CVK vadītāja: Vēlēšanas ir mūsu visu atbildība

Vēlēšanas ir mūsu visu atbildība, intervijā pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām aģentūrai LETA saka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Viņa vērtē, ka CVK ir gatava nodrošināt vēlēšanu norisi, atliek vien pilsoņiem uz tām ierasties, lai pašiem nebūtu pārsteigumu par to, kuri cilvēki ievēlēti par deputātiem. Pēc Saulītes vārdiem, nopietni ticis domāts arī par vēlēšanu procesa drošību, kas “pacelta jau citā līmenī, ņemot vērā, cik ievainojama ir pasaule”.

Ko svarīgi ņemt vērā vēlētājiem, kuri piedalīsies EP vēlēšanās?

Primāri jāpārbauda, vai ir derīgs personu apliecinošs dokuments – vai nu pase, vai personas apliecība jeb eID karte. Tāpat aicinu laikus paskatīties, kurš ir nokļūšanai piemērotākais iecirknis – Latvijā nobalsot varēs jebkurā iecirknī pēc izvēles. Balsot varēs gan vēlēšanu dienā, 8.jūnijā, kad iecirkņu darba laiks būs no plkst.8 rītā līdz 20 vakarā, gan iepriekšējā balsošanā pirmdien, 3.jūnijā, no plkst.8 līdz 13, ceturtdien, 6.jūnijā, no plkst.16 līdz 20 un piektdien, 7.jūnijā, no plkst.13 līdz 18. Dažādie laiki iepriekšējai balsošanai paredzēti, lai vēlētājs varētu atrast sev piemērotāko dienu, ja nevarēs nobalsot vēlēšanu dienā.

Vēlētājiem ārvalstīs jāzina, ka iepriekšējā balsošana ārvalstīs nenotiks – šāda iespēja būs tikai Latvijā esošajos vēlēšanu iecirkņos. Līdz ar to vēlētāji ārvalstīs iecirkņos varēs balsot tikai 8.jūnijā, taču vēl vēlētājiem ārvalstīs ir iespēja balsot pa pastu, to izdarot līdz 31.maijam. Lai vēlētāja pasta balsojums būtu derīgs, tam ir jābūt nosūtītam no kādas no ārvalstīm, jo no Latvijas teritorijas sūtīti pasta balsojumi nebūs derīgi. Šoreiz arī ir atvieglota procedūra balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Vēl nesen Saeimas vēlēšanās balsotājam bija jāsūta pieprasījums uz vēstniecību, lai pieteiktos balsošanai un saņemtu vēlēšanu materiālus. Savukārt tagad ir ieviests uzlabojums, ka vēlētājs pats ar personas apliecību jeb eID karti var ielogoties “Latvija.lv”, viņam pietiek izdrukāt tikai vienu izvēlēto sarakstu, kas jānosūta CVK. Vēlētājam jāparaksta arī iesniegums, ka viņš izvēli, par ko balsot, ir izdarījis pats pēc savas brīvas gribas. Sūtījumam tiek piešķirts kārtas numurs, kas ļauj vēlētājam izsekot, vai viņa sūtījums ir nonācis galamērķī jeb pasta vēlēšanu iecirknī. EP vēlēšanās Latvijā būs 945 vēlēšanu iecirkņi. Ārvalstīs izveidoti 50 iecirkņi, no kuriem 38 atradīsies Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, bet 12 izveidoti pēc diasporas iniciatīvas.

Tāpat aicinu izmantot iespēju CVK mājaslapā kārtīgi iepazīties ar kandidātiem un partiju vēstījumiem.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās brīžiem nedarbojās tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas paredzēts iespējai nobalsot jebkurā iecirknī. Vai tam ir rasts risinājums?

Pēc pēdējām vēlēšanām šie gadījumi tika izvērtēti. Viens no iemesliem bija izmantotās drošības sistēmas reakcija uz pēkšņi īsā laika posmā nākošiem pieprasījumiem par vēlētāja balsošanas statusa pārbaudi. Izdarot secinājumus, šoreiz pieeja būs citādāka.

Tātad ir pārliecība, ka tiešsaistes vēlētāju reģistram EP vēlēšanās vajadzētu darboties netraucēti?

Jā. Katru reizi, kad kaut kas nenotiek tā, kā iepriekš paredzēts, vēlāk tas tiek analizēts un atbildīgā iestāde novērš trūkumus. Nevēlos to noņemt nost no CVK atbildības, bet tiešsaistes vēlētāju reģistrs bija un ir citu iestāžu kompetencē. Ar vēlēšanām saistītajos jautājumos katrai iestādei ir sava atbildība.

Iepriekšējā balsošana notiks pirmdien, ceturtdien un piektdien, tāpēc vēlētājiem varētu būt svarīgi ņemt vērā, ka vēlēšanu nedēļas vidū būs “pārtraukums”.

Tādas kārtības iemesls ir, lai pēc pirmās iepriekšējās balsošanas dienas pirmdien atbildīgās iestādes nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas un uzlabojumus tālākajā iepriekšējās balsošanas procesā, kas atsāksies ceturtdien. Ja pirmdien tiktu konstatēti kādi tehniski izaicinājumi, tad otrdien un trešdien būtu laiks tos novērst. Šāda kārtība nav nejauša, šīs dienas nav aizmirstas. Tā ir apzināti un pārdomāti ieviesta sistēma no par tehnoloģijām atbildīgo puses, lai no ceturtdienas iepriekšējās balsošanas process ritētu tik labi, cik iespējams.

Iepriekš Saeimas vēlēšanās atsevišķās pašvaldībās veidojās rindas populārākajos iecirkņos, kur dažiem cilvēkiem uz balsošanu nācās gaidīt pat stundu. Vai līdzīgas situācijas var veidoties arī šajās vēlēšanās?

Te ir vairākas lietas. Pirmkārt, aicinātu balsotājus izmantot iepriekšējās balsošanas iespējas. Tāpat var mēģināt izvēlēties brīdi, kad balsotāju skaits varētu būt mazāks. Jautājumu par vēlēšanu iecirkņu nodrošināšanu pietiekamā skaitā esam pārrunājuši ar visām pašvaldību vēlēšanu komisijām, taču jāņem vērā, ka daudzās pašvaldībās tik lielu telpu nav tik daudz. Pašvaldību ēku ir tik, cik ir. Tāpēc saprotu tās pašvaldību vēlēšanu komisijas, kuras saka, ka labprāt izveidotu papildu iecirkni, bet to neļauj izdarīt atbilstošu telpu trūkums. Domāju, ka vietējā līmenī ar to strādā atbildīgi, mēģinot rast risinājumus, un tagad atsevišķās pašvaldībās arī ir izveidoti jauni iecirkņi, lai labāk organizētu vēlētāju plūsmu.

Šogad būs pirmās EP vēlēšanas, kurās varēs balsot jebkurā iecirknī. Ja 8.jūnijā būs skaists laiks, Latvijā cilvēkiem ierasts labprāt no pilsētas doties uz laukiem – tad vērts iepriekš noskaidrot, kur būs tuvākais vēlēšanu iecirknis. Tāpat iespēja balsot jebkurā iecirknī ir svarīga, ņemot vērā, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem deklarētā dzīvesvietas adrese atšķiras no reālās. Tie, kuri paši nespēj nokļūt vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai mājās. Pozitīvi, ka Latvijā šādos gadījumos ir pieejama iespēja nobalsot dzīvesvietā, jo jāņem vērā, ka daudzas valstis šādu iespēju nepiedāvā.

Varbūt CVK būtu jāuztic lemšana par vēlēšanu iecirkņu izvietojumu visā valstī?

Tā nav atrunāšanās, bet katrai iestādei ir savā atbildībā esošas lietas un ir regulējums, ko CVK var un ko nevar darīt. Tēlaini izsakoties, CVK sagatavo visas lietas un pēc tam stafeti nodod tālāk tiem atbildīgajiem, kur veic nākamās darbības. Tāpēc arī vēlēšanas organizē nevis kādas “nezināmas komisijas no gaisa”, bet gan pašvaldību vēlēšanu komisijas, kuras arī ir apstiprinātas vietvaru līmenī. Pašvaldības vislabāk zina, kā rīkoties šajos jautājumos, cik viņiem ir pieejami cilvēki un telpas. Nebūtu pareizi, ka CVK izlemtu viņu vietā un teiktu “jūs tur izdariet”, jo mēs jau nezinām, kādas ir viņu iespējas.

Kad gaidāma EP vēlēšanu rezultātu izziņošana?

Vēlēšanu oficiālos rezultātus drīkstēsim paziņot tikai pusnaktī no svētdienas uz pirmdienu, 10. jūniju, kad būs slēgts pēdējais vēlēšanu iecirknis Eiropā. Pirms tam neviena Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nedrīkst publicēt rezultātus. Līdz tam gan ziņosim par vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Tomēr ņemot vērā, ka vēlēšanu procesā varēs piedalīties novērotāji, arī partiju novērotāji, tad var pieļaut, ka informācija par rezultātiem no atsevišķiem iecirkņiem tāpat “izies” sabiedrībā vēl līdz minētajam laikam. Reizē kā iestāde CVK nedrīkst oficiāli publiskot rezultātus pirms šī laika.

Kāda ir jūsu prognoze, cik liela daļa vēlētāju dosies balsot jeb kāda būs vēlētāju aktivitāte?

Lai gan mēs visi gribētu līdzdalību tuvu 100%, tomēr tā jau būtu utopija. Iepriekšējās EP vēlēšanās līdzdalība bija 33,5%. No savas kompetences esam darījuši visu, lai mudinātu visus vēlētājus doties balsot. Īstenojam sociālo kampaņu, bet izvēle ir jāizdara vēlētājam, ko viņš veic, izvēloties sev tīkamākos kandidātus. Pozitīvi, ka nesen veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka iespēju piedalīties vēlēšanās nopietni apsver ap divām trešdaļām aptaujāto. Gribētu domāt, ka vairāk cilvēku būs aizdomājušies par ģeopolitisko situāciju, ka tiešām ir jāiet un jābalso un ka Eiropa nav nekas svešs, tāls – mēs paši esam daļa no Eiropas. Mums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums noteikt mūsu pārstāvjus EP. Jo citi vēlētāji noteikti aizies nobalsot, un tad nebalsotājiem varētu būt pārsteigums, kāpēc tur ir ievēlēts tāds vai šitāds.

Vai CVK vajadzētu uzņemties lielākus pienākumus, mudinot vēlētājus doties balsot?

CVK uzrunā cilvēkus plašā spektrā arī sadarbībā ar viedokļu līderiem. Uzrunājam arī seniorus, skolu jauniešus, tostarp cieši pievēršot uzmanību reģioniem. CVK rīkojas atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei, veicot vēlēšanu procesu koordinēšanu. Katrai iestādei jākomunicē ar sabiedrību atbilstoši savai atbildībai, savukārt plašāki komunikācijas ar sabiedrību jautājumi ir uzticēti Valsts kancelejai.

Vai CVK tiesiskā statusa jautājums ir atrisināts?

Jā, nekas nav mainījies – visi, arī juridiskie atzinumi jau pērn bija, ka CVK ir un paliek kā neatkarīga iestāde.

Publiski izskanējuši pārmetumi, ka pirms desmit gadiem esot mēģināts ietekmēt vēlēšanu rezultātus par labu vienam kandidātam. Vai pieļaujat, ka toreiz un tagad kas tāds tiešām būtu paveicams?

Personīgi varu atbildēt tikai par laiku, kad esmu CVK vadītāja. Tāpat jāuzsver, ka balsu skaitīšanas process notiek katrā balsošanas iecirknī, ko veic konkrētā iecirkņa vēlēšanu komisija. Balsu skaitīšanu neveic nedz CVK, nedz pašvaldības vēlēšanu komisija. Šis process ir ārkārtīgi strikti noteikts. Balsu skaitīšana sākas pēc iecirkņa slēgšanas, un to iecirkņa vēlēšanu komisija veic novērotāju klātbūtnē – visi iesaistītie redz notiekošo. Tāpat ir jāveic balsu pārskaitīšana, lai būtu četru vai pat sešu acu princips, lai nebūtu nekādu iespēju pieļaut pat nejaušu kļūdīšanos.

Esmu tikusies ar vēlēšanu komisijām – tas būtu tiešs apvainojums šiem cilvēkiem, ja kāds teiktu, ka “jūs tur mēģināt kaut kā rušināties”. Tāpat vēlēšanu iecirkņa darbinieki un novērotāji var sekot līdzi, vai iecirknī apkopotie dati ir pareizi atspoguļoti visiem publiski pieejamajos rezultātos.

Kā jūs rīkotos situācijā, ja jums pašai kāds apjautātos par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanas iespējām?

Esmu pārliecināta, ka man neviens neuzdrošinātos prasīt tādu lietu! Es šādā situācijā uzreiz būtu pa taisno ceļā uz Valsts drošības dienestu. Šis ir ļoti nopietni – ja kāds redz, ka notiek kas nepieņemams attiecībā uz vēlēšanu procesu, tad katram cilvēkam ir pienākums vērsties un ziņot tiesībsargājošajām iestādēm. Vēlēšanas ir mūsu visu atbildība, tāpēc prieks redzēt, ka arī citas institūcijas šim jautājumam pieiet nopietni. Tie nav tikai vārdi – drošība tagad ir pacelta jau citā līmenī, ņemot vērā, cik ievainojama ir pasaule.

Kāda ir CVK finansiālā situācija?

Tā ir nodokļu maksātāju nauda, tāpēc vēlētājiem ir ļoti svarīgi redzēt, kas veido izdevumus. Pamatbudžeta izdevumu apjoms 2024.gadam ir 6,64 miljoni eiro, no kuriem atlīdzība CVK darbiniekiem ir ap 200 000 eiro, nauda dažādām precēm un pakalpojumiem – 1,23 miljoni eiro, bet viss pārējais finansējums – 5,2 miljoni eiro – ir atalgojums vēlēšanu komisiju locekļiem, kā arī izdevumi par viņu ēdināšanu. Ļoti svarīgi vēlētājam zināt, kā veidojas izdevumu summas. Ļoti rūpīgi izskatām, kādi ir atalgojumi vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekiem, kas saistīts arī ar vēlēšanu norises laikiem, tāpat mums jāņem vērā, kā ir sadārdzinājušās preces. CVK iepriekš no savas puses iesaistījās un pauda, ka vajag augstāku atalgojumu un atbilstošus līdzekļus piešķirt vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku ēdināšanai, kas arī tika izdarīts. Ja vēlēšanu iecirkņu komisiju darbiniekam iepriekš tas bija seši eiro stundā, tad tagad tie ir astoņi eiro stundā. Prasīsim līdzekļus arī par to, kas būs CVK atbildībā no 2025.gada pašvaldību vēlēšanu organizēšanas. Jāņem vērā, ka atšķirībā no Saeimas un EP vēlēšanām, par kurām maksā valsts, pašvaldību vēlēšanu organizēšanu lielā mērā sedz katra vietvara pati. Pašvaldību vēlēšanās lielos izdevumus par atalgojumu sedz pašvaldības, savukārt CVK finansiālā iesaiste ir ar vēlēšanu materiāliem.

Līdz ar ciešāku sadarbību starp valsts institūcijām, kuru atbildībā nonāca vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, vai kāda IT sistēma ir palikusi CVK pārziņā?

CVK pārziņā nebūs nevienas IT sistēmas. Uz EP vēlēšanām tiešsaistes vēlētāju reģistru nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kura divus mēnešus pēc šīm vēlēšanām to nodos Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) atbildībā. Tas tiks darīts, lai īstenotu pieeju, ka VRAA savā pārvaldībā un uzturēšanā pārņemtu visas ar vēlēšanu nodrošināšanu saistītās IT sistēmas. Tagad jau sākti priekšdarbi vēlēšanu IT sistēmu vienotas platformas izveidošanai, kas ietvertu arī referendumus, kas līdz šim tā nebija. Vēlēšanu IT platformu sarežģī tas, ka tajā ir jāspēj atspoguļot referendumu norisi dažādās pašvaldībās un atšķirīgos laikos. Vēlēšanu IT platformu veido VRAA sadarbībā ar dažādiem IT pakalpojumu sniedzējiem. Vairāki uzņēmumi mazina risku, kas rastos, ja paļaujas tikai uz vienu IT uzņēmumu, jo privātam uzņēmumam ir tiesības jebkurā laikā kaut ko mainīt, pārdot savu uzņēmumu kādam citam, apvienoties vai rīkoties kā citādi. Tāpat IT sistēmu darbībai ir ļoti lielas drošības prasības, kādas agrāk nebija un kuras pieaug visā pasaulē. Šogad plānots virzīt likuma grozījumus, lai noteiktu vēlēšanu IT jomas kompetenču sadalījumu starp CVK, VRAA un PMLP.

Vai jaunā vēlēšanu IT platforma būs gatava izmantošanai 2025.gada pašvaldību vēlēšanās?

Jā. Savukārt attiecībā uz tālāko sistēmas pilnveidošanu valdībā apstiprināta ES līdzekļu iedalīšana, un līdz 2029.gadam sistēmas pilnveidošanai pašreiz ir piešķirti 3,9 miljoni eiro. VRAA varētu sniegt sīkāku informāciju par sistēmas pilnveidošanas posmiem. Savukārt attiecībā uz izmaksām parakstu vākšanai [par partnerības likumprojektu atcelšanu] varu informēt, ka tā izmaksāja ap 599 000 eiro sākotnēji lēsto 1,2 miljonu eiro vietā. Izmaksas bija mazākas iedzīvotāju mazākas aktivitātes dēļ par sākotnējām aplēsēm. Summas atšķiras nevis tāpēc, ka neprastu rēķināt, bet gan tāpēc, ka mums ir jāparedz iespēja visiem balsstiesīgajiem izmantot iespēju parakstīties.

Kā pašvaldību referendumi tiks rīkoti no 1.septembra, kad tie būtu jānodrošina klātienē?

CVK atbilstoši savām iespējām sadarbosies ar pašvaldībām, reizē parakstīšanos un pašvaldības referendumus klātienē organizēs pašas pašvaldības. Caur VRAA pārvaldībā vēl topošo vēlēšanu IT platformu balsotāji no 2025.gada 1.augusta par pašvaldību referenduma organizēšanu varēs parakstīties elektroniski.