CVK: Katra balss var izšķirt vēlēšanu rezultātu

Pirmdien Latvijā sākas un līdz pat piektdienai ilgs iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās, kuras laikā saīsinātu laiku strādās visi vēlēšanu iecirkņi, bet sestdien, 7.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 8.00 līdz 20.00. Vēlēšanās būs jāievēlē jaunas domes 42 Latvijas pašvaldībās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka vēsturiski tieši pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir bijusi zema. Tādēļ viņa aicina atcerēties, ka katra balss ir svarīga un var izšķirt vēlēšanu rezultātu.

Kādas ir galvenās izmaiņas, kas ieviestas, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām? Kādas tās ir, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, un ar ko jārēķinās arī pašam vēlētājam?

Ir vairākas izmaiņas. Viena no galvenajām – būs jaunas vēlēšanu zīmes. Par to jau esam plaši informējuši sabiedrību un turpināsim to darīt. Vēlētāju tiesības paliek nemainīgas – vēlētājs joprojām var izvēlēties vienu sarakstu, to pilnībā atstājot negrozītu, vai arī izteikt savu attieksmi pret kādu no kandidātiem – gan pozitīvu, gan negatīvu. Lielākās izmaiņas saistītas ar to, kā šī attieksme tiek atzīmēta vēlēšanu zīmē. Iepriekš zīmēs katram kandidātam bija rombiņš, kurā atzīmēt pozitīvo attieksmi, bet negatīvo attieksmi atzīmēja, izsvītrojot kandidāta vārdu un uzvārdu. Jaunajās zīmēs tas ir vienkāršāk un skaidrāk – līdzās katra kandidāta vārdam vēlēšanu zīmē ir divi dažādu krāsu lauciņi, un vēlētājs var aizkrāsot balto ovālu zaļi krāsotajā lauciņā, ja īpaši atbalstāt kādu kandidātu, vai arī aizkrāsot otru balto ovālu – sarkani krāsotajā lauciņā, ja konkrētais kandidāts šķiet nepieņemams.

Abos stabiņos ir ovāli, un vēlētājam tie vienkārši jāizkrāso, nav jāvelk krustiņi vai ķeksīši. Viss, kas parādīsies šajos baltajos ovālos, tiks ieskaitīta kā papildu atzīme un tiks uzskatīts par derīgu izvēli.

Vēl viena būtiska izmaiņa attiecas uz iecirkņu darbību. Iepriekš bija dienas, kad iecirknis bija atvērts, bet ne vienmēr bija iespējams nobalsot – varēja tikai iepazīties ar informāciju, kandidātu sarakstiem. Tagad iecirknis būs atvērts katru vēlēšanu nedēļas darba dienu, un vēlētājs varēs arī nobalsot. Protams, to varēs izdarīt arī vēlēšanu dienā – 7.jūnijā.

Svarīga izmaiņa skar arī pasta balsošanu, kas attiecas uz mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs, kuriem ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Process ir tieši tāds pats kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nav nepieciešams vērsties vēstniecībās vai pierakstīties – viss notiek digitāli portālā “Latvija.lv”, kur, autentificējoties ar drošiem līdzekļiem, iespējams izdrukāt sev vēlamo sarakstu. Nav jādrukā viss, pietiek tikai ar to, kas vēlētāju interesē. Izdrukājams ir arī apliecinājums, ko jāparaksta un attiecīgi jānosūta savai pašvaldībai. Šis pakalpojums ir pieejams no 18.aprīļa līdz 29.maijam. Mēs, protams, iesakām to izdarīt savlaicīgi, lai sūtījums laikā nonāktu attiecīgajā pašvaldībā.

Jaunums ir arī mobilie iecirkņi, kas īpaši būtiski vietās, kur iecirknis nav viegli sasniedzams, – attālos ciemos vai vietās ar nelielu iedzīvotāju skaitu. CVK to nenosaka, bet katra pašvaldība pati var izvēlēties, vai izveidot šādu mobilo iecirkni. Tas līdzinās donoru autobusiem vai autoveikaliem, iepriekš zināmā laikā un vietā, piemēram, pie vietējā veikala vai stāvlaukumā, tiek izziņota mobilā iecirkņa atrašanās vieta. Autobusam jābūt aprīkotam tā, lai nodrošinātu visas vēlēšanu iecirkņiem noteiktās prasības – aizklātību, iespēju izdarīt izvēli, pārbaudīt zīmes un visu pārējo. Šīs ir būtiskākās izmaiņas, kas ieviestas, lai vēlēšanas būtu ērtākas un pieejamākas katram vēlētājam.

Cik izmaksāja jaunās vēlēšanu zīmes? Vai krāsainās vēlēšanu zīmes neizmaksā dārgāk kā vecās, melnbaltās?

Jā, šis bija jautājums arī mums sākumā, pirms jauno vēlēšanu zīmju apspriešanas. Tomēr varu nomierināt – šie divi krāsainie stabiņi uz jaunajām vēlēšanu zīmēm nerada nekādas papildu izmaksas. Izmaksas var ietekmēt tikai lielāks drukas laukums vai tas, ja būtu ieviests krāsains fons, bet šie stabiņi ir nelieli un nerada būtisku atšķirību salīdzinājumā ar iepriekšējo izkārtojumu.

Ik pa laikam izskan pārmetumi, tostarp no populistiem, ka vēlēšanu process nav godīgs vai caurskatāms, ka zīmes neskaita pareizi. Kā Centrālā vēlēšanu komisija plāno nodrošināt vēlēšanu procesa uzticamību, ņemot vērā šādas runas?

Dezinformācija vienmēr ir bijusi, un ar to nākas cīnīties visos laikos. Taču, ja runājam par to, ko mēs darām, lai veicinātu caurskatāmību, tad, pirmkārt, jāuzsver, ka CVK strādā saskaņā ar likumu. Visi procesi, kas notiek vēlēšanu iecirkņos un komisijās, notiek pēc skaidrām instrukcijām – gan par to, kā jāiekārto iecirknis, gan par to, kā jāorganizē iecirkņa darbība, gan par balsu skaitīšanas kārtību. Tiem cilvēkiem, kuriem trūkst zināšanu, vai viņi tiešām kaut kādā veidā vēlas sēt šaubu ēnu pār vēlēšanu procesu, es ieteiktu – ir iespēja būt par novērotāju. Novērotājam ir iespēja novērot iecirkņa darbu klātienē gan vēlēšanu dienā, gan balsu skaitīšanā.

Nav pamata domāt, ka vēlēšanu procesā varētu notikt kādas nelikumības, jo darbu iecirknī veic nevis viena persona, bet komisija, kuras locekļi parakstās par katru darbību. Turklāt vēlēšanu laikā iecirkņos ir arī partiju novērotāji. Šajās vēlēšanās par novērotāju varēs būt arī jaunāki cilvēki, jau no 16 gadu vecuma. Protams, novērotājiem ir gan savas tiesības, gan pienākumi – viņi nedrīkst traucēt iecirkņa darbu, ietekmēt vēlētāju izvēli vai veikt jebkādu aģitāciju. Lai kļūtu par novērotāju, būs nepieciešams iziet īsu apmācību kursu, lai saprastu gan savas tiesības, gan pienākumus.

Vai un kādas tehnoloģiskas inovācijas šajās pašvaldību vēlēšanās ir gaidāmas balsu skaitīšanas procesā?

Jā, būs. Šoreiz pilnvērtīgi būs jāstrādā ar skeneri, kas skaitīs un skatīs vēlēšanu zīmes. Tajā pašā laikā notiks arī manuāla pārbaude. Kā saka – mašīna pārbauda cilvēku un cilvēks pārbauda mašīnu. Praktiski šis process notiks tā – kad plkst.20 vēlēšanas būs noslēgušās, vēlēšanu iecirkņi slēgti un urnas atvērtas, tad vēlēšanu zīmes tiks sašķirotas divās daļās – grozītās un negrozītās zīmēs. Negrozītās zīmes ievietos skenerī, līdz pat 100 vienlaikus. Skeneris pārbauda visu, kas uz tām ir, – visas partijas un informāciju. Pēc tam tiek skenētas arī grozītās zīmes. Tās gan netiek apstrādātas tikai automātiski – katra zīme tiek uzlikta uz lielā ekrāna, lai vizuāli pārbaudītu, vai tas, ko redz cilvēks, sakrīt ar to, ko nolasījis skeneris. Tādējādi tiek veikta dubultā pārbaude. Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija tikai manuālā skaitīšana, tad pašvaldību vēlēšanās būs gan manuāli, gan automātiski.

Svarīgi piebilst, ka jebkurā gadījumā ir jābūt arī plānam B, ko darīt, ja pazūd elektrība vai nedarbojas tehnika. Mums ir instrukcijas, kā rīkoties šādās situācijās un balsis skaitīt manuāli. Mēs spējam būt arī radoši un esam labi sagatavojušies.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vai ir plāns, kā rīkoties, ja notiek kiberuzbrukums vai kāds dezinformācijas vilnis pēkšņi veļas pāri vēlēšanu dienā vai priekšvēlēšanu laikā?

Labi, ka valstī ir daudz iesaistīto pušu, lai rūpētos par šo jautājumu. CVK, protams, ir savas kompetences, mēs atbildam par vēlēšanu procesa norisi. Savukārt drošības iestādes atbild par apdraudējumu novēršanu. Jau tagad ir izveidota starpinstitucionālā darba grupa, kurā iesaistītas visas atbildīgās iestādes. Mēs regulāri tiekamies. Darba grupa ir Valsts kancelejas vadībā, un tajā ir gan “Cert.lv”, kas tieši atbild par kiberapdraudējumu, gan Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Prezidenta kanceleja u.c. struktūras. Mēs katrs pieskatām savu lietu, ļoti operatīvi strādājam kopā, lai vēlēšanu nedēļā un vēlēšanu laikā mums būtu visa nepieciešamā informācija un, ja nepieciešams, varētu operatīvi rīkoties.

Kā jūs skaidrotu vēlēšanu aktivitātes samazināšanos, un kas būtu jādara, lai motivētu iedzīvotājus doties uz vēlēšanām un izdarīt savu izvēli?

Vēlētāju aktivitātes samazināšanās nav tikai Latvijas problēma. Tā notiek daudzviet pasaulē. Ir tikai dažas valstis, kur vēlētāju aktivitāte saglabājas augsta. Tās parasti ir valstis, kur balsot ir obligāti, vai, piemēram, Skandināvijas valstis, kurām ir ļoti augsts sabiedrības uzticības līmenis valdošajai iekārtai.

Mēs aicinām padomāt, ka cilvēkam līdzās tiesībām ir arī pilsoņa pienākums. Ja cilvēks nebalso, tad pēc tam nevajadzētu sūdzēties par to, ko dara politiķi. Tāpat ir jāsaprot, ka katra balss ir svarīga. Mēs to redzam arī globālā līmenī, piemēram, kā vēlēšanas var mainīt situāciju ASV. Vai arī tas, kas notika Moldovas prezidenta vēlēšanās, ka prezidentu ievēlēja faktiski ar diasporas balsīm. Katra balss var izšķirt rezultātu.

Mēs ļoti aktīvi strādājam ar dažādām sabiedrības grupām, īpaši ar jauniešiem – ejam uz vidusskolām, augstskolām, piedalāmies dažādos NVO pasākumos. Tāpat arī strādājam ar vecākās paaudzes cilvēkiem – gan aktīvajiem, gan mazāk aktīvajiem. Viņi bieži vien ir ļoti ieinteresēti, zinoši un seko līdzi notikumiem. Mēs sadarbojamies ar federācijām, senioru biedrībām, nevalstiskajām organizācijām. Ir daudz dažādu NVO, un mēs pie katras no tām vēršamies individuāli, jo neticam, ka viena ziņa der visiem. Un, protams, mums ir jāuzrunā arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri atrodas ārvalstīs – tur vēlēšanu process ir mazliet atšķirīgs, bet arī tur sabiedrība ir dažāda. Mēs tiešām ar katru strādājam individuāli, stāstām par procesu, sadarbojamies cieši ar vēlēšanu komisijām. Viņi ir mūsu labākais sadarbības partneris, un mēs viņiem esam lielākais atbalsts.

Ik pa laikam izskan ideja par balsstiesībām no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās. Varbūt tā var palielināt vēlētāju aktivitāti, piešķirot 16 gadus veciem jauniešiem iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās un izdarīt savu izvēli?

Jā, ik pa laikam šādas idejas izskan, bet tas vienmēr ir politiskas izšķiršanās jautājums. Nesen šis temats tika apspriests arī Saeimā. Tāpēc man ir liels gandarījums, ka CVK ir apstiprinājusi iespēju vēlēšanu procesā piedalīties kā novērotājiem jau no 16 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka jaunieši jau pirms 18 gadu sasniegšanas var gūt pieredzi vēlēšanās, novērot procesu klātienē un izprast to.

Vai gaidāmas kādas izmaiņas velēšanu organizēšanā ieslodzījuma vietās? Kāda ir bijusi ieslodzīto aktivitāte iepriekšējās vēlēšanās?

Protams, arī šajās vēlēšanās mēs nodrošinām, ka ikviens, kam ir balsstiesības, varēs piedalīties vēlēšanās. Tas attiecas arī uz tiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka, ja persona atrodas, piemēram, ieslodzījuma vietā vienā apgabalā, viņa joprojām varēs balsot par kandidātiem savā dzīvesvietas apgabalā. Tāpat, protams, nodrošinām, ka cilvēki, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt līdz vēlēšanu iecirknim, var iesniegt pieteikumu, lai pie viņiem mājās atbrauc vēlēšanu komisijas pārstāvji. Jaunums ir arī tāds, ka, ja persona jau iepriekš zina, ka vēlēšanu dienā atradīsies ārstniecības iestādē, piemēram, slimnīcā, viņa var astoņas dienas pirms vēlēšanām iesniegt iesniegumu, lai balsotu ārpus iecirkņa. Šo iespēju loks ir pat ļoti plašs, un es teiktu, ka Eiropas mērogā mums ir vairāk iespēju nekā daudzviet citur.

Ik pa laikam izskan ideja par elektronisko balsošanu. Kā jūs to vērtējat? Vai tas varētu palielināt aktivitāti vēlēšanās?

Šo jautājumu man uzdod bieži. Daudzi domā, ka, ja padarīsim balsošanu ļoti vienkāršu – piemēram, ar pāris klikšķiem -, tad visi pēkšņi ies un balsos. Bet realitāte nav tik vienkārša. Pasaulē ir tikai viena valsts, kur patiešām notiek elektroniska balsošana – tā ir Igaunija. Viņiem tas strādā, bet tas ir tikai viens no daudziem pakalpojumiem, ko viņi piedāvā elektroniski. Elektroniskā balsošana viņiem tika ieviesta jau sen, vēl pirms kara Ukrainā. Daudzas attīstītas valstis elektronisko balsošanu nav ieviesušas – ne tāpēc, ka tehniski to nespētu, arī mēs to varētu, bet drošības apsvērumu dēļ. Jo īpaši ģeopolitiskajā situācijā, kāda ir šobrīd, ir jāvērtē ļoti rūpīgi, vai šis ir īstais brīdis. Tas gan nenozīmē, ka kādā brīdī mēs to nevarētu ieviest. Tas ir politiskās izšķiršanās jautājumus – vai būt balsošanai internetā vai nē.

Igaunijas piemērs arī parāda, ka elektroniskā balsošana nav palielinājusi vēlēšanu aktivitāti. Procentuāli vēlētāju skaits ir saglabājies līdzīgs. Varbūt ir nedaudz mainījies tas, kuri vēlētāji piedalās, bet kopējā aktivitāte būtiski nav pieaugusi.

Valsts prezidents nesen nāca klajā ar saviem priekšlikumiem par referendumiem. Kā jūs tos vērtējat?

Attiecībā uz prezidenta priekšlikumiem tautas nobalsošanas jautājumā tie ir politiski lēmumi, un, kad tādi tiek pieņemti, CVK tos izpilda. Ja Saeima tos pieņems šādā veidā, mēs to izpildīsim.

Pievēršoties pašiem sarakstu iesniegšanas procesiem – pēc kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa beigām, kādi bija galvenie izaicinājumi šajā procesā? Vai bija kādas problēmas, piemēram, ar sistēmu?

Kopumā šā gada pašvaldību vēlēšanām iesniegti 340 saraksti, vēlēšanās balotējoties 5925 kandidātiem. Pa visu Latviju kopumā ir 731 deputāta vieta. Ļoti pozitīvi ir tas, ka šajās vēlēšanās pirmo reizi sarakstus varēja iesniegt trīs veidos – elektroniski, klātienē vai kombinētā jeb hibrīdformātā. Tas ir būtisks jauninājums. Nesen mums bija iespēja satikt Somijas kolēģus Helsinkos – viņiem nupat bija pašvaldību vēlēšanas. Viņi sacīja: “Jūs esat laimīgie, ka varat darboties elektroniski. Mēs vēl līdz tam neesam tikuši.” Mēs šajā ziņā esam soli priekšā. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka šī sistēma vēl ir jauna. Šobrīd tiek gatavota pilnīgi jauna vienota platforma, kas apvienos Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, referendumus utt. Tā vietā, lai būtu vairāki moduļi, viss būs vienā sistēmā. Protams, kā ar jebkuru jaunu lietu, ir nepieciešams laiks, lai viss nostabilizētos.

Gan pašvaldību vēlēšanu komisijām, gan sarakstu iesniedzējiem, gan mums pašiem šis ir mācību process. Taču galvenais ir tas, ka neviens nav palicis bez iespējas iesniegt sarakstu. Sistēma darbojas, un viss tiek risināts operatīvi. Ja rodas jautājumi vai problēmas, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, ar kuru cieši sadarbojamies, palīdz tehnoloģiskajos jautājumos. Tāpat sadarbojamies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas atbild par vēlētāju reģistru.

Pirmajās dienās, kad varēja sākt iesniegt sarakstus, no vairākām vietām saņēmām informāciju, ka bija aizķeršanās, sistēma nedarbojās tik gludi. Laika gaitā problēmas tika labotas, un procesa beigās viss notika jau daudz raitāk?

Kā jau es minēju, tā ir jauna sistēma, un mēs visi mācījāmies, ieskaitot vēlēšanu komisijas un tos, kas ievadīja datus. Es neteiktu, ka sistēma “kārās”, bet, protams, bija dažādas lietas, kas bija jāpielabo. Tas viss tika salabots, un nav tā, ka kāds saraksts netika iesniegts. Kā ar jebkuru jaunu lietu, ir jāiestrādājas.

Vai ir plānotas kādas izmaiņas vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojumā un apmācībās?

Katrās vēlēšanās situācija ir nedaudz citāda. Proti, pašvaldību vēlēšanās atalgojumu nosaka katra pašvaldība atsevišķi. Tas nav valsts finansējums, bet atalgojums tiek noteikts pašvaldību iespēju robežās, tāpēc likmes ir dažādas. Ja atskatāmies uz iepriekšējām vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tad toreiz atalgojums tika būtiski palielināts, kā arī palielināta ēdināšanas nauda. Šīs lietas tiek regulētas ar Ministru kabineta noteikumiem. Ir bijušas sarunas par iespējamām izmaiņām likumā, lai nebūtu katru reizi jāgroza noteikumi, bet pie tā mēs strādājam.

Vai pašlaik atalgojums ir pietiekams? Kāds ir diapazons?

Kā jau minēju, uz iepriekšējām vēlēšanām atalgojums tika būtiski palielināts. Ir jāsaprot, ka ne visiem ir vienādas likmes. Piemēram, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ir lielāka atbildība, ir viena likme, tad ir sekretāres, iecirkņu darbinieki. Ietekmē arī iecirkņa noslogotība. Ne visi iecirkņi ir vienādi, ir gan zem 100 vēlētājiem, gan virs 4000. Tas nozīmē lielāku slodzi, garākus darba laikus vēlēšanu komisijām.

Vai tas ir pietiekams atalgojums? Mēs jebkuras izmaiņas analizējam un skatāmies arī uz citu valstu pieredzi. Daudzās valstīs darbs vēlēšanu iecirknī tiek uzskatīts par pilsoņa pienākumu, nevis par peļņas iespēju. Gan igauņi, gan lietuvieši, gan skandināvi darbojas līdzīgi. Daudzās valstīs vēlēšanu komisiju darbiniekiem visiem ir vienāda likme. Ir arī valstis, kur darbiniekiem ēdināšana netiek nodrošināta, pat ūdens nav iekļauts. Tā ka, salīdzinot, es teiktu, ka mūsu vēlēšanu komisijas ir labi nodrošinātas.

Par vēlētājiem ārvalstīs. Kas ir darīts, lai mudinātu viņus piedalīties vēlēšanās?

Ņemot vērā, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, ne visi pilsoņi var balsot. Var balsot tie, kuriem ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā – tā ir vai nu pirmā deklarētā dzīvesvieta, vai īpašums, kas ierakstīts Zemesgrāmatā. Tā sauktā “otrā deklarētā dzīvesvieta”, kas ieviesta Diasporas likumā, domāta tiem, kas plāno atgriezties vai pārcelties uz Latviju, lai, piemēram, pieteiktu bērnus skolām, bet tā nav uzskatāma par pamatu vēlēšanām. Tās ir galvenās pazīmes, pēc kurām nosaka balsstiesības.

Process šobrīd ir krietni atvieglots, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Ir pieejamas abas iespējas – gan balsot pa pastu, gan klātienē. Iepriekš pa pastu tika sūtīta gara virkne dokumentu, tagad vēlētājs pats var izdrukāt nepieciešamos materiālus. Pietiek ar to, ka portālā ir derīgi autentifikācijas līdzekļi, un pēc tam pats vēlētājs var izdrukāt dokumentus un nosūtīt tos pa pastu. Nekas nav atsevišķi jāpieprasa.

Tāpat kā Latvijā, mēs arī vēlētājus ārvalstīs informējam par vēlēšanu procesu, par to, kā jāaizpilda vēlēšanu zīmes utt. Kopš pagājušā gada mums ar diasporas organizāciju vadītājiem ir bijušas vismaz četras līdz piecas tikšanās. Tāpat piedalāmies Diasporas konsultatīvās padomes sēdēs Ārlietu ministrijā. Pašvaldību vēlēšanās iecirkņu ārpus Latvijas nav, bet ir iespēja balsot pa pastu.

Minējāt par mobilajiem iecirkņiem, bet kā kopumā vērtējat vēlēšanu iecirkņu pārklājumu? Vai reģionos nevajadzētu tomēr vairāk iecirkņu?

Tas ir katras pašvaldības ziņā, CVK to nenosaka. Vienīgais kritērijs, ka pašvaldībā jābūt vismaz 10 000 iedzīvotāju, lai nodrošinātu vismaz vienu iecirkni. Katra pašvaldība pati izvēlas, cik iecirkņu tai vajadzētu. Protams, tas viss tiek izvērtēts, mēs analizējam faktus, skatāmies reālo situāciju, kur mobilie iecirkņi strādās vislabāk, ņemot vērā samērīgumu un arī resursu taupību. Daudzviet Latvijā iecirknī nedēļas laikā atnāk ap 50 vēlētāji, tādēļ šie skaitļi liek domāt par to, vai varam piedāvāt alternatīvus veidus, kas būtu efektīvāki.

Ņemot vērā inovācijas balsu skaitīšanas procesā un skeneru izmantošanu, vai tas nozīmē, ka arī vēlēšanu rezultāti būs zināmi ātrāk?

Šeit ir jāsaprot nianses attiecībā, par ko ātrāk. Eiropas Parlamenta vēlēšanās rezultātus nedrīkst paziņot ātrāk par brīdi, kad noslēgušās vēlēšanas visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tā ir ES regula, nevis mūsu pašu izdoma. Pat ja visas balsis jau ir saskaitītas, oficiāli rezultātus drīkst publiskot tikai pēc šī laika. Pašvaldību vēlēšanās šāda ierobežojuma nav. Tās notiek katrā pašvaldībā atsevišķi, iecirknī tiek saskaitītas balsis, vēlēšanu komisija tās apstiprina un pēc tam rezultāti tiek publicēti. Oficiāli rezultāti jāpublicē “Latvijas Vēstnesī” septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām. Pašvaldībām jāizvieto šie rezultāti publiski pieejamās vietās ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām. Svarīgi saprast, ka katras vēlēšanas ir atšķirīgas, nav vienotas pieejas visām.

Kādu CVK prognozē aktivitāti šajās pašvaldību vēlēšanās?

Protams, mēs vēlētos, lai aktivitāte būtu lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās. Diemžēl vēsturiski pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir bijusi zema. Loģiski domājot, to ir grūti izskaidrot, jo pašvaldība ir tuvākā pārvaldes institūcija iedzīvotājiem.

Vēlētājiem mēs noteikti iesakām jau laicīgi sākt iepazīties ar kandidātu sarakstiem, sarakstu secību un labāk sākt domāt par izvēli jau laikus, nevis pēdējā brīdī. Cerība vienmēr ir, ka aktivitāte būs lielāka nekā iepriekš.

Foto:LETA