-19 izplatību, redzam, ka vietās ar lielu
aktivitāti un lielu cilvēku blīvumu arī inficēšanās rādītāji ir
visaugstākie,” stāstīja Bērziņš.
Pētījums parādījis, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs
neievēro piesardzību, un to aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī,
kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes, negatīvi ietekmējot epidemioloģisko
situāciju valstī. Ja pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pavasarī
iedzīvotāju aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās
uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām, tad aktuālie dati par rudeni
liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies
līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes.
Bērziņš informēja, ka atbilstoši veiktajai analīzei Latviju ir
iespējams sadalīt divās daļās – apdzīvotās vietas, kas bija aktīvas
ārkārtējās situācijas laikā, un vietas, kurās lielākā aktivitāte
vērojama pirms un pēc ārkārtējās situācijas. Piemēram, salīdzinot
situāciju Rīgā šā gada 24.martā (otrdiena), kad Latvijā bija izsludināta
ārkārtējā situācija, ar situāciju 27.septembrī (otrdiena), secināts, ka
ir nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas, proti, būtiski pieaugusi
aktivitāte triju tipa objektos – izglītības un zinātnes iestādēs,
mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs.
“Analizējot mobilā tīkla notikumu statistikas datus par Rīgas
lielākajiem tirdzniecības centriem, var redzēt, ka iedzīvotāju
aktivitāte tirdzniecības centros “Alfa”, “Spice” un “Akropole” šoruden
ir gandrīz sasniegusi pagājušā gada līmeni attiecīgajā laika periodā,
kas diemžēl sekmē slimības izplatīšanos un palielina risku saslimt ar
Covid-19 teju ikvienam. Izņēmums ir “Origo” un “Galerija Centrs”, kuros
aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir kritusies, bet joprojām
ir salīdzinoši augsta, acīmredzot, tūristu trūkuma dēļ,” stāstīja
Bērziņš.
“Šie pētījuma rezultāti parāda, ka daudzi Latvijā turpina dzīvot
tāpat kā vasarā, kad vīrusa epidēmiskā izplatība bija niecīga. Vīrusu
varēs ierobežot tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku Latvijā ievēros
sociālās un fiziskās distancēšanās principus,” piebilda Dumpis.
LU un LMT pētījumā analizēta LMT mobilā tīkla notikumu un SPKC
epidemioloģiskā statistika, lai noteiktu sakarību starp iedzīvotāju
aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā kopumā, kā arī katrā
novadā. Tika vērtēta dažādu nacionālu un lokālu ierobežojumu ietekme uz
Covid-19 saslimstības ierobežošanu. Pētījumā izstrādāta arī pieeja
automatizētai reāllaika datu apstrādei, kas ļauj veikt apsteidzošas
darbības un atbildīgajām institūcijām savlaicīgi īstenot nepieciešamos
pasākumus Covid-19 ierobežošanai.
LU un LMT izstrādātā pieeja atbilst Vispārīgās datu aizsardzības
regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt
iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un
laiku. Pētījums analizē lielos datus – LMT mobilā tīkla notikumu
statistiku laika periodā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada novembrim,
kā arī nodrošina salīdzinājumus par laika periodu no 2016.gada līdz
šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumu apmērs ir gandrīz 360
miljonu šā gada septembrī un oktobrī un 2,24 miljardi pēdējā gada laikā.
