Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija
liecina, ka galvenie ātruma pārkāpēji ceļu satiksmē ir vīrieši vecumā no
26 līdz 28 gadiem, kuru pieredze auto vadīšanā ir mazāka nekā desmit
gadi.
Direkcijā informē, ka avārijās uz Latvijas ceļiem vīrieši ir iesaistīti gandrīz 3,5 reizes biežāk nekā sievietes.
Šā gada vasaras un rudens mēnešos noticis vairāk traģēdiju nekā pērn,
novembrī bojā gājušo skaits sasniedza “melno rekordu” – 27. Kā skaidro
CSDD, traģēdiju iemesli ir dažādi: ātruma pārsniegšana, agresīvs
braukšanas stils un bīstami apdzīšanas manevri, savukārt gājēji tumšajā
laikā aizmirst lietot atstarotājus un pārvietojas gar brauktuves
nepareizo pusi.
Pēdējā laikā ceļu satiksmē esot parādījusies vēl kāda negatīva
tendence – autovadītāju visatļautība un nihilisms pret noteikto kārtību.
Īpaši tas raksturīgs jauniem vīriešiem, kuru ātrais un agresīvais
braukšanas stils pakļauj riskam kā sevi, tā arī citus satiksmes
dalībniekus. Satiksmei bīstamākie ir gada tumšākie mēneši un pirmais
apledojums, kad autovadītājiem vajadzētu pārskatīt savus braukšanas
ieradumus. Diemžēl realitātē tā nenotiekot – arī patlaban auto plūsma ir
ātra, agresīva un stihiski saraustīta.
Drošas braukšanas skolas vadītājs Edmunds Ozolnieks atzīst, ka
Latvijā agresīvu autobraucēju problemātika pēdējos gados saasinās:
“Cilvēki, kas pilnīgi vienaldzīgi izturas pret citiem un nerespektē
pārējos satiksmes dalībniekus, nereti izraisa situācijas ar traģiskām
sekām,” skaidro eksperts, to saistot ar izglītības un braukšanas
kultūras trūkumu, sabiedrības attieksmi pret likumu, kā arī atsevišķu
indivīdu vēlmi dīvainā veidā apliecināt sevi.
Savukārt psihologs Ansis Jurģis Stabiņģis uzsver, ka vidē, kur ir
daudz agresīvu šoferu, šāds braukšanas stils tiek uzskatīts par normu.
Rezultātā arī citi satiksmes dalībnieki sāk pielāgoties un kļūst
agresīvāki savās izpausmēs. “Galvenie cēloņi agresīvai braukšanai nāk no
pašu vadītāju dzīves. Vai gan laimīgs cilvēks rīkotos agresīvi un
riskanti, apdraudot sevi un citus?” retoriski vaicā psihologs. Viņaprāt,
Latvijā pret agresīviem autobraucējiem nav izveidojies pietiekami
spēcīgs sabiedrības nosodījums.
“Mēs redzam ātruma pārkāpēju mērķi – vienmēr būt pirmajam. Pretēji
tam, lai iekļautos auto plūsmā, viņš mēģina apsteigt katru nākamo
mašīnu. Regulāri redzot, ka pārkāpumi paliek nesodīti, veidojas apziņa,
ka patiesībā sods ir izbēgams, nekas ļauns nenotiek, tā vietā tiek gūts
labums. Uz šāda fona nav pamata veidoties sabiedrības nosodījumam.
Drīzāk godīgie braucēji paliek muļķa lomā,” saka speciālists.
Direkcijā skaidro, ka liela nozīme ir sabiedrības izglītošanas
pasākumiem, kuri būtu jāsāk jau bērnudārzā un jāturpina skolā, ģimenē un
darba vietā. CSDD regulāri, vairākas reizes gadā, rīko gan konkursus
skolēniem, gan ar izglītojošām kampaņām informē sabiedrību. Bijusī
iekšlietu ministre Linda Abu Meri uzskata, ka šādas kampaņas ir ļoti
iedarbīgas. “Ja nesaprot paši šoferi, tad pamana ģimenes locekļi, jo
īpaši bērni. Tiem vecākiem, kuri sadzird savus bērnus, noteikti nākas
mainīt savus braukšanas paradumus, un, iespējams, tā rezultātā tiek
izglābta kāda dzīvība,” pārliecināta Abu Meri, kuras bērni vienmēr seko
līdzi tam, lai mašīnā visi būtu piesprādzējušies.
Arī “Radio Skonto” ētera balss Valdis Melderis uzsver, ka saistībā ar
satiksmes drošību ir trīs lietas, kuras viņš ievēro pats un aizrāda
citiem: piesprādzēt bērnu sēdeklītī, respektēt zīmi ar skrienošajiem
bērniem un ziemas laikā mainīt braukšanas manieri. “Tas, kas mani
pārsteidz visvairāk, ir līdzās esošo vienaldzība. Kāds taču redzēja, ka
tēvs ieliek četrgadīgu mazuli priekšējā sēdeklī bez bērnu sēdeklīša vai
sieva atdeva auto atslēgas dzērušam vīram, kurš parāva līdzi nāvē arī
bērnu. Kāds redzēja, bet pagāja garām, neko neteikdams,” saka Melderis.
Ar mērķi uzlabot situāciju uz ceļiem šobrīd notiek CSDD kampaņa
“Brauc ar prātu. Paliec dzīvs!”. Tās laikā ar video reklāmām, audio
klipiem, vides plakātiem un cita veida informāciju tiek uzrunāti gan
autovadītāji, gan līdzbraucēji. Paralēli Valsts policijas darbinieki
veic regulārus reidus, kuros īpaša uzmanība tiek pievērsta atļautā
braukšanas ātruma ievērošanai un agresīvas braukšanas novēršanai.
Kampaņu “Brauc ar prātu. Paliec dzīvs!” organizē CSDD, Satiksmes
ministrija un Valsts policija, atbalsta – apdrošināšanas sabiedrība ERGO
un SIA “Statoil Fuel&Retail Latvia”. Kampaņa tiek finansēta no OCTA
līdzekļiem.
