41% Latvijas mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā labklājība ir pasliktinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais mājsaimniecību labklājības apsekojums.Pagājušā gada trešajā ceturksnī 56% Latvijas mājsaimniecību norādīja, ka to labklājība gada laikā ir samazinājusies. Kā norāda statistiķi, aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotiek tik strauji. Šā gada otrajā ceturksnī uz labklājības samazināšanos pēdējā gada laikā norādīja 48% Latvijas mājsaimniecību, bet šā gada pirmajā ceturksnī un 2010.gada ceturtajā ceturksnī uz pasliktinājušos labklājību norādīja 52%. Savukārt 2010.gada pirmajā ceturksnī uz labklājības pasliktināšanos norādīja pat 75% mājsaimniecību, otrajā ceturksnī – 66% mājsaimniecību. Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecībās nosauca darba samaksas samazināšanos, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos, darba zaudēšanu, darba meklējumu pārtraukšanu, jo zuda cerības to atrast un citus iemeslus. Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad, sākot ar 2010.gada trešo ceturksni, – pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās. Darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šā gada trešajā ceturksnī tikai 13% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 12% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas. Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus. Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, neatkarīgi no tā, kur tie tiek glabāti – mājās vai bankā, ar kuriem mājsaimniecība varētu iztikt vismaz mēnesi, ja tai nebūtu citu iztikas avotu. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu uzkrājumu vispār nav, turklāt kopš pētījuma uzsākšanas šis rādītājs ir nedaudz palielinājies – no 79% 2010.gada pirmajā ceturksnī uz 81% šī gada trešajā ceturksnī. Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo – valsts un pašvaldību, gan neformālo – radi, draugi – materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada pirmajā ceturksnī – 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada pirmajā ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada otrajā ceturksnī – 10%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs. CSP jau otro gadu veic aptauju, lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību. Aptauja sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedz informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2011.gada trešajā ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3500 mājsaimniecību un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī. Šo aptauju CSP turpinās veikt līdz 2011.gada beigām un informēs par tās rezultātiem.
